Baltkrievi psiho, slovāki trako - tāds te hokejs

Tātad Kopenhāgena un kanādietis Lūiss. Zaudēt Zviedrijai nav grūti, 0:5 varbūt nav pats skaistākais rezultāts. Man liekas, ka Lūisa sāga sākās pēc 2:6 zaudējuma Francijai, ogles piemetot 0:6 zaudējumā Krievijai. Zaudēt sava līmeņa komandai ar 2:6? Turklāt Baltkrieviju Kopenhāgenā gaida diezgan skarbs kalendārs par izdzīvošanu. Trešdien pret Šveici, kas uzņēmusi labus apgriezienus - pēc divpunktu 3:2 pret Austriju, ļoti vērtīga 2:0 uzvara pār Slovākiju un vakar gandrīz nomušīts viens no lielā sešnieka - Čehija, bija 3:1 un 4:2, beigās 4:5 bullīšos. 11. maijā baltkrievus gaida čehi, 15. - slovāki, bet pa vidu - 12. maijā, iespējams, šā čempionāta svarīgākais mačs ar Austriju. Par vietas saglabāšanu elites grupā. Bet ne jau tādēļ Lukašenko uz Baltkrieviju aicinājis kanādiešu speciālistu.

Lūiss nav iesācējs baltkrievu frontē, izlasi pārņemot pēc Henlona 7. vietas 2014. gada čempionātā Minskā, to atkārtojot 2015. gadā. Aizpērn - 12. vieta, Pēterburgā cīnoties ar Ungāriju par izdzīvošanu, pērn Ķelnē - 13. vieta. Vēl nebija sābri zaudējuši Zviedrijai, kad viņu presē jau parādījas uz otro pasaules čempionātu pēc kārtas nepaņemtā uzbrucēja Andreja Stepanova intervija: Lūiss mani vienkārši neieredz, nepaskaidrojot, kāpēc neesmu izlasē. Uzbrucēju daļēji var saprast - tomēr KHL kalibrs, turklāt rezultatīvākais baltkrievs Minskas "Dinamo" (7+9), pirmie pieci - ārzemnieki... "Dinamo" pamatvārtsargs - zviedrs Enrots, Karnauhovam dabūjot tikai astoņas spēles sezonā.

Savainojumu dēļ nav brāļu Kosticinu, kuriem gan varbūt spēlēt izlasē traucē arī Krievijas pilsonība, tas pats ar Stasju, naturalizētais amerikāņu aizsargs Niks Bailens gan bija gatavs spēlēt olimpiskajā kvalifikācijā, bet tagad it kā gatavojoties kāzām... Lalands, uz kuru tika liktas lielas cerības, karjeru beidzis. Kaut kur jau vainīgs ir arī Lūiss. Kā šādos gadījumos ierasts, skarbi izteicies Baltkrievijas izlases bijušais galvenais treneris no Kauguriem Vladimirs Krikunovs: "Gribējāt atbrīvoto treneri, nu, lūk, viņu arī atbrīvoja..." Piebilstot, ka Lūisam sezonā būtu jābūt Baltkrievijā uz vietas, audzinot jauno paaudzi, ne tikai piebraucot uz lielo izlasi.

No Kopenhāgenas pienāk ziņas arī par slovāku nometnes likstām. Pamatlaika pēdējā minūtē zaudējot vārtus ar Čehiju, iznāca tikai viens punkts, tad turnīra svarīgākais mačs ar Šveici, un 0:2. Paldies, dievam, izdevās uzvarēt Austriju - 4:2, jo bija jau sākušās runas, kā noteikt šā pasaules čempionāta divas sliktākās komandas, ja 2019. gada čempionāta saimnieks Slovākija Kopenhāgenā paliek pēdējā - 8. vietā... Pēc uzvaras pār Austriju tas varbūt vairs nav aktuāli, bet laikam jau aktuāls nav arī jautājums par Slovākijas tikšanu 1/4 finālā. Priekšā spēles ar Zviedriju un Krieviju, punktu mači ar Franciju un Baltkrieviju, kur droši vien neizdosies savākt tik daudz, lai apsteigtu Šveici. Kurai jau seši punkti un tie droši vien būs arī pret Baltkrieviju un Franciju. Un 2:0 savstarpējā mačā ar Slovākiju.

Būtībā viss šis garais ievads ir, lai pavēstītu to, ko rakstīju jau pēc 2016. gada pasaules čempionāta Maskavā un Pēterburgā: "Pasaules hokeja elite ir sadalījusies divās daļās - sešnieks - Kanāda, Krievija, Zviedrija, ASV, Somija un Čehija; tad ir divas izlases, kas katru gadu defilē turpu, šurpu; un ir vidusslānis, no kura apstākļu sakritības rezultātā var izkrist jebkura izlase - Vācija, Francija, Dānija, Norvēģija, Latvija, Baltkrievija, ar mazākām izredzēm arī Šveice un Slovākija. Maskavā tās bija Ungārija un Kazahstāna, bet tikpat labi varēja būt arī Baltkrievija, kas pirms turnīra runāja par pusfinālu. Un jebkurā vietā no 8. līdz 16. varējām būt arī mēs."

Pēdējos desmit gados vadošais sešnieks praktiski ir gandrīz nesaursitams. Krievija, Zviedrija un Somija nekad pēdējā desmitgadē nav bijusi ārpus sešnieka, kanādieši klupuši vienu reizi, čehi - divas reizes, amerikāņi - trīs gadus. Pēdējā desmitgadē sešniekā trīs reizes ielaužoties Šveicei - sudrabs 2013. gadā, 5. vieta 2010. gadā un 6. vieta pērn, tikai vienu reizi - Slovākijai - 2. vieta 2012. gadā, Vācijai - 4. vieta 2010. gadā un Norvēģijai - 6. vieta 2011. gadā. Kāds teiks - nu tā jau plika statistika un te nav nekāda Centrālā Statistikas pārvalde, bet pasaules hokeja čempionāts.

Bijām jau kādu brīdi tā kā tradicionālu 1/4 finālu spēlētāju uzskatījuši Slovākiju, bet pēdējā desmitgadē Slovākija tikai divos (!!) čempionātos no 10 ir tikuši ceturtdaļfinālā un man gribētos piekrist tiem, kas saka, ka Slovākijas hokejs iet stipri uz leju. Pērn - 14. vieta, tad - 9., 9., 9., 8., 2., 10., 12.,10. 13. Diez ko smukāki jau nav arī Latvijas cipari - viens (!) ceturtdaļfināls desmit gados - 2009. gadā Bernē. 10., 13., 13., 11., 11., 10., 13., 11., 7. un 11. vieta. Stagnācija vai pozīciju noturēšana?

No otrā ešelona izlasēm pirmajā astotniekā vislabāk jūtas Šveice - pieci gadījumi no 10 - tā jau ir zināma stabilitāte, un man gribētos Šveici saukt par lielā sešnieka tuvāko sekotāju. Vācija spēlējusi četros ceturtdaļfinālos (2010., 2011., 2016., 2017.), Norvēģija un Baltkrievija 1/4 finālos bijušas pa trim reizēm, norvēģi 2008., 2011. un 2012. gadā, baltkrievi - 2009., 2014. un 2015. Slovākijai divi šādi čempionāti (2012., 2013.), tāpat - Dānijai (2010., 2016.), Francijai (2014.) un Latvijai pa vienam (2009.). Statistika nemelo, bet brīdina gan. No Kopenhāgenas 1/4 finālā jābūt Zviedrijai, Krievijai, Čehijai un Šveicei, no Herningas - Somijai, Kanādai, ASV un... Latvijai (?).