Facebook
GoogleXXXIII Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās - skaitļi, fakti, analīze
Foto: Augustas Didzgalvis
Čehijas galvaspilsētā Prāgā aizvadīts 2015.gada pirmais nopietnākais vieglatlētu forums – Eiropas čempionāts telpās. Kopš 1970.gada pirmajiem startiem Vīnē, šis pēc skaita bija jau 33. Savukārt Prāga šāda mēroga sacensību dalībniekus atkal uzņēma pēc 37 gadu pārtraukuma. 1978.g. Prāgā notika vasaras Eiropas čempionāts. Eiropas čempionāts telpās Prāgā notika pirmo reizi – modernajā O2 hallē.
Latvijas vieglatlēti šādā forumā startēja jau 24 reizi. Mūsu delegācijā bija 11 dalībnieki (9 vīrieši un 2 sievietes). Var tikai piebilst, ka igauņi startēja deviņu, bet lietuvieši tikai sešu vieglatlētu sastāvā. Diemžēl arī panākumi bija līdzīgi un ne sevišķi iepriecinoši. Visaugstākā - ceturtā vieta lietuviešu augstlēcējai A.Palšitei. Savukārt Igaunijas vieglatlētu (tāllēcējs R.Kasks) un Latvijas vieglatlētu (tāllēcēja A.Grabuste) panākumu virsotne bija astotā vieta.
Tā kā Latvijas vieglatlētu startus varēja vērot TV ekrānos un bija pieejama arī visa veida informācija, tad šeit neliela rezultātu un sasniegumu analīze manā, statistiķa, skatījumā.
Lai izvērtētu Latvijas vieglatlētu startus, izvēlējos četrus dažādus kriterijus:
1. Rangs pēc ieņemtajām vietām
2. Rangs pēc rezultātu vērtējuma pēc IAAF punktu tabulām
3. Rangs vērtējot ieņemto vietu attiecībā pret dalībnieku skaitu
4. Rangs vērtējot Prāgā sasniegto rezultātu attiecībā pret labāko rezultātu sezonā.
Summējot vietas pēc visiem četriem kritērijiem, iegūstam nosacītu (varbūt arī diskutējamu) ikviena Latvijas vieglatlēta - Prāgas čempionāta dalībnieka - „lietderības koeficientu”. Uzreiz jāpiebilst, ka netiek vērtēts E.Misāna un M.Urtāna starta lietderība, jo pie viņu uzvārdiem sacensību protokolā ir neglaimojošā abriveatūra NM (no mark).
1. Latvijas vieglatlētu rangs pēc ieņemtajām vietām:
| Nr.p.k. | Sportists | Vieta |
|---|---|---|
| 1. | A.Grabuste | 8.v. |
| 2. | M.Ārents | 11.v. |
| 3. | D.Jurkevičs | 12.v. |
| 4. | K.Pujāts | 19.v. |
| 5. | M.Onužāne | 21.v. |
| 6. | P.Ārents | 26.v. |
| 7. | K.Valters | 28.v. |
| 8. | J.Baltušs | 30.v. |
| 9. | R.Stepiņš | 34.v. |
2. Latvijas vieglatlētu rangs, vērtējot rezultātus pēc IAAF punktu tabulām:
| Nr.p.k. | Sportists | Disciplīna | Rezultāts | Punkti |
|---|---|---|---|---|
| 1. | M.Ārents | kārtslēkšana | 5.60 m | 1157 p. |
| 2. | D.Jurkevičs | 1500 m | 3:42.84 | 1118 p. |
| 3. | A.Grabuste | tāllēkšana | 6.57 m | 1110 p. |
| 4. | P.Ārents | 800 m | 1:50.62 | 1062 p. |
| 5. | K.Valters | 800 m | 1:50.78 | 1053 p. |
| 6. | R.Stepiņš | 800 m | 1:51.20 | 1046 p. |
| 7. | JK.Pujāts | kārtslēkšana | 5.05 m | 1007 p. |
| 8. | J.Baltušs | 400 m | 48.82 | 990 p. |
| 9. | M.Onužāne | augstlēkšana | 1.77 m | 980 p. |
3. Latvijas vieglatlētu rangs, vērtējot ieņemtās vietas attiecībā pret dalībnieku skaitu šajā disciplīnā:
| Nr.p.k. | Sportists | Vieta | Koeficents |
|---|---|---|---|
| 1. | A.Grabuste | 8.v. starp 22 dalībniecēm | 0.26 |
| 2. | D.Jurkevičs | 12.v. – 28 dalībnieki | 0.42 |
| 3. | M.Ārents | 11.v. – 23 dalībniek | 0.47 |
| 4. | P.Ārents | 26.v. – 40 dalībnieki | 0.65 |
| 5. | K.Valters | 28.v. – 40 dalībnieki | 0.70 |
| 6. | K.Pujāts | 19 v. – 23 dalībnieki | 0.82 |
| 7. | R.Stepiņš | 34.v. – 40 dalībnieki | 0.85 |
| 8. | J.Baltušs | 30.v.- 33 dalībnieki | 0.90 |
| 9. | M.Onužāne | 21.v. – 22 dalībnieces | 0.95 |
4. Latvijas vieglatlētu rangs, vērtējot Prāgas rezultātu attiecībā pret sezonas labāko:
| Nr.p.k. | Sportists | Rezultāts | Sezonas rezultāts | Koeficents |
|---|---|---|---|---|
| 1. | D.Jurkevičs | 3:42.84 | SB līdz tam – 3:45.95 | 1.014 |
| 2. | M.Ārents | 5.60 m | SB – 5.55 m | 1.009 |
| 3. | K.Valters | 1:50.94 | SB – 1:50.78 | 0.998 |
| 4. | P.Ārents | 1:50.62 | SB – 1:49.93 | 0.994 |
| 5. | J.Baltušs | 48.82 | SB – 48.45 | 0.99 |
| 6. | K.Pujāts | 5.05 m | SB – 5.15 m | 0.98 |
| 7. | M.Onužāne | 1.77 m | SB – 1.80 m | 0.97 |
| 8. | R.Stepiņš | 1:51.20 | SB – 1:48.08 | 0.97 |
| 9. | A.Grabuste | 6.57 m | SB – 6.82 m | 0.96 |
Summējot vietas pēc visiem četriem kritērijiem, iegūstam šādu Latvijas vieglatlētu rangu (novērtējot startus arī ar zvaigznītēm):
| Nr.p.k. | Sportists | Punkti | Zvaigznes |
|---|---|---|---|
| 1./2. | M.Ārents | 8 p. 2+1+3+2 | **** |
| 1./2. | D.Jurkevičs | 8 p. 3+2+2+1 | **** Jauns Latvijas rekords! |
| 3. | A.Grabuste | 14 p. 1+3+1+9 | *** |
| 4. | P.Ārents | 18 p. 6+4+4+4 | *** |
| 5. | K.Valters | 20 p. 7+5+5+3 | *** |
| 6. | K.Pujāts | 23 p. 4+7+6+6 | *** |
| 7. | J.Baltušs | 29 p. 8+8+8+5 | ** |
| 8./9. | M.Onužāne | 30 p. 5+9+9+7 | ** |
| 8./9. | R.Stepiņš | 30 p. 9+6+7+8 | ** |
Par aizvadītā Eiropas telpu čempionāta rezultātu augsto līmeni liecina arī šādi fakti:
Jaunu Eiropas rekordu 4x400 m stafetē telpās – 3:02,87 – sasniedza Beļģijas kvartets ar trim brāļiem Borlī tā sastāvā.
Trīskārt laboti Eiropas junioru rekordi sievietēm: 60 m E.Svoboda (Polija) – 7,20; 800 m A.Hinriksdotira (Islande) – 2:01,56 un tāllēkšanā F.Marinku (Rumānija) – 6,79 m
Sešās disciplīnās sasniegti sezonas labākie rezultāti pasaulē:
kārtslēkšanā R.Lavilenī (Francija) – 6,04 m;
tāllēkšanā – M.Torneuss (Zviedrija) – 8,30 m;
septiņcīņā I.Škureņovs (Krievija) – 6353 p.;
pieccīņā K.Džonsone-Tompsone (Lielbritānija) – 5000 p.;
trīssoļlēkšanā J.Koņeva (Krievija) – 14,69 m;
kā arī jau minētais Beļģijas 4x400 m stafetes rekords – 3:02,87.
Sacensību laikā laboti vairāk nekā 40 valstu nacionālie rekordi.
Vienu no tiem sasniedza arī Latvijas skrējējs Dmitrijs Jurkevičs 1500 m – 3:42,84 m, līdz ar to labojot 32 gadus veco Nikolaja Tabaka 1983.g. sasniegto rekordu 3:44,9.Vēl vecāki Latvijas telpu rekordi ir 60 m (J.Silovs – 6,65 – 1974.g.) un 3000 m (J.Grustiņš – 8:01,4 – 1973.g.).
Andris Staģis
