I. Ince: "Izmainīju priekšstatu par izglītību"

Andris Pīzelis 2008-03-19 15:34

Otrdien Latvijas Radio 1 raidījumā "Piespēle" viesojās Latvijas vieglatlētikas čempionāta bronzas laureāte Ieva Ince. Pagājušo gadu Ieva aizvadīja Āfrikas valstiņā Malāvi, un kā brīvprātīgā palīdzēja uzcelt divas skoliņas.

Pirms diviem gadiem Ieva bija Latvijas Radio speciālkorespondente pasaules čempionātā vieglatlētikā telpās Maskavā. Atgriezusies Ieva turpina nodarboties ar savu iemīļoto sporta veidu - vieglatlētiku. Kājas savainojuma dēļ vairs neskrien vidējās distances, taču aizvadītajā Latvijas čempionātā izcīnīja bronzas medaļu lodes grūšanā.

Kā nokļuvi Āfrikā?
Pirms dažiem gadiem Latvijas Universitātē pasniedzējs Ojārs Skudra auditorijā sēdošajiem jautāja – "kurš kādreiz vēlētos doties strādāt brīvprātīgo darbu Āfrikā?" Toreiz pacēlu roku... Man tas vienmēr licies ļoti saistoši – aizbraukt uz vietām, kur nav šo elementāro lietu kā tekošs ūdens, ātrā palīdzība un skola ap stūri. Toreiz pat nedomāju, ka kādreiz tiešām nokļūšu Āfrikā. Tomēr aizbraucu un kā brīvprātīgā šo to arī tur sastrādāju.

Kā Tu nokļuvi lodes grūdēju vidē?
Tas notika 2005. gadā, kad guvu pēdas savainojumu, kā rezultātā nevarēju skriet, bet treneris joprojām vēlējās mani nodarbināt vieglatlētikā. Pateicoties tam, ka esmu diezgan gara un spēcīga, jau pirmajās sacensībās iekļuvu sešiniekā.

Vai Āfrikas klimatiskajos apstākļos arī izdevās uzskriet kādus kilometrus, vai biji noskrējusies tāpat?
Visi allaž brīnās, kādēļ garo distanču skrējēji un sprinteri ir melnādainie. Kādēļ bagāto lielvalstu skrējēju konkurencē galvgalī ierindojas Kenijas un Etiopijas skrējēji. Mani novērojumi liecina, ka cilvēki Āfrikā ir ārkārtīgi spēcīgi cilvēki. Tas tādēļ, ka dzīves rūdījums ir tāds, jo dzīve šajā kontinentā ir ļoti smaga. Distances ir ārkārtīgi lielas, automašīnu nav. Cilvēki katru dienu pēc ūdens, uz skolu vai uz tirdziņu iet desmit kilometrus.

Pilnu interviju iespējams noklausīties Latvijas Radio mājas lapā www.latvijasradio.lv