Prieks par "Kurbadu"
Pēc trim zaudētām finālsērijām hokeja klubs "Kurbads", kam šajā sezonā apritēja 20 gadu, beidzot kļuvis par Latvijas čempionu. Beidzot piepildījies komandas saimnieka Anda Pikāna un Jāņa Šīraka sapnis. Ar ko arī viņus apsveicam! Uzvarēt sēriju, zaudējot tajā ar 0-3, tur vajag ne tikai prasmi un meistarību, bet vispirms jau komandas raksturu un vienotību, kas sērijas sākumā šķita daudz vairāk piemītoši nu jau vicečempioniem "Mogo".
Pirms pirmās spēles hokeja komentētājs, tagadējais "Dinamo" preses sekretārs un pirms vairākiem gadiem Latvijas Hokeja federācijas preses sekretārs Jānis Stepītis man jautāja, par kuru no komandām es slimošot. Viņam esot grūti: savulaik "Jāņi dzied" pasākumā Aizkrauklē (2008.) dziedājumā par Kirovu Lipmanu kā pirmo numuru bijis vienā kvartetā ar kurbadieti Jāni Straupi un "Mogo" uzbrucēju Jāni Ozoliņu. Gluži tāda pat liksta bija arī man, jo es biju ceturtais no Aizkraukles kvarteta. Just līdzi Straupem, U-20 izlases bijušajam kapteinim? Vai Ozoliņam? Kā tas šādos gadījumos pieņemts, atbildēju, ka man svarīgāks ir labs un saistošs hokejs. Kāds tas visas finālsērijas laikā arī bija.
Viens otrs, kurš spēles redzējis tikai TV translācijās, vīzdegunīgi iespurdz: "Ko jūs tur murkšķat par Latvijas čempionāta spēku? Sētas līmenis..." Diemžēl TV jebkuru sporta pārraidi var izkrāšļot (piemēram basketbolā nerādot tukšās tribīnes) vai izkaistinot - ar labāko momentu atkārtojumu, vēlams mazliet paātrināti. Ja saliek kopā dažu spēļu visus labākos momentus, ohoi, kāda tur iznāk simfonija! Ne jau NHL viss visu sezonu ir uz ah! un uh!, bet, salasot labākos momentus, tur tiešām ir ko redzēt. Netaisos salīdzināt Latvijas virslīgu ar NHL (vēl esmu pie pilnas saprašanas!), tomēr TV pārraidēs ir ļoti būtiski, cik augstu virs laukuma atrodas kameras. Ja tās ir zemu un ledum tuvu, tad liekas, ka hokejisti rāpo, ja augstāk pie halles griestiem, tad šķiet, ka laukumā viss notiek ātrāk. Šo likumsakarību ievēroju jau vecā "Dinamo" laikos, kad Rīgas Sporta pilī kameras bija zemu, un hokejs izlikās lēnāks, bet Maskavā Lužņikos tās bija augstāk, un oho-oho! cik tur ātri spēlēja rīdzinieki. Objektīvi īsto hokeju ir iespējams baudīt (salīdzināt) tikai klātienē. Jo Ogrē kameras ir augstāk un iespējamais plašums lielāks, bet, spēlējot "Mogo" hallē, kur kameras tuvāk ledum, hokejs dažbrīd arī var šķist nekāds. TV kastītē.
Kāds tad ir Latvijas vadošo četru vai piecu komandu spēks? Pirms dažiem gadiem biju iedomājies, ka tikai no virslīgas klubiem vien sastādītā izlase varētu uzvarēt Austriju vai Ungāriju - tātad 1. divīzijas vadošās izlases. Praktiski to nav iespējams pārbaudīt, ja vien jaunā LHF vadība kādu reizi sezonā uz kādu no Eiropas valstu turnīriem neaizsūtīs šo virslīgas izlasi. To, ka esam stiprāki par Lietuvas (25. vieta pērn) un Igaunijas (27.) izlasēm pierādīja turnīrs novembrī Tallinā, kur Latvijas klubu izlase sasita leišus ar 7:2 un igauņus ar 4:2. Un labākie virslīgas spēlētāji itin labi jūtas Francijas virslīgā kā Artūrs Mickēvičs vai Aleksandrs Galkins, savukārt mūsu ārzemniekiem atgriežoties virslīgā vai "Dinamo" astes galam pastiprinot "Liepāju" vai "Dinamo/Junioru", viņi Latvijas virslīgā nebūt uz vienas slidas pārējos citus neapslido. Kā kādreiz Andris Henedelis no "Dinamo" nonākot Rīgas "Juvelierī". Tātad kaut kāds spēks, ātrums un meistarība Latvijas čempionātam ir.
Ko finālsērija man atklāja jaunu? Ļoti pārliecinoši "Kurbada" aizsardzībā nospēlēja mans kaimiņš no Bieriņiem Krists Apsītis (1994). Savulaik palicis pussoli no Latvijas U-20 izlases, Krists turpina spēlēt un progresēt. Augums (1,91 m) spēks un gribēšana ir. Tikai uz priekšu! Hārdijs Parādnieks (1987., 1,75 m) tik jauns un būdīgs nav, bet noteikti stiprināja "Kurbadu". Viens no komandas pionieriem - spēlējis "Kurbadā" jau 2009./2010. gada sezonā, Latvijas 1. līgā. Komandas kapteiņa Toma Bluka gols septītajā spēlē bija gan meistarības, gan pieredzes auglis, turklāt Toms spēles starplaikā mierīgi un ar smaidu uz lūpām arī paskaidroja, kā un kāpēc viņš spēj tā iemest. Ja sērijas sākumā mazāk redzami bija Bruno Zabis, Edgars Brancis un Juris Upītis, tad tieši Brancis guva visas sērijas uzvaras vārtus, bet Kazahstānā un VHL sabijušais Upītis spilgti pierādīja vecum veco patiesību: ja nav kur likt ripu, met uz vārtiem, un "Mogo" vārtsargs Henrijs Ančs to piektajā spēlē neuzminēja. 41,5 gadu vecumā Aleksandrs Macijevskis var gan pacīnīties, gan iemest, tāpat kā Juris Štāls. Kādreiz "Dinamo" fiziskās sagatavotības treneris Vilnis Klucis nebeidza slavēt Tomu Hartmani, neesmu mērījis, vai "Kurbada" liepājnieks ir ātrākais virslīgā, vai nav, bet ātrums Hartmanim ir labs. Dažkārt sezonā bija bažas, vai Mārtiņš Raitums būs pietiekami stabils, malacis - izturēja. Jāņa Straupes spēle man vienmēr patikusi, šķiet, "Dinamo" viņam nostiprināties traucēja latviskais kautrīgums, nu, bet finālsērijā Straupe sitās. Kā visi kurbadieši. No kuriem Sandis Zolmanis jau nu būtu pelnījis atgriezties Latvijas izlases koptreniņos. Koba Jass arī, taču viņam tur cita loma, tādēļ muļķīgi Jasu salīdzināt ar kādu citu.
Kādreiz, kad "Kurbads" vēl nebija sācis celt savu slidotavu un veidot savu sporta skolu (treniņu grupu?), bija bažas, ka Pikānam un Šīrakam vienu reizi dabūjot Latvijas zeltu, var zust interese hokejā darboties tālāk. Lai gan "Kurbads" ir ar 20 gadu vēsturi, pašu sagatavotu spēlētāju komandā nav... Pārsvarā dažādās Rīgas hallēs izaugušie puikas, viens otrs (Bluks) arī ar Ogres ASK pieredzi.
Interesanta ir šā "Kurbada" virslīgas enciklopēdija. Kopš pirmās sezonas (2013./2014.) tajā tikai pieci - Bluks, Parādnieks, Hartmanis, Renārs Valters un Uldis Čalpa, kā arī treneris Pēteris Ostošovs, kurš tad bija uzbrucējs. Pirmajā sezonā, pēc zelta izcīnīšanas no skatuves noejot "SMScredit", "Kurbada" formās slidoja 11 bijušie kredītnieki (Kazanovs, Bluks, Lavrenovs, Saviels, Šancovojs, Cinks, Fiļimonovs, Kardašs, Kļujevskis, Maslovskis, Undelis), tikai Blukam paliekot uzticīgam "Kurbadam". Kazanovs, Lavrenovs, Saviels un Cinks šajā sērijā bija pretājā pusē.
Ir 2014. gada vasaras iesaukums - Jānis un Dāvis Straupes, Aleksandrs Macijevskis, Mārcis Zembergs, Toms Zeltiņš un Edgars Brancis (ar vienu gadu Slovākijā). 2015./2016. gada sezonā vasarā "Kurbadā" iesaukti Juris Štāls, Rihards Remiņš un Krišs Grundmanis, bet 10 (!) spēlētāji par kurbadiešiem kļuva vai nu pagājušajā vasarā - Bruno Zabis, Edgars Lipsbergs, Sandis Zolmanis, Miks Komuls, Mārtiņš Raitums un Mārtiņš Gipters, bet Krists Apsītis, Aleksandrs Galkins, Koba Jass un Juris Upītis komandu papildināja jau sezonas gaitā.
"Kurbads" - čempions! Halle tiek celta, mazie puikas hokejam meklēti, Eiropa - Kontinentālais kauss - vaļā. Tikai uz priekšu!
+2 [+] [-]
[+] [-]