Eiropas čempionāts basketbolā. Vērtē Armands Krauliņš (IV)

“Brīnišķīgi!”, ar sev netradicionālu epitetu par Latvijas uzvaru pār Melnkalni savu komentāru sāk Krauliņa kungs. Mūsu izlase parādīja augstu sniegumu uzbrukumā, ar tādu metienu procentu, beigās pretinieku nokautējot, ka tas nezināja, ko darīt. Melnkalnes izlases taktika šodien balstījās uz groza apakšu un tā, maigi izsakoties, bija diezgan primitīva. Mūsējie bija... Nu te jautājumu nav – visi nospēlēja labi, garie – arī labi, un spēles iesākums arī mums izdevās. Te daudz nav ko komentēt. 32 punktu pārsvars izslēgšanas spēlē runā pats par sevi. Iemest 100 pret Melnkalni 1/8 finālā? Nu, ko tur daudz ko teikt! Tas tiešām bija Latvijas basketbola rokkoncerts. Un es domāju... Man nav šaubu, ka mēs būsim finālā un cīnīsimies par Eiropas čempionu titulu. Protams, ar Kristapu Porziņģi laukumā. Pirmajā puslaikā jau to redzējām – ja Porziņģis ir laukumā, tad arī visi pārējie spēlē ļoti labi. Tiklīdz Porziņģis noiet malā, tur jau arī sāncenši pienāca līdz trim punktiem.

Par Melnkalni nav vairs daudz ko runāt, jāgatavojas spēlei ar Slovēniju. Slovēņi jau arī māk spēlēt basketbolu, un viņi ir augstas klases spēlētāji. Ja mēs spēlei pieiesim tikpat nopietni kā šodien, tad lielas problēmas nebūs. Bet ir jau arī slovēņiem labi spēlētāji – kā Dragičs, Dončičs, amerikānis Randolfs, garie arī vismaz kaut ko var izdarīt un spēlēt slovēņi māk. Komanda ir aizspēlējusies līdz ceturtdaļfinālam. Katrā gadījumā plusi mūsu pusē ir no pirmā līdz pēdējam spēlētājam.

Komanda ar Porziņģi laukumā un bez viņa? Vai tas ir psiholoģiski svarīgi un Latvija tad jūtas stiprāka, vai arī Porziņģis ir tik labs un tāpēc Latvijas izlase ir stiprāka? Ij viens – pirmkārt, viņš ir labs un ar Kristapu laukumā daudz vieglāk ir ārējiem spēlētājiem, arī aizsardzībā un uzbrukumā Porziņģis atnes lielu labumu, salasa savus punktus un, protams, ka visi pārējie spēlētāji arī jūtas komfortabli, kad laukumā ir Porziņģis. Tad ir iespēja daudziem pamatotiem metieniem un tad ir arī rezultāts.

Tas, ka spēles sākums abām komandām iznāca nervozs, tas ir normāli un apzīmējams ar vienu vārdu – mandrāža. Pirmajās pāris minūtēs abām komandām bija tik daudz nekaunīgas kļūdas. Bet mandāža agri vai vēlu pāriet, un tā, protams, pirmajiem pārgāja mums. Līdz ar to spēle izveidojās ašāka un aizgāja mums vajadzīgā gultnē.

Atšķirībā no spēles ar Lielbritāniju šoreiz otrais sastāvs noturēja iekrāto pārsvaru, laikam to pat palielinot? Jā! Melnkalnieši jau tad arī laukumā vairs neturēja visus savus labākos, bet tā ir viņu problēma. Šodien galīgs nulle bija arī Raiss. Nekā neparādīja. Bet tā ir pretinieku problēma, tā nav mūsu problēma. Šodien mūsējiem nebija nekādas problēmas un tā ir jāturpina. Apskatīsimies! Es personīgi domāju, ka mēs skatīsimies basketbolu līdz beigām. Un visas spēles ar Latviju? Jā, jā...

Jautājums kā trenerim: es esmu pārsteigts par Latvijas izlases precizitāti soda metienos. Vai treneris tur kaut ko var iemācīt? Šodien atkal precīzi 15 sodiņi no 16. Pirmkārt, tā ir... man vieglāk pateikt, kāpēc met garām. Tā ir tehnika, otrs – fiziskā sagatavotība, ja spēlētājs ir noguris, tad arī procents krīt, un trešais – ne mazāk svarīgs ir psiholoģiskais moments. Šie trīs momenti ir svarīgi. Ar psiholoģiju komandai viss ir kārtībā, ar fizisko sagatavotību viss ir kārtībā un ar tehnisko izpildījumu arī viss ir kārtībā.

Man jāsaka Tev paldies par komentāu un no Tavas mutes – Dieva ausī. Raujam līdz finālam!
Nu, dabīgi!