Normunda Tomsona ieteikumi tiem, kam pāri 45
45 gadi ir vecums, kurā ievērojami paaugstinās risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām. Īpaši tas attiecas uz vīriešiem, kuri diemžēl biežāk nekā sievietes ar šīm slimībām mēdz slimot salīdzinoši agrākā vecumā. “Veselības Fabrikas” trenažieru zāles instruktors un vairākkārtējais čempions ārmrestlingā Normunds Tomsons dalās ar ieteikumiem, ko darīt, lai pēc 45 gadu vecuma mazinātu risku saslimt sirds un asinsvadu slimībām un izdotos kļūt par ilgdzīvotāju.
Nav noslēpums, ka veselības nodrošināšanai ir nepieciešamas regulāras fiziskas aktivitātes. Pat tad, ja iepriekš nekas nav darīts, gandrīz nekad nav par vēlu šajā jomā kaut ko mainīt. Ja ir nolemts beidzot sākt rīkoties lietas labā, tad galvenais ir − lai slodze būtu pakāpeniska, samērota ar paša spējām, pieaugoša un vienmērīgi cikliska (ieejot trenažieru zālē, nevajadzētu pievērsties tikai vienam trenažierim vai vienam vingrinājumam – pirmajos treniņos būtu jāiekustina viss ķermenis, un tikai pēc tam, kad ķermenī būs nodrošināta kaut kāda bāze, var sākt koncentrēties uz kaut ko vienu). Normunds atzīmē, ka cikliskumu vērts ievērot ne tikai treniņu zālē, bet arī ikdienā: ja vien ir tāda iespēja, būtu labi ik pa laikam variēt savus darbības veidus, lai visu dienu nenosēdētu vienā pozā pie datora.
Vislabāk, protams, ja cilvēks, kurš sen nav aktīvi kustējies, vispirms konsultētos ar zinošu treneri vai sporta ārstu. Viens vienkāršs princips, ko var ievērot tad, ja tomēr gribas sākt darboties pašam uz savu roku, ir ka, ātri ejot vai lēni skrienot, ātrumam jābūt tādam, lai nepieciešamības gadījumā cilvēks spētu sarunāties. Pirmajos treniņos Normunds neiesaka apmeklēt dinamiskas grupu nodarbības – it sevišķi, ja cilvēks pēc dabas ir cīnītājs, var gadīties, ka lielas centības dēļ cilvēks pats sev nodara pāri, mēģinot turēt līdzi līderim. It sevišķi tiem, kam pāri 45, ir jāapzinās, ka organisms tomēr vairs nav tik spēcīgs un piemēroties spējīgs kā jaunībā.
Runājot par sirds un asinsvadu veselības saglabāšanu, protams, nepietiek tikai ar fiziskām aktivitātēm. Svarīga ir arī virkne citu faktoru, un Normunds izceļ šādus:
Ko dzert
Galvenais noteikums ir nelietot ar cukuru piesātinātus dzērienus – tie sirdij un asinsvadiem noteikti nenāk par labu. Īpaši satraucoši ir redzēt kādu pusaudzi dzeram lielā tilpuma enerģijas dzērienu.
Ko ēst
Pārtikas kvalitātei ir nozīme. Pirmais solis būtu izvēlēties nevis pārstrādātu pārtiku, bet gan kaut ko dabisku, kas nav pilns ar E vielām (nevis doktora desu, bet gaļu; vai arī, ja bez desas nevar iztikt nekādi, tad vismaz kārtīgi jāizpēta tās sastāvs un jāizvēlas tiešām kvalitatīva). Otrais solis ir izvēlēties ekoloģisku pārtiku.
Ko elpot
Treneris uzskata: ja vienīgā iespēja ir doties skrējienā pa ielām laikā, kad ir intensīva satiksme, tad labāk neskriet nemaz. Gaisa kvalitātei ir ļoti liela nozīme – it sevišķi sportojot. Ja gribas skriet pa pilsētu, noteikti jāizvēlas laiks, kad satiksme nav tik blīva, kas varētu būt ļoti agrās rīta stundās.
Kā dzīvot
Dzīvesveidam ir liela nozīme. Ja cilvēks ir pastāvīgā stresā, tad diemžēl mēdz notikt tā, ka no sirds un asinsvadu saslimšanām krīt arī vīri, kas ir stipri kā ozoli. Tāpat ir jāatrod laiks tam, lai reizi gadā obligāti apmeklētu savu ģimenes ārstu un veiktu vispārīgo veselības pārbaudi, tajā skaitā lai sekotu līdzi un nepieciešamības gadījumā kontrolētu riskus, kas saistīti ar sirds un asinsvadu veselību (paaugstināts asinsspiediens, holesterīns u.c.). Praksei regulāri veikt šādas pārbaudes vajadzētu būt kaut kam gluži pašsaprotamam, uzskata Treneris.
Seksam ir nozīme
Visbeidzot Normunds visus aicina regulāri nodarboties ar seksu. Viņaprāt, veselības nodrošināšanai tas esot tik ļoti svarīgi, ka nebūtu peļama doma seksa trūkumu risināt valstiskā līmenī ar īpašu programmu palīdzību. Ja vien vīrietis pats nav palaidies slinkumā un par sevi rūpējas, tad bez seksa nedrīkstētu palikt neviens.
Raksts tapis informatīvās kampaņas “Soli priekšā” ietvaros.
Vairāk informācijas: www.krka.lv