Četras aktivitātes, kuras palīdz gan fiziskajai, gan mentālajai veselībai

Par laimi ir vairākas aktivitātes, kuru veikšana palīdz vienlaikus gan mentālajai, gan fiziskajai veselībai. Lasi tālāk, lai uzzinātu par šīm noderīgajām un bieži vien izklaidējošajām aktivitātēm vairāk.

Regulāras sportiskās aktivitātes

Pašsaprotami, ka sportiska rakstura fiziskas aktivitātes palīdz arī fiziskajai veselībai. Tomēr regulāra vingrošana un cita veida sportiskas aktivitātes ir ļoti būtiskas ari mentālajai veselībai.

Regulāru sportisko vingrinājumu veikšana izraisa dažādu neironu un hormonu izdalīšanos, tostarp smadzenēm izdalot endorfīnus, ko bieži dēvē par “prieka” hormu, jo tas var radīt laimes un eiforijas sajūtu. Bieža vingrošana arī palielina serotonīna līmeni, kurš ne tikai palīdz uzlabot garastāvokli, bet arī mazina depresijas un trauksmes simptomus.

Sportošana arī izdala kortizolu, kurš ir hormons, kas ļauj samazināt stresu vēl vairāk, jo šādas aktivitātes jau tā arī palīdz saspringtam cilvēkam “izvēdināt” un novērst prātu no negatīvajām lietām, kuras to nomāc.

Piedevām, regulāras fiziskās aktivitātes, piemēram skriešana vai peldēšanam palīdz arī miega kvalitātes uzlabošanai, atvieglojot iemigšanu un padarot miegu dziļāku. Tas ilgtermiņā pozitīvi ietekmē arī mentālo veselību.

Ne reti sportiskās aktivitātes tiek veiktas ar mērķi uzlabot savu fizisko formu. Šādu mērķu un progresa sasniegšana indivīdam var uzlabot arī pašnovērtējumu un pašpārliecinātību, kas ir svarīgi arī labai mentālajai veselībai.

Inovatīvas digitālās aktivitātes

Turpretī, digitālās atpūtas aktivitātes un tehnoloģijas ir labi zināmas kā veidi, kuros izvēdināt prātu un novērst domas no negatīvā, kā arī socializēties ar citiem, kas palīdz mentālās veselības uzturēšanā. Starp šiem veidiem ir dažāda veida spēles, kādas atrodamas piemēram EestiKasiino.com, kā arī cita veida digitālais saturs.

Tomēr tehnoloģijas attīstījušās tik tāl, ka digitālās aktivitātes spēj palīdzēt ne tikai mentālajai, bet arī fiziskajai veselībai. Aktīvās video spēles, dēvētas arī par “exergaming”, ir video spēļu žanrs, kurš tradicionālo digitālo spēlēšanu apvieno ar reālām fiziskajām aktivitātēm.

Šīs spēles tikušas radītas tieši ar mērķi, lai video spēļu labo mentālās veselības faktoru iedarbību nemazinātu fakts, ka tipiski šādas digitālās izklaides tiek pavadītas sēžot un kopumā mazkustīgi. Aktīvās video spēles mudina uz fiziskajām kustībām, tādejādi ar šādu inovatīvo pieeju šo nodarbi padarot par pozitīvu pienesumu abos aspektos.

Pētījumi rāda, ka “exergames”, tāpat kā cita veida sportiskās aktivitātes, palīdz fiziskajai veselībai, tostarp liekā svara zaudēšanā, augsta asinspiediena un holesterīna līmeņa mazināšanā, kā arī mazinot citus veselības, kā piemēram diabēta, riskus.

Regulāra meditācija

Šī ir vēl viena aktivitāte, kura ir vispārzināma ar savu pozitīvo iespaidu uz gan mentālo, gan fizisko veselību, tam tiekot papildus popularizētam ne tikai no zinātnes pētījumu puses, bet pat popkultūrā.

Ar meditāciju tipiski apzīmē metodes, kuru pamatā ir relaksācija, iekšējās enerģijas izmantošana, kā arī domu, ķermeņa izjūtu un apkārtējās vides apzināšana. Šo darbību, konkrēti savu domu apzināšanas, rezultātā tiek mazināti indivīda nemiera un depresijas simptomi, jo tās var palīdzēt lauzt negatīvo domu ciklu, kurš visbiežāk ir minēto simptomu cēlonis. Tas saistāms ar to, ka meditācija mudina indivīdu koncentrēties uz konkrēto brīdi, nevis uztraukties par nākotni, vai arī atskatīties uz pagātni.

Meditācija arī palīdz labāk kontrolēt savas emocijas, jo regulāra šo darbību īstenošana ietekmē smadzeņu reģionus, kuri saistīti ar tām, un tas ilgtermiņā var uzlabot attiecības ar līdzcilvēkiem, kā arī pašsajūtu. Regulāra šo meditācijas aktivitāšu piekopšana arī var palīdzēt uzlabot koncentrācijas noturēšanas un atmiņas spējas.

Fiziskās veselības aspektā meditācijas sniegtā relaksācija pazemina asinsspiediena līmeni ķermenī, attiecīgi uzlabojot arī sirds veselību. Meditācija arī uzlabo miegu, mazinot iespējamos bezmiega simptomus caur šīm pašām relaksējošajām metodēm, it sevišķi gadījumos, kad tās tiek īstenotas īsi pirms gulētiešanas.

Interesanti, ka meditācija ir arī efektīgs palīgrīks pret hroniskām sāpēm, tostarp artrītu vai muskuļu šķiedru sāpēm. Visbeidzot, cilvēkiem, kuri regulāri meditē, novērtoti pat imūnsistēmas darbības uzlabojumi.

Regulāra nodarbošanās ar jogu

Pārņemot līdzīgus principus meditācijai, joga ar pastiprinātām fiziskajām kustībām arī kultivē gan ķermeņa, gan prāta veselības uzlabošanos un uzturēšanu cilvēkiem jau gadu simtiem. Ne velti ar jogu mūsdienās nodarbojās miljoniem cilvēku visā pasaulē!

Fiziskās veselības aspektā jogas lēnās kustības un dziļā ieelpošana nodrošina asins pieplūdumu muskuļiem, tādejādi palielinot to spēku un elastību. Interesanti, ka arī joga var mazināt ķermeņa sāpes, tostarp hroniskas muguras sāpes vai artrītu. Regulāra nodarbošanās ar jogu arī var palīdzēt sirds saslimšanas risku novēršanai, tostarp mazinot asinsspiedienu un lieko svaru. Līdzīgi kā meditācija, arī joga palīdz uzlabot miega kvalitāti, jo šīs aktivitātes nomierina prātu un mazina nemieru.

Elpošanas metodes un no tām izrietošā relaksācija arī sniedz mentālās veselības labumus, mazinot stresu un saspringumu kā ķermenim, tā prātam. Uzlabotais garastāvoklis un nemiera mazināšana gala rezultātā uzlabo arī indivīda emocionālo stāvokli.

Interesanti, ka nodarbošanās ar jogu arī nereti mazina vientulību un socializēšanās trūkumu, jo grupu jogas nodarbības un citas ar šo nodarbi saistītas dzīvestila aktivitātes ir ļoti izplatītas visā pasaulē, ļaujot pavadīt laiku kopā ar citiem entuziastiem. Šāda kopības sajūta palīdz arī mentālās veselības stāvoklim.

Vairāki pētījumi liecina, ka joga var palīdzēt arī cilvēkiem, kuriem ir pēctraumatiskā stresa traucējumi (PTSD). Indivīdi ar PTSD ar jogas palīdzību var labāk kontrolēt savas domas un emocionālās reakcijas, primāri pateicoties šajā aktivitātē izmantotajām kontrolētās elpošanas metodēm.

Joga, tāpat kā meditācija, mudina cilvēku atrasties patreizējajā mirklī, novēršot domas no pagātnes vai neparedzamās nākotnes, tādejādi novedot pie uzlabotas pašapzināšanās un emocionālās kontroles.