TwitterLatvijai septiņi "Top 8" finiši un 18. vieta Eiropā
@MarisNoviks
Foto: Romāns Kokšarovs, "Sporta Avīze", f64
Latvijas vieglatlēti 2012. gada Eiropas čempionātā Helsinkos kopvērtējumā izcīnīja astoņpadsmito vietu piecdesmit valstu konkurencē. Septiņi Latvijas sportisti – Laura Ikauniece, Aiga Grabuste, Ineta Radeviča, Sinta Ozoliņa-Kovala, Poļina Jeļizarova, Dmitrijs Jurkevičs un Madara Palameika - finišēja labāko astoņniekā. Pirmajā vietā ierindojās Vācijas vieglatlēti, Top 8 iekļūstot 41 sportistam.
Kā dala punktus?
Punktus piešķir par katru vietu labāko astoņniekā. Ja sportists izcīna zelta medaļu, valsts kopvērtējumā saņem 8 punktus. Par sudrabu pienākas 7 punkti, par bronzu – 6 punkti. Astotā vieta ir viena punkta vērtē.
Labāko astoņniekā iekļuva 35 valstu sportisti, savukārt medaļas ceļoja uz 27 valstīm. Visvairāk augstu vietu izcīnīja Vācijas atlēti, kuri to paveica 41 reizi. Otrajā vietā ierindojās Krievija, kuras sportisti 29 reizes finišēja labāko astoņniekā.
Latvijas sportisti 7 reizes iekļuva labāko astoņniekā. Kopvērtējumā apsteigti konkurenti no 32 valstīm, ieskaitot Serbiju, Grieķiju, Rumāniju, Dāniju, Somiju, Šveici un Austriju. Lietuvas vieglatlēti ar trijiem “Top 8” finišiem izcīnīja divdesmit trešo vietu, par vienu pozīciju apsteidzot Igauniju.
Latvijas sportistu izcīnītās “Top 8” vietas Helsinkos
Laura Ikauniece – 3. vieta septiņcīņā
Aiga Grabuste – 4. vieta septiņcīņā
Ineta Radeviča – 6. vieta tāllēkšanā
Poļina Jeļizarova – 6. vieta 3000m šķēršļu skrējienā
Dmitrijs Jurkevičs – 6. vieta 1500m
Sinta Ozoliņa-Kovala – 6. vieta šķēpmešanā
Madara Palameika – 8. vieta šķēpmešanā
Piezīme. Ronalds Arājs kļuva par otro Latvijas sprinteri Eiropas čempionātu vēsturē, kurš iekļuvis finālā 100 metros, taču savainojuma dēļ izšķirošajā skrējienā distanci nepabeidza.
21. Eiropas čempionāts vieglatlētikā, kopvērtējums pēc ieņemtajām vietām
| # | Valsts | Top 8 | Punkti |
|---|---|---|---|
| 1 | Vācija | 41 | 198 |
| 2 | Krievija | 29 | 155 |
| 3 | Ukraina | 25 | 144 |
| 4 | Francija | 28 | 140 |
| 5 | Lielbritānija | 18 | 94 |
| 6 | Turcija | 12 | 71 |
| 7 | Čehija | 17 | 68 |
| 8 | Spānija | 14 | 61 |
| 9 | Nīderlande | 13 | 60 |
| 10 | Itālija | 17 | 59 |
| 11 | Polija | 15 | 54 |
| 12 | Baltkrievija | 9 | 46 |
| 13 | Norvēģija | 7 | 38 |
| 14 | Portugāle | 9 | 38 |
| 15 | Zviedrija | 10 | 36 |
| 16 | Beļģija | 7 | 27 |
| 17 | Ungārija | 5 | 25 |
| 18 | Latvija | 7 | 23 |
| 19 | Serbija | 5 | 21 |
| 20 | Slovākija | 5 | 19 |
| 21 | Grieķija | 6 | 17 |
| 22 | Bulgārija | 4 | 16 |
| 23 | Lietuva | 3 | 14 |
| 24 | Igaunija | 2 | 11 |
| 25 | Rumānija | 4 | 11 |
| 26 | Īrija | 4 | 10 |
| 27 | Dānija | 2 | 9 |
| 28 | Somija | 2 | 9 |
| 29 | Šveice | 3 | 9 |
| 30 | Horvātija | 1 | 8 |
| 31 | Austrija | 2 | 6 |
| 32 | Izraēla | 2 | 6 |
| 33 | Azerbaidžāna | 1 | 3 |
| 34 | Kipra | 1 | 2 |
| 35 | Moldova | 2 | 2 |
Medaļu sadalījums
Pa vienai medaļai Eiropas čempionātā izcīnīja deviņu valstu – Latvijas, Beļģijas, Bulgārijas, Horvātijas, Dānijas, Igaunijas, Slovākijas, Somijas un Grieķijas – vieglatlēti. Divas un vairāk medaļas ceļoja uz 18 valstīm, tai skaitā Lietuvu, savukārt vairāk par 10 medaļām nopelnīja Vācijas, Krievijas, Francijas un Ukrainas sportisti.
Vācijas vieglatlēti Helsinkos ieguva sešas zelta medaļas, aizmugurē atstājot Krieviju un Franciju ar piecām augstākā kaluma godalgām. Pateicoties zelta ražai, vācieši izcīnīja pirmo vietu kopvērtējumā.
Visvairāk medaļu – 17 – nopelnīja Ukrainas sportisti, turklāt 14 medaļas ieguva ukraiņu vieglatlētes. Taču zelta medaļu dzelteni-zilajiem bija mazāk nekā Vācijai, Krievijai un Francijai, tāpēc kopvērtējumā ceturtā vieta.
21. Eiropas čempionāts vieglatlētikā, kopvērtējums
| # | Valsts | Z | S | B | K |
|---|---|---|---|---|---|
| 1 | Vācija | 6 | 6 | 4 | 16 |
| 2 | Krievija | 5 | 4 | 6 | 15 |
| 3 | Francija | 5 | 4 | 5 | 14 |
| 4 | Ukraina | 4 | 7 | 6 | 17 |
| 5 | Turcija | 4 | 2 | 1 | 7 |
| 6 | Lielbritānija | 3 | 3 | 1 | 7 |
| 7 | Čehija | 3 | 1 | 1 | 5 |
| 8 | Nīderlande | 2 | 3 | 0 | 5 |
| 9 | Spānija | 1 | 1 | 2 | 4 |
| 10 | Norvēģija | 1 | 1 | 2 | 4 |
| 11 | Ungārija | 1 | 1 | 1 | 3 |
| 12 | Itālija | 1 | 1 | 1 | 3 |
| 13 | Portugāle | 1 | 1 | 1 | 3 |
| 14 | Polija | 1 | 0 | 3 | 4 |
| 15 | Zviedrija | 1 | 0 | 2 | 3 |
| 16 | Beļģija | 1 | 0 | 0 | 1 |
| 17 | Bulgārija | 1 | 0 | 0 | 1 |
| 18 | Horvātija | 1 | 0 | 0 | 1 |
| 19 | Baltkrievija | 0 | 2 | 3 | 5 |
| 20 | Lietuva | 0 | 1 | 1 | 2 |
| 21 | Serbija | 0 | 1 | 1 | 2 |
| 22 | Dānija | 0 | 1 | 0 | 1 |
| 23 | Igaunija | 0 | 1 | 0 | 1 |
| 24 | Slovākija | 0 | 1 | 0 | 1 |
| 25 | Latvija | 0 | 0 | 1 | 1 |
| 26 | Somija | 0 | 0 | 1 | 1 |
| 27 | Grieķija | 0 | 0 | 1 | 1 |
7 zelti, 7 sudrabi, 7 bronzas
Sākot no 1934. gada Eiropas meistarsacīkstēm Turīnā, Latvijas sportisti izcīnījuši 21 Eiropas medaļu. Četri Latvijas vieglatlēti izcīnījuši septiņas zelta medaļas – soļotājs Jānis Daliņš (Turīna 1934), Jānis Lūsis (Belgrada 1962, Budapešta 1966, Atēnas 1969, Helsinki 1971), barjersprinteris Staņislavs Olijars (Gēteborga 2006) un tāllēcēja Ineta Radeviča (Barselona 2010).
Sudraba medaļas ir lodes grūdējiem Oto Grigalkam (Berne 1954) un Jānim Bojāram (Atēnas 1982), tāllēcējai Lidijai Gailei (Oslo 1946), šķēpmetējam Jānim Doniņam (Helsinki 1971), trīssoļlēcējam Mārim Bružikam (Štutgarte 1986), soļotājam Aigaram Fadejevam (Budapešta 1998) un Staņislavam Olijaram (Minhene 2002).
Goda pjedestāla trešo pakāpienu sasnieguši Oto Grigalka (Brisele 1950), Dzidra Levicka (Stokholma 1958), Renāte Lāce (Budapešta 1966), Ingrīda Barkāne (Roma 1974), Inta Klimoviča (Roma 1974), Māris Bružiks (Helsinki 1994) un Laura Ikauniece (Helsinki 2012).
Labāko sešniekā debijas reizē iekļuva skrējēja Poļina Jeļizarova, septiņcīņnieces Aiga Grabuste un Laura Ikauniece.
Izmantotie resursi:
European Athletics - Event Website
[+] [-]
+2 [+] [-]
+7 [+] [-]
[+] [-]
-2 [+] [-]
+5 [+] [-]
-4 [+] [-]
+4 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
un jurkevičs 7 !!!