Eiropas čempionāts basketbolā. Vērtē Armands Krauliņš

Ko es redzēju abās Latvijas spēlēs? Par uzvaru pret Beļģiju daudz nav ko teikt – tā tam bija jābūt un bija arī paredzams, ka tā būs. Man interesantāka likās pirmā spēle ar Serbiju. Viena cīņa ir zaudēta, bet kauja par medaļām vēl paliek. Redzot visas Eiropas čempionāta komandas, izņemot Horvātijas grupu, mūsu izlase var spēlēt pilnīgi ar visām. Pirmā spēle labi parādīja arī mūsu mīnusus. Ja mēs ielaižam 92 punktus, tad ir grūti kādu komandu vinnēt. Tas ir pirmais punkts. Otrais. Tik katastrofāli nedrīkst zaudēt savu grozu.

Zaudēts savs grozs, tā praktiski ir zaudēta spēle? Jā. Zaudēts savs grozs, tas ir zaudēts viens punkts, bet vakar jau bija vairāki zaudēti grozi pēc kārtas, bija arī momenti, kad pretinieks izcīnīja pa divām bumbām un vairāk. Un tad var aprēķināt, cik viņi izcīnīja bumbas un cik pēc tam dabūja punktus. Mēs darījām lieku darbu... Ja runājam par uzbrukumu. Kaut gan uzbrukumā divus punktus samest ir labi un tik labi, kā pret serbiem metām soda metienus, tā Latvijas izlasei nav bijis. No 23 metieniem garām aizmest tikai divus – lai Dievs dod tādu precizitāti arī turpmāk. Bet! Vesela rinda uzbrukumu bija nepārdomāti, sasteigti un par ātru. Ir būtiski, vai mēs metam 5. sekundē vai liekam pretiniekam lieki strādāt un saņemt piezīmi, vai to izdarām 20. sekundē. Salīdzinot ar serbiem, viņiem nevarēja redzēt sasteigtus un nesagatavotus metienus. Serbiem vai nu tā bija pārdomāta spēle uz groza apakšu, vai arī izspēle līdz brīvam metienam. Un to mēs varam darīt, jo metēju mums ir daudz un ar labu procentu. Vajag likt strādāt.

Vēl viena lieta, kas pierādīta laukumā un dzīvē. Tad, kad 1. ceturtdaļā bija +12, tad runājot boksa valodā, serbiem jau bija nokdauns. Vajag paprasīt Mairim Briedim, ko dara pie nokdauna? Tad ir jāsit, kamēr ir nokauts! No savas pieredzes varu teikt: ja spēle iet no rokas, tad nevajag neko jaukt un taisīt spēlētāju maiņas. Viens nomainīts spēlētājs vēl var neko nesabojāt, ja tiek nomainīti divi, var palikt tāpat kā bijis un neko nesamaitāt, bet, ja tiek nomainīti trīs spēlētāji, tā jau ir cita komanda. Ar citām iespējām un tā tālāk. Ja nemaldos, tajā laikā nomainīja pat četrus... Kad bija +12. Ļaujot serbiem atjēgties. Nav jau tā, ka jebkura maiņa pastiprina. Ja spēle iet un gāja augstā līmenī, tad nevajag izjaukt ritmu. Un vēl. Svarīgajās spēlēs, kur jāiet cīnīties par uzvaru, izmanto no 8 līdz 9 spēlētājiem. Ja vairāki spēlētāji dabū piecas piezīmes, tad cits stāsts. Bet te jau 1. puslaikā laukumā bija visi 12 spēlētāji. Nu nav visi 12 tik labi, ir kaut kāds septiņnieks vai astotnieks, kas komandai taisa uzvaru. Līdzīgā spēlē, kur iet cīņa par uzvaru, visi 12 nekad nav tādi, ka – taisi maiņu un visi 12 pastiprina.

Uzbrukumā daudz ko pārmest nevar, izņemot spēles disciplīnu. Kur daudz pārmetumu jāizsaka un tas ir jādara – arī Porziņģim. Kristaps izdarīja arī nepamatotus metienus. Un par ātru. To, ko es jau iepriekš minēju. Bet es domāju, ka viss būs kārtībā un jebkurā mirklī mēs cīnīsimies par medaļu. Bagatskis ir pietiekoši gudrs un pieredzējis treneris un pēc pirmā zaudējuma to ņems vērā. Patīkamāk jau būtu bijis sākt ar divām uzvarām, bet ir, kā ir.

Vai līdzvērtīgu spēļu galotnes vienmēr uzvar Serbija? Katrā ziņā serbi nospēlēja gudrāk uzbrukumā un kolektīvāk. Viņiem nebija avantūru. Vai nu tā bija spēle uz groza apakšu, vai pārdomāts metiens, bet nekādā gadījumā uz urrā.

Porziņģis pret Serbiju un Porziņģis pret Beļģiju? Šīs divas komandas – Serbiju un Beļģiju nevar salīdzināt. Gan meistarības, gan garo spēlētāju ziņā ir pietiekami liela atšķirība. Dabīgi, ka Porziņgim pret Serbiju bija grūti izturēt spiedienu uz groza apakšu. Serbu garie ir garāki, masīvāki un mobilāki par beļģu centriem. To nav iespējams salīdzināt.

Vai Eiropā tagad visi tiešām spēlē basketbolu? Nu spēlē, jā, spēlē... Krievi pret turkiem arī cīnījās un beigās vinnēja ar trim punktiem. Un Gruzija pelnīti uzvarēja Lietuvu. Bet septiņas sekundes pirms beigām leišiem arī bija trīspunktu metiens un uzvarēt varēja arī viņi. Neiemeta. Bet Gruzija pelnīti vinnēja un arī taktiskajā ziņā bija labāki par Lietuvu. Jebkuru no šīm komandām Latvija var uzvarēt. Ar labu aizsardzību un cīņu pie groza. Un jaizmanto tie momenti, kas mums ir. Ar pārdomātu sadarbību un visu pārējo. Par apakšgrupu es neko nerunāšu, bet tālāk neviens part sviestmaizi neko nedos. Bet mēs varam uzvarēt jebkuru.

Turpinājums sekos...