Ultragaro distanču skrējēja Džaviza labo Latvijas rekordu 12 stundu skrējienā

esnauž arī citi skrējēji un rekordisti, piemēram, "Backyard Ultra" speciālists Ritvars Kalniņš pēc zaudētās cīņas Somijā šonedēļ plāno aizstāvēt divkārtējā čempiona titulu Vācijā. Tikmēr maratonu kolekcionāre Samanta Petakova nupat Austrālijā 30 dienās 30 reizes pieveikusi 42,195 kilometru distanci. Savukārt piedzīvojumu meklētājs Juris Dzenis kļuvis par otro latvieti, kas ASV pieveic vēsturisko 100 jūdžu "Western States Endurance Race".

Diāna Džaviza 12 stundu sacensībās Austrijā atgriezās pēc gada pārtraukuma, kad "Bad Blumau" tika uzvarēts ar 126,42 kilometriem astoņu dāmu konkurencē. Šoreiz 6. jūlijā latviete skrējienu sāka pasaules rekorda tempā, taču vēdera problēmu dēļ nācās atmest plānu par pērn Somijā vietējās skrējējas Satu Lipiainenas iespētajiem 153,6 kilometriem. Sarunā ar LSM.lv no Salacgrīvas nākusī Diāna Džaviza pavēstīja, ka skrējiena gaitā pieņemts lēmums par tempa samazināšanu, jo tas palīdzēja mazināt vēdera problēmas. Tas ļāva pabeigt sacensības ar jaunu Latvijas rekordu – 142,93 kilometriem, krietni pārspējot pērn Vitas Devjatņikovas noskrietos 131,609 kilometrus ap Māras dīķi Rīgā.

20 dalībnieku sacīkstē, riņķojot pa nepilnu piecu kilometru apli, konkurence bija visai neliela, jo uzvarētājs vīriešu konkurencē 12 stundās noskrēja par 30 kilometriem mazāk. Pašapziņu pacēla 100 kilometru atzīme pēc 7 stundām un 38 minūtēm, kas ir par sešām minūtēm ātrāk nekā 4. maija rekordskrējienā Rīga–Valmiera. Divkārtējai Spartatlona uzvarētājai bez jaunā 12 stundu nacionālā rekorda pieder arī labākie Latvijas sieviešu rezultāti diennakts skrējienā un 100 kilometros. Diāna Džaviza nenoliedza, ka bija gatavojusies jaunam pasaules rekordam 12 stundās, taču skrējiena laikā zudusi motivācija, un vismaz šogad viņa vairs neplāno sacensības, vairāk laiku veltot darbam, kas saistīts ar skriešanas treniņu un semināru vadīšanu citiem. Tas šobrīd spējot Diānu iedvesmot pat vairāk nekā skriešanas treniņi pašai.

Krietni savādāk izskatās, veroties Austrālijas virzienā, kur Kvīnslendas štatā okeāna krastā maratona kolekcionārei Samantai Petakovai netrūka motivācijas, 30 dienas pēc kārtas visu jūniju skrienot pa 42,195 kilometriem jeb katru dienu pa maratonam. Izaicinājumu sāka astoņi kolekcionāri, bet visas 30 dienas izturēja četri, tostarp latviete. Četrkārtējai Rīga–Valmiera finišētājai noslēdzošais maratons (4:38:23) bija par 20 minūtēm ātrāks nekā pirmais.

Nupat aizvadītajās brīvdienās Vecpiebalgas "Stirnu buka" laikā tika apbalvoti vairāk nekā 30 "Dieva suns" izturībnieki, kuri sešu nedēļu laikā pieveica labdarības 107 kilometru Rīga–Valmiera, vairāk nekā 70 kilometru garo Dubuļu Vilka distanci Rēzeknes pusē un skarbo Vilkaču maratonu Pietukuma mežos. Balvas otrajā sezonā pirmo reizi ar pārbaudījumu tika galā trīs dāmas – Kristīne Slikšane, Dace Tetere un Linda Loce. Viens no vīriem Aivars Brezinskis gatavojas skriet 10 maratonus 10 dienās, katru veicot ātrāk par trim stundām. Piebilstams, ka Ginesa rekords (27:38:36) nav kustināts kopš 2017. gada. Atgādinājumam, nupat jūlija pirmajā nedēļā savu Ginesa rekordu atguva kuldīdznieks Arvis Sprūde, septiņas diennaktis gandrīz nemitīgi pavadot uz velosipēda.

Tikmēr Latvijas labākais "Backyard Ultra" formāta skrējējs Ritvars Kalniņš šonedēļ Vācijā mēģinās aizstāvēt divkārtējā čempiona titulu, kur iepriekš uzvarām pietika ar 42 un 41 stundu, katrā pieveicot 6,7 kilometrus. No iepriekšējām sacensībām Somijā nebūs pagājušas divas nedēļas, kad pēc 46 stundām un 308 kilometriem latvietis paziņoja par piekāpšanos vietējam skrējējam.

Vienlaikus jūnija pašās beigās Juris Dzenis bija devies uz ASV rietumiem, kur tika galā ar 100 jūdžu skrējienu kalnos "Western States Endurance Race" (WSER), kura vēsture stiepjas līdz pagājušā gadsimta 70. gadiem, kad šāda veida skrējieni nebija ikdiena. Šobrīd pasaulē populārākais skrējiens apkārt Monblānam (UTMB) dzima 30 gadus vēlāk šī gadsimta sākumā.

Siguldietis Juris Dzenis kļuva par otro latvieti pēc Artūra Veica, kurš 160 kilometru izaicinājumu Kalifornijas kalnos pieveica 2010. gadā. Savukārt Ieva Grīniece aizvadītajā mēnesī pārlplēsa uzvarētājas lentu Ziemeļmaķedonijas kalnu takās, uzvarot trīs dāmu konkurencē 53 kilometros ar vairāk nekā 3000 augstummetru kāpumu summu.

7. augustā Cēsu pusē, Ozolkalnā, risināsies pirmais Latvijas čempionāts (LČ) vertikālā kilometra skrējienā, kur galvenais favorīts varētu būt Latvijas Televīzijā strādājošais Andrejs Dmitrijevs, kurš pagājušajā mēnesī bija vienīgais Latvijas pārstāvis Eiropas čempionātā (EČ) bezceļu skriešanā, kas risinājās Francijas pilsētā Ansī.

Tiesa, arī jūlijs nepaliks bez LČ medaļu sadales. Mēneša pēdējā sestdienā Jelgavā risināsies lielākais pašmāju pusmaratons, kam starts ierasti tiks dots ap saulrieta laiku. Mazāk ierasti Latvijas sacensībām būs atsevišķs starts no 10 un piecu kilometru skrējieniem. Galvenie favorīti zelta medaļām būs sezonas līderi Dmitrijs Serjogins un Jeļena Ābele.

Vienlaikus Dienvidkurzemē risināsies cita Ginesa rekordista Krišjāņa Ratinika rīkotā 330 kilometru "Velorealitāte" ar īpašu startu dziesmu rokfestivāla "Saldus saule" ietvaros Kalnsētas parkā.

Tikmēr pieminētais taku skrējiena seriāls "Stirnu buks" strauji tuvojas savam jubilejas 60. posmam. Atgriežoties pie Vecpiebalgas, kur triumfēja kuldīdznieks Kristaps Bērziņš un Anete Švilpe, piebilstams, ka daudzus pārsteidza vairāk nekā 60 gadus vecais francūzis, garākajā 30 kilometru distancē "Lūsis" ierindojoties augstajā 5. vietā priekšā vairākiem Latvijas taku izlases pārstāvjiem.

Šajās brīvdienās Latvijas piejūras pilsētās un ciematos tradicionāli tiks atzīmēti jūras svētki un zvejnieksvētki. Vienā no svinību vietām Rojā sestdien risināsies otrais pusmaratona skrējiens, kurā savus pērnos titulus visdrīzāk aizstāvēs pieminētais Kristaps Bērziņš un Anita Siliņa. Neierasta distance būs trīs kilometru skrējiens, arī 12 kilometru satelīts nav standarta skriešanas disciplīna. Savukārt pamatdistances 21,0975 kilometru pusmaratona trase ir sertificēta, taču reti ir vienā aplī un četros dažādos segumos – stadions, asfalts, grants un takas.

Informāciju sagatavoja
Matīss Vecvagaris/LSM