Sveiks, jaunais gads jeb “brīnumu” Majoni gaidot

Hokejs bez fārmkluba nav hokejs
To, ka hokejs ir traumatisks sporta veids, zina pat mana sievasmāte. Un tāpēc jebkurai komandai ir savs fārmklubs, vai, kā tas notiek/notika mūsu mīļā vadoņa Boba Hārtlija “Avangard”, arvien tiek iepirkti jauni spēlētāji, kas aizvieto savainotos. It sevišķi, ja treneris proponē tik aktīvu hokeju kā Hārtlijs. Vai mūsu “Dinamo” gadījumā Ģirts Ankipāns. Arī Pēterim Skudram savulaik “Torpedo” savainoto/apmainīto spēlētāju bija steriem.

“Dinamo” gadījumā šķita, ka kaut kad novembra beigās beidzot esam sasnieguši kondīciju un komanda tiešām ir nokomplektēta tā, kā treneri vēlas (kādas viņiem iespējas), un tad – badāc! mačā ar Pēterburgas SKA no jauna savainojumos iedzīvojās uzreiz trīs pamatsastāva aizsargi – Oskars Bārtulis (cirksnis), Kristaps Zīle (krusteniskās saites) un Uvis Balinskis (smadzeņu satricinājums). Ja lazaretē jau atradās ceturtais aizsargs Kristofers Berglunds, tad saprotama bija steiga, ar kādu par Rīgas dinamieti uz sešām spēlēm kļuva Artūrs Kulda. Visu cieņu Kristapam Sotniekam, Benam Māršalm, Nerijam Ališauskam, Robertam Mamčicam un Sergejam Gimajevam, bet spēlēt ar pieciem aizsargiem… Tā, negaidot radās izdevība Artūram Kuldam. Diemžēl tā iekrita pret dažām neuzvaramajām, un pat no malas šķita, ka Kulda tā nevelk uz priekšu kā pirms tam Oskars Bārtulis. Kaut Kuldas sešu spēļu sērijā tikai “Vitjaz” (bet jau bez Makmilana) bija mūsu svara kategorijas cīkstonis.

Tā kā “Dinamo” ar sensitīvu informāciju par spēlētāju veselību nebārstās, pieņēmu, ka šajā deviņu baranku periodā nespēlējošie tiešām bija savainoti vai saslimuši. Lai hokeja ķēķi diezgan uzmācīgas bija baumas, ka, piemēram, Aleksandrs Salāks izlaiž spēles tāpēc, ka… aizkavējusies algas saņemšana. Vai tā arī bija, vai tās tikai nelabvēļu palaistās baumas? Nezinu. Laikam tikai pirms četriem vai pieciem gadiem, kad vēl “Dinamo” stūrēja Normunds Sējējs, atklāti tika runāts par naudas grūtībām. Tagad? Meklējam centra uzbrucēju (pēc J. Savicka teiktā), bet… Pirms gana svarīgā mača ar “Severstaļ” treniņā žokli salauž centra uzbrucējs Aleksandrs Protapovičs, Vitālijs Pavlovs jau kādu brīdi ir ārā, tad nedienas ar Salāku, Andri Džeriņu, Kirilu Sļepecu, Andreju Makarovu, šad tad savainoto/slimo skaitam sasniedzot septiņi.
Metēji/piespēlētāji un savainotie deviņu zaudējumu sērijā

“Dinamo” spēlētāju rezultativitāti šoreiz ārā vilku ar nodomu, jo, deviņās spēlēs tika gūti tikai 14 vārti (5,98 ik mačā, kas ir ļoti maz), toties zaudēts tika 33 (3,67 ik spēlē). Kaut dažkārt, tāpat kā Pekas Rautakalio laikos, šķiet, ka aktīvi uzbrūkam un daudz metam pa vārtiem… Bet viss pa tukšo!

Metieni

Kas nemet jaunībā, tie nemet nekad!
Ja “Dinamo” ierakstītos 10%, tad deviņu baranku seriālā, rezultātam bija jābūt 23:25, vai kaut kas tamlīdzīgs, bet bija spēles, kad nepavilka vārtsargi, taču pats galvenais – pretinieku metēji bija precīzāki (lasi, meistarīgāki). Es gluži nepiekrītu kuluāros dzirdētajam, ka šogad “Dinamo” pirmās maiņas vispār nav, bet ir viena otrā un trīs vai četras – trešās/ceturtās/piektās. Taču ir naivi cerēt, ka džeki, kas maz metuši (rezultatīvi piespēļējuši MHL), nu tik metīs un būs piespēļu karaļi KHL. Zinu, ka ne visiem patīk urbties skaitļos, bet kādreiz tas ir jādara.
“Dinamo” uzbrucēju rezultativitāte KHL/MHL/AHL...

Spēlētājs,punkti ik spēlē,spēles,vārtii+piespēles

Par pamatu ņemot spēlētāju CV, prātīgāk būtu bijis komandā pieturēt tādus uzbrucējus, kas vismaz MHL vai kādā no Kanādas junioru līgām bijuši rezultatīvi – kā Mārtiņš Dzierkals, Edgars Kulda, Frenks Razgals. Potenciāls noteikti ir Robertam Lipsbergam (vismaz bija!).

Ja Kārters Eštons AHL vidēji spēlē guvis 0.54 punktus, tad apmēram (vai mazāk, jo KHL laikam tomēr ir stiprākā par AHL) to pašu varam gaidīt KHL. Bet gaidīt, ka “baigie metēji” vai piespēļu mašīnas būs Batņa, Bērziņš, Ģēģeris vai jaunieguvums no “Olimp” – Lejnieks, ir vairāk nekā nenopietni. Arī trīs jaunie krieviņi – Sļepecs, Protapovičs un Setdikovs “strādā” savā līmenī. Un, ja pēc pirmajām spēlēm šķita, ka visiem trim ir meistarības mest ripas vārtos, tad, tāpat kā citos gadījumos – debitanti emociju svaigumā izšauj ļoti labi, bet tad nostabilizējas savā līmenī. Tā Setdikovs savus pirmos vārtus “Dinamo” labā guva jau otrajā spēlē pret “Spartak”, otros, kas pagaidām ir pēdējie – otrajā mačā pret “Vitjaz”, bilance – 18 spēlēs 2+6; Sļepecam 1. Gols – ceturtajā spēlē pret “Vitjaz” izbraukumā, otrais un pagaidām pēdējais nule Helsinkos pret “Jokerit”, bilance – 15 spēlēs 2+3; Protapoviča, 1. gols astotajā mačā pret “Severstaļ” (2:1) izbraukumā, otrais gols nule Ņiņijnovgorodā, kopā 13 spēlēs 2+4. Normāli puikas, bet vismaz pagaidām ne “Dinamo” uzvaru vilcēji.

Vai tāds būs Metjū Majone, kurš šajā sezonā atlaists no Pekinas un nav izturējis pagaidu līguma laiku Minskā? Visticamāk jau nē, jo tas būtu pret loģiku. Bet DR kolektīvais ĢM (Savicka personā!) grib… iepriecināt DR fanus un pa lēto līdz sezonas beigām uzaicina uz Rīgu Majoni!

Dinamo” 2019/2020