Zviedri jau bija uz lāpstiņām...
Agrāk teiktu, ka tā ir sensācija, ja Latvija pasaules čempionātā nospēlē neizšķirti ar Zviedriju. Kā tas bija Leonīda Beresņeva pirmajā valdīšanas laikā, kad zviedri Turku tikai spēles beigās aizbēga no 0:1 zaudējuma. 6. maijā Maskavā atkal 1:1 un droši vien mēs redzētu arī bullīšu sēriju, ja... Guntis Galviņš un Ralfs Freibergs nebūtu lasījuši manas atbildes "Vienos vārtos", kur pirms spēles pieprasīju 2:1 (OT). Ja vajag uzvaru papildlaikā, tad taču jāuzbrūk! Un iznāca 1:2 (OT).
Tiem, kuri dzīvi pat humora vakaros uztver ar filozofijas doktora nopietnību latviešu zemnieka sejā, pateikšu, ka tas joks, ka Galviņš un Freibergs centās iepriecināt mani un tāpēc nospēlēja mazliet avantūriski. Kā par brīnumu - overtaimā, spēlējot 4:4, kad vajadzētu izpausties izslavētai zviedru individuālai tehnikai, spieda mūsu puikas... Un varbūt tieši tāpēc pazaudēja loģiskās piesardzības sajūtu. Katrā ziņā starta mačs parādīja, ka Beresņeva brigāde ir uz pareizā ceļa.
Kas patika?
$ ka Elvis gluži kā Lugāno bija karalis vārtos, dodot Latvijai iespēju visu laiku palikt cerību spēlē;
$ ka puikas gandrīz ideāli notīrīja savu vārtpriekšu - starp iemetiena punktiem visas atlēkušās ripas nonāca uz mūsu spēlētāju nūjām. Kad mikszonā to pateicu Sočam, viņš tikai nosmaidīja Sočas stilā - nu tad jau treneri ir izvēlējušies pareizos aizsargus...
$ uz Latvijas izlases soliņa ne mirkli nejuta paniku un pēc mača preses konfrencē Beresņevs gan norādīja uz kļūdām, taču tūdaļ piebilda, ka tā jau ir pagātne (jauna īpašība vecajam trenerim!);
$ mazais Kulda spēlēja tieši tāpat kā pārbaudes spēles, it kā šī nebūtu viņa debija PČ:
$ vismaz 4 minūtes zviedri nopelnīja pret Bičevski;
$ Bukarts vismaz pāris reižu savu spēles epizodi pabeidza ar spēka paņēmienu;
$ Sočas metiens bija klase, ar Miķeļa savlaicīgu piespēli: "Treniņos mēginājām, nesanāca, bet tagad sanāca." Vēl viens sočisms.
$ bez punktiem, bet solīdi spēlēja mūsu pirmā maiņa;
$ katram spēlētājam bija labas epizodes: Skvorcova aktivitāte vārtpriekšā, Jerofejeva tālmetiens, Siksnas piespēle pašam sev, izmantojot bortu, Meijas izgājiens 1:0 utt.
! Pats galvenais: spēle un tās saturs deva pārliecību, ka varam spēlēt. Faktiski to jau deva abi pārbaudes mači ar Šveici, bet te tomēr punktu spēle un atšķirībā no Znaroka, Beresņevam viens ir!
Izmantojot iespēju, ka čehu krodziņā man alus kausu blakus tukšoja Andrejs Maticins, došu vārdu Latvijas izlases bijušajam aizsargam: "Izdarījām pašu galveno - paņēmām no zviedriem punktu. Varēja būt arī vairāk... Ja abu izlašu vārtsargi nenospēlētu tik pārliecinoši. Žēl, ka kļūda papildlaika beigās, taču ar šo spēli noteikti mūsējiem būs lielāka pārliecība par savu varēšanu. Tas nav mazsvarīgi. Skaidrs, ka galvenās spēles mums priekšā. Bija jūtams, ka tā ir pirmā spēle - uztraukums, tikai tā varu izskaidrot pirmo ripu Merzļikina vārtos. Nākamajās spēlēs Latvijas izlasei vēl vairāk jācenšas panākt savu vārtu drošību: ja pretinieks apspēlē ar meistarību, tā ir viena lieta, bet nedrīkst zaudēt raksturā. Galviņa kļūda? Tās bija noguruma sekas. Zviedri šodien nebija tā komanda, kuru nevarēja uzvarēt, bet, kā ir, tā ir. Pirmā spēle, Maskava, emocijas, daudz smuku meiteņu visapkārt, varbūt zviedri arī mūs nenovērtēja, turklāt ātrais gols viņiem deva pārleicību, ka, mēs, zviedri, tūlīt iemetīsim otru, trešo, piekto ripu. Šāda pārleicība spēlētējus nekad nepamet un, kā likums, rodas neparedzētas sekas. Zviedrijai punkta zaudējums nav katastrofa, bet mums tas ir papildus stimuls. Punktu neviens vairs atņemt nevar un tas mums tabulā būs ļoti noderīgs."