Ikauniece: "Vēlos startēt aptuveni līdz 33 gadiem, viss atkarīgs no ķermeņa"

Divkārtējā valsts labākā sportiste 2017. gada augusta pasaules čempionātā guva kājas muskuļa traumu, kas atstāja lielāku ietekmi nekā plānots. Vajadzēja ilgu laiku laiku, lai atgūtos. "Tas prasīja pusotru gadu, turklāt bija dažas komplikācijas, tādējādi domāju, ka kopumā divi gadi," lēš septiņcīņniece, kura atklāj, ka smagākais dzīves posms bija tieši 2018. gads. Savukārt viņas pērnā gada labākā atziņa bija "lēnāk brauksi, tālāk tiksi". Atbildot uz jautājumu, sportiste atzīst problēmas ar ceļgaliem - "lai tos pasargātu, lietoju teipus un ortozes".

2019. gadā Ikauniece atgriezās daudzcīņā un martā izcīnīja piekto vietu Eiropas čempionāta pieccīņā. Atgriešanās septiņcīņā notika maijā ar otro vietu un izpildītu olimpisko normatīvu Gecisā. Savainojuma dēļ nācās atteikties no dalības rudens pasaules čempionātā.

Šajā ziemas sezonā nestartēs. Tādējādi nepiedalīsies arī tradicionālajā Kuldīgas Katrīnas kausa izcīņā, tajā laikā atradīsies savā iecienītākajā treniņnometnē Dienvidāfrikas Republikā. Bēdīgi slavenajā Rīgas manēžā nav bijusi kopš 2016. gada.

Iepriekš tika lēsts, ka Laura Ikauniece ir mūsu vislabāk nodrošinātā individuālā sportiste (ja neskaita divas vadošās tenisistes), taču tagad viņa atzīst, ka lielāko finansiālo atbalstu sniedz Latvijas Olimpiskā vienība.

Sportiste atklāj, ka ar raustīšanos var pievilkties pat 24 reizes, taču bez raustīšanās sanāk desmit. Svara stieņa spiešanā atkārtojumos spēj tikt galā ar 62 kilogramiem. Bet vai neapnīk visu laiku trenēties? "Negribu strādāt, tāpēc trenējos," smej septiņcīņniece. "Ja nopietni, tad nevar apnikt tas, ko mīli."

Cik gadus tev vajadzēja kačāt presi, lai tā būtu tāda kā tagad? "Prese parādījās, kad sāku skriet sprintu. Plus arī vingroju uz paklāja. Uzturam arī ir nozīme - nē cukuram un mazāk maizes izstrādājumus."

31. maijā savā dzimšanas dienā piedalīsies Gecisas septiņcīņā. Bet kuras sacensības šajā gadā būs vissvarīgākās? "Olimpiskās spēles un varbūt pēc tam Eiropas čempionāts, bet par to izlemšu pēc starta Tokijā," informē Ikauniece.

--------------------

Tokijas olimpiskās spēles būs pēdējās tavā karjerā?
- Es noteikti tā nedomāju. Viss atkarīgs, cik ilgi ķermenis izturēs. Plānotais vecums, līdz kuram es vēlētos turpināt, ir aptuveni līdz 33 gadiem.

Kāpēc tu arvien retāk startē Latvijā?
- Tam iemesls ir tāds, ka uzturos un trenējos Tallinā. Ceļš turp un atpakaļ bieži vien nav tas patīkamākais ķermenim. Sēdēt 4.5 stundas autobusā un vēl atpakaļ. Lidmašīnas biļetes ne vienmēr var nopirkt pa lēto. Tāpēc vairāk fizisku un mazliet finansiālu problēmu dēļ izvēlos startēt, kur tuvāk.

Vai tev ir bijušas grūtības ar sportu?
- Jā, ir. Tāda sajūta, ka tās būs visu laiku un nekad nebeigsies."

Kāda ir tava lielākā motivācija sportā, kas palīdz nepadoties grūtos brīžos?
- Laikam sava potenciāla apzināšanās. Kamēr nejutīšu, ka tas ir viss mans potenciāls, ko varu sasniegt, tikmēr nepadošos kaut kādām grūtībām."

Ko darīt, kad gribas padoties?
- Ja tas ir tas, ko tev tiešām gribas, tad padodies!

Cik valodas tu zini?
- Latviešu, angļu. Saprotu krieviski, bet nezinu, kā pareizi runāt. Divgadīga bērna līmenī saprotu igauņu valodu.

Tev garšo speķis?
- Man riebjas speķis!

Ja nenodarbotos ar vieglatlētiku, ko tu darītu?
- Audzētu kāmju fermu!

Trīs lietas, kas nepatīk mūsdienās!
- Telefonu nācija. Tizlums. Vides piesārņojums un veikala pārtikas uzturvērtību zudums.

Visneērtākais jautājums, ko tev uzdeva?
- Parādi pēdas!

Izmantotie resursi:
instagram.com/laura_ikauniece