Džonsons: "Ir nereāli domāt, ka vieglatlēti neizmantos dopingu..."
Četrkārtējais olimpiskais čempions Maikls Džonsons pastāstījis par dopinga problēmām vieglatlētikā, kā arī norādījis, ka jānotiek kaut kādām izmaiņām, lai varētu pievilināt vairāk līdzjutēju šim sporta veidam.
"Vieglatlētika ir kā dzīve miniatūrā. Parastā dzīvē vienmēr būs cilvēki, kuri krāpsies. Tas ir nereāli - gaidīt, ka vieglatlēti neizmantos dopingu," sacīja Džonsons. "Vieglatlētikā līdzjutēji grib redzēt sportistus, kuri atbilst olimpiskajām vērtībām un ideāliem. Ja vieglatlētika nebūtu olimpiskajā programmā, tā jau sen būtu mirusi."
"Mums jāpaskatās, ko grib redzēt cilvēki. Vai mums vajadzīga sieviešu diska mešana? 3000 metru šķēršļu skrējiens un 5000 metri vienās sacensībās? Nekas nav mainījies kopš laika, kad es vēl aktīvi sportoju. Mums jāatrod jauns formāts līdzjutēju pievilināšanai. Ja citi sporta veidi to ir izdarījuši, kāpēc to nevar izdarīt vieglatlētika?" jautāja Džonsons.
1992.gada olimpiskajās spēlēs Barselonā Maikls Džonsons izcīnīja zelta medaļu 4x400 metru skrējienā, četrus gadus vēlāk triumfēja 200 un 400 metru skrējienos Atlantā, bet 2000.gadā kļuva par olimpisko čempionu 200 metru distancē. Džonsons joprojām ir pasaules rekordists 400 metru skrējienā (43.18).
Izmantotie resursi:
BBC - Homepage
Vairāk pievērsīšos dāmām, kur veco rekordu īpatsvars ir lielāks.
- līdz 80.tajos dopkontroles bija vieglāk apčakarēt, t.i., daļas preparātu, kas tagad ir "pirmklasnieka komplektā" tad nemaz nepārbaudīja.
- sieviešu fizioloģiskās īpatnības ir tāda, ka, lai neieslīgtu sīkumos, viņas daudzos sporta veidos vienkārši nevar sasniegt kaut kādu noteiktu līmeni dēļ tā, ka sieviešu organisms tam nemaz nav piemērots un kā viens no efektīvākajiem veidiem ir dažādu mākslīgā testesterona paveidu (kas ir dopings) lietošana.
- apkopojot iepriekšējās idjeas sanāk ka, parastu testesteronu utml. farmu, kas ir pamatu pamats, sievietes špricēt nevar, jo, salīdzinot ar TIEM LAIKIEM, tagad ir labākas dopkontroles, tāpēc ir jālieto cita, itkā advancētāka farma, taču mazāk efektīva dāmām (jo te mēs atgriežamies pie tā paša testesterona kritiskās nozīmes cilvēka fiz.īpašību attīsīšanā).
Rezumējot - itkā advancētākā farma, kas der vīriem, kuriem ir diezgan gana sava testesterona, dāmām nav tik efektīva, kā "žanra klasika", kas bija plaši lietota pirms 30 gadiem.
Galu galā, esmu pārliecināts, ka dopinga kontrole ir ierocis dažādu farmkorporāciju rokās, kuras cenšas viena ar otru konkurēt, jo zem šīs nozares apakšā ir lieli materiālie līdzekļi, ar kuriem kāds spēj padalīties veiksmīgāk, bet cits neveiksmīgāk!