Latvijas čempionātā 100 kilometros startēs 166 skrējēji

Pētera Grīviņa pērnais sasniegums ir visu laiku augstvērtīgākais rezultāts Latvijas teritorijā. Par viņu ātrāk skrējuši tikai valsts rekordists Aleksandrs Prokopčuks (6:50:36, 1994) Francijā un Georgs Jermolajevs (7:23:30, 1988 un 7:24:34, 1989) Slovākijā un Polijā, kuri savus rezultātus sasnieguši iepriekšējā tūkstošgadē. Cīņā ar Pēteri Grīviņu augstvērtīgu rezultātu 100 kilometros 2020.gada vasarā uzrādīja cēsinieks Kristaps Magone (7:27:43), noslēdzot labāko rezultātu sešinieku, ierindojoties uzreiz aiz Jāņa Actiņa (7:26:57, 2013) Viļņas un Viktora Suborina (7:27:28, 1992) Vācijas rezultātiem.

Šogad vērtīgākais rezultāts 100 kilometros ir Diānai Džavizai (8:11:13) no Salacgrīvas, kura 24.aprīlī savā mītnes zemē uzlaboja savu personīgo rekordu par nepilnām 37 minūtēm, triumfējot sieviešu konkurencē un ieņemot ceturto vietu absolūtajā vērtējumā. No Svetlanai Ivanovai piederošā Latvijas rekorda (8:01:20, 2005), kas sasniegts Nīderlandē, ultragaro distanču skrējēja atpalika 10 minūtes, tāpēc 3.jūlijā mēģināja uzlabot savu rezultātu, taču vēdergraižu dēļ pārtrauca sacensības pēc 54 kilometriem.

Latvijas čempionāts (LČ) 100 kilometros četrus gadus (2010.-2013.) tika aizvadīts Lietuvas pilsētās Nidā un Viļņā, pēc tam pa diviem gadiem Višķos un Daugavpilī. Valsts simtgadē labākie tika noskaidroti neierastajā novembrī Valkā, taču kopš 2019.gada ātrākie mērojas spēkiem Rīga-Valmiera ietvaros vasaras apstākļos gluži tāpat kā to darīja pirms tam Lietuvā, kad konkurences un trūkuma dēļ Latvijā sacensības netika rīkotas.

Par atbrīvoto čempiona titulu cīnīsies 52 sievietes un 114 vīrieši. Šoreiz galvenā favorīte uzvarai ir pieredzējusī Vita Devjatņikova, kura triumfēja Rīga-Valmiera valsts simtgades skrējienā 2018.gadā. Gadu iepriekš Daugavpilī rīdziniece kļuva par Latvijas čempioni ar joprojām aktuālo personisko rekordu (9:01:29). Šoreiz karstumā būs grūti pārspēt savu labāko rezultātu, taču citām dalībniecēm izredzes ir krietni mazākas.

Tuvu 10 stundām pasaules čempionātā (PČ) 100 kilometrus 2015.gadā Nīderlandē skrēja Gunta Neija (10:06:42), bet 2017.gadā Valkā ceturtajā vietā ierindojās Ieva Upmace-Grīviņa (10:14:44). Gadu vēlāk turpat Valkā tuvu bija Zane Dziļuma (10:28:28). Pagājušā gada rezultātu uz Valmieras šosejas varētu uzlabot Kristīne Troņenkova (11:06:04). Pērn par 37 minūtēm savu rezultātu uzlaboja Liāna Aldiņa (12:02:18) un arī šogad sagaidām progress. Konkurenci sastādīs diennakts skrējienos rūdītā Aija Linē, kuras labākais 100 kilometru rezultāts sasniegts Igaunijas taku skrējienā (12:44:19).

Kārtis varētu sajaukt tumšais zirdziņš Dana Mačtama, jo ventspilniece ar visai nelielu ultramaratonu pieredzi skrējusi pusmaratonus tuvu pusotrai stundai, kamēr labākais maratona reultāts sasniegts pirms trim gadiem Amsterdamā (3:12:31), kas tikai par pāris minūtēm atpaliek no galvenās favorītes Vitas Devjatņikovas iespētā Rīgā 2016.gadā (3:10:05).

Vīriešu konkurencē par medaļām cīnīsies vīri, kas 100 kilometrus veikuši ātrāk par astoņām stundām – 2019.gada čempions Ainārs Kumpiņš (7:37:46), kurš pirms mēneša pamanījās uzvarēt 80 kilometru Stokholmas “Ecotrail”. Tikai zelta medaļa Latvijas čempionātā 100 kilometros pietrūkst septiņkārtējam Rīga-Valmiera finišētājam Dmitrijam Ničiporam (7:41:36), kurš labāko rezultātu sasniedzis 2017.gadā Valkā.

Pirmā atjaunotā Rīga-Valmiera skrējiena uzvarētājs Valdis Ņilovs 2013.gadā Viļņā arī skrēja ātrāk par astoņām stundām (7:45:15). Kopumā trasē būs četri Rīga-Valmiera uzvarētāji, tostarp simtgades ātrākais vīrs Konstantīns Biktimirovs, kura personīgais rekords 100 kilometros sasniegts 2017.gadā Daugavpilī (7:56:02). Deviņās stundās LČ100 skrējuši 200+ kilometru speciālisti Aivars Bondars (8:28:25) un Ritvars Kalniņš (8:30:13), kā arī Andis Geste (8:50:46) un otrs septiņkārtējais finišetājs Mārtiņš Sirmais (8:53:02) no bruņotajiem spēkiem.

Labākie šī gada skrējēji kļūs par kandidātiem dalībai nākamā gada PČ 100 kilometru šosejas skrējienā. Savu artavu cīņā par medaļām dos ultramaratonu debitanti – viens no vadošajiem taku skrējējiem Toms Komass, kas sacensību nakts priekšvakarā ar ģimeni atgriežas no Vācijas dzīvei Latvijā, kā arī Mārtiņš Auziņš, kam labākais maratona rezultāts padevās pirms pieciem gadiem Parīzē (2:41:15).

Naktī uz sestdienu, 17.jūliju redzēsim, kuri būs sacensību līderi un pirmo reizi tiks pavadīti trasē ar elektroauto Lexus un sarkano rezultātu tablo uz jumta.

Pirms nepilna mēneša, 18.jūnijā 70 gadu jubileju atzīmējusī skriešanas leģenda Viktors Suborins 10.reizi startēs Rīga-Valmiera. Deviņdesmito gadu sākumā četrdesmitgadīgais ultramaratonists uzvarēja 1991. un 1993.gadā (8:03:45 un 8:44:03), kā arī palika otrais 1992.gadā, paliekot uzreiz aiz sīvākā konkurenta Georga Jermolajeva. Atjaunotajā versijā Viktors Suborins izlaidis vienīgi 2017.gada skrējienu un pērn spēja finišēt ātrāk par 18 stundām (17:45:41).

Viktoram Suborinam joprojām pieder absolūtais Latvijas rekords diennakts skrējienā, 1984.gada 9.jūnijā 31 gada vecumā veicot 258,845 kilometrus stadionā Jūrnieks, kura vietā šodien atrodas Jūrmalas akvaparks. Stadiona vairs nav, bet rekords joprojām nepārspēts.

Septīto gadu pēc kārtas skrējienam ir labdarības statuss, vācot līdzekļus bērniem ar kustību taucējiemiem. Piirms starta dalībnieki un brīvprātīgie savākuši ap diviem tūkstošiem eiro dvīņiem Tomam un Edžum no Gulbenes, kuri kā sargeņģeļi sagaidīs līderus Valmierā pie Sīmaņa baznīcas. Deviņi skrējiensoļojuma dalībnieki ziedojumā atvēlējuši simboliskus 107 eiro. Līdzekļu vākšana turpināsies skrējiena laikā un noslēgsies 22.jūlijā svinīgajā pasākumā fonda Ziedot.lv bērnu rehabilitācijas cenrā “Poga”.

Konts ziedojumiem https://ultrataka.lv/biedriba/konta...
Sacensību tiešsaistes rezultāti https://rezultati.ultrataka.lv/
Vairāk informācijas https://www.facebook.com/ultrataka.lv/
Foto https://failiem.lv/u/ht5ch8gq
video https://youtu.be/t00WaT-Q-m0

Vēsturiskais skrējiensoļojums aizsākās 1989.gada 27.augustā četras dienas pēc Baltijas ceļa un kā ikgadēja tradīcija turpinājās līdz 1993.gada Trīszvaigžņu spēlēm, kas Valmierā pulcēja tautiešus no visiem kontinentiem. Pēcāk sporta sarīkojums transformējās par spēka mērošanos starp pašvaldībām un bija kā iedīglis šodien zināmajām prestižajām vieglatlētikas sacensībām “Prezidenta balva”. Tikmēr Rīga-Valmiera 21 gadu netika rīkots līdz 2014.gadā to atjaunoja biedrība “Ultrataka” un šogad rīkos astoto gadu pēc kārtas, spējot iepriecināt dalībniekus un bērnus ar kustību traucējumiem pat globālās pandēmijas apstākļos. Tādējādi 13.reizi skrējēji mēros ceļu no Brīvības pieminekļa Rīgā līdz Sīmaņa baznīcai Valmierā, lai ar uzrakstu “Brīvību Latvijai!” uz starta numuriem, nodotu Mildas sveicienu Sīmanim.

Ja karstajos laikapstākļos tiks pārspēti pagājušā gada trases rekordi, “Aerify Recovery Technologies” parūpēsies par balvām – kāju atjaunošanās masāžas zābakiem 949 eiro vērtībā. Abiem jaunajiem čempioniem tiks vadošā sporta pulksteņu ražotāja Garmin jaunākais šī gada izturībnieku viedpulkstenis Enduro 720 eiro vērtībā. Vērtīgas balvas sponsori sarūpējuši arī par citiem gaidāmajiem sasniegumiem sertificētajā 107 kilometru trasē, kam piešķirta IAU bronzas uzlīme.

Skrējiensoļojumu atbalsta Valmieras novada pašvaldība, Latvijas Vieglatlētikas savienība, Fonds Ziedot.lv, Latvijas Universitāte, Latvijas Dzelceļš, Smiltenes piens, Sportland, Isostar, Sporta laboratorija, Pulsometrs.lv un Maurten, Compressport, Scott, Fox Pace, Garmin, Lexus un Amserv, Inov-8 un Osveikals.lv, Aerify Recovery Technologies, Kokmuiža, Coca-Cola, Maxima, Angico, Ķelmēnu rupjmaize, Maurten, Valmieras Sajūtu parks un citi.

Informāciju sagatavoja
Matīss vecvagaris