''Trīs Zvaigžņu balvu'' par mūža ieguldījumu sportā saņems Maija Ukstiņa
Šodien “Trīs Zvaigžņu balva 2022” žūrija nolēma piešķirt balvu nominācijā “Mūža ieguldījums sportā” ilggadējai vieglatlētikas un pielāgotā sporta trenerei Maijai Ukstiņai.
Trenere Maija Ukstiņa ir dzimusi Jelgavā, 1941. gada 27. maijā. Maijas Ukstiņas darba pieredze sporta skolotājas un treneres amatā ilgst aptuveni pusgadsimtu. Treneres jeb fiziskās audzināšanas un sporta pasniedzējas darba gaitas sporta skolā viņa uzsāka jau 1973. gadā – tūlīt pēc studijām Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kad tika nodibināts Jelgavas rehabilitācijas un pielāgotā sporta klubs “Cerība”, Maija Ukstiņa piekrita nodarboties ar parasportistu trenēšanu. Parasportistus Maija Ukstiņa sāka trenēt 1995. gadā.
Viņas mūža lielākais ieguldījums ir ne tikai pieci dēli, bet vēl daudz vairāk “bērnu” – pulciņš jaunu cilvēku ar kustību traucējumiem, kuriem treneres darbs ir sniedzis iespēju un varēšanu paveikt neticamo. Maija Ukstiņa prot atrast individuālu pieeju katram sportistam, lai atmodinātu viņā esošās prasmes un nostiprinātu sportiskos iekarojumus. Sirsnība, enerģiskums, gudrība, entuziasms, iedzimta inteliģence, un milzīgas darba spējas – šīs īpašības palīdz un iedvesmo viņas audzēkņus.
Ar savu nenogurstošo enerģiju un zināšanām gan sportā, gan cilvēka fizioloģijā uz pasaules un Eiropas augstākajiem pjedestāliem viņa ir uzcēlusi augstu sasniegumu paravieglatlētus kā Edgars Bergs, Ingrīda Priede, Maija Emulova- Kirica, Aivars Sidorovs, Ivita Strode un Dmitrijs Silovs. Par savu darbu ar audzēkņiem viņa saka tā: “Es saucu viņus par saviem bērniem. Kaut gan esmu augusi un mācījusies kopā ar saviem sportistiem. Nebija viegli pārorientēties no sporta cilvēkiem uz parasportu – bira asaras man, bira asaras maniem audzēkņiem... bija ļoti smagi un grūti, jo es zināju, ko man vajag sportā, bet viņi zināja, ka tas ir nesasniedzami, jo veselības problēma neļauj tādā apjomā gūt panākumus. Te nāk galvenais jautājums: vai cilvēkam pietiek gribasspēka, lai pārvarētu savas problēmas un kļūtu par patiešām vērā ņemamu sportistu.”
Vairāk nekā 20 gadus viņa ir trenere paralimpietim Edgaram Bergam, kurš no Rio Paralimpiskajām spēlēm Latvijai pārveda bronzas medaļu lodes grūšanā, bet no Pekinas un Atēnām – sudraba medaļas. Tokijas Paralimpiskajās spēlēs Edgars Bergs ieguva piekto vietu, taču gadu gaitā guvis visa kaluma godalgas pasaules un Eiropas čempionātos. Runājot par Maiju Ukstiņu, Edgaram iemirdzas acis un viņš sirsnīgi saka: “Par savu trenerīti varu pateikt īsi un konkrēti: katram sportistam novēlu tādu treneri kā Maija.”
Pati trenere Maija Ukstiņa nevar iedomāties, “ka man nebūtu iespējas būt stadionā, rokā paturēt rīkus... Varbūt tas skan dīvaini, jo man jau ir astoņdesmit gadi, taču es vēl joprojām spētu no rīta līdz vakaram būt treniņos un darītu to nevis tāpēc, ka vajag, bet tāpēc, ka mīlu to, ko daru.”
Žūrijas priekšsēdētāja vietnieks, LOK prezidents Žoržs Tikmers uzsver: “Maija Ukstiņa Ir izcils piemērs sporta sabiedrībai un iedvesmojošs paraugs ikvienam. Treneres mērķtiecība, ieguldītais darbs, sirsnība un iejūtība, tajā pašā laikā neatlaidīgums un konsekventa pieeja darbā rezultējās augstos sasniegumos parasportisti godam nes Latvijas vārdu pasaulē.”
Izmantotie resursi:
https://www.olimpiade.lv/zinas/raks...