Pasaulē slavenākie sportisti – brāļi

Bobs un Maiks Braieni

Amerikāņu identiskie dvīņu brāļi Bobs un Maiks Braieni tiek uzskatīti par visu laiku izcilāko tenisa dubultspēļu duetu. Vairāk par tenisu vari uzzināt arī https://smartbettingguide.com/.

1978. gadā Kalifornijas štatā dzimušie dvīņu brāļi jau agrajā sešu gadu vecumā guva savus pirmos panākumus tenisa dubultspēlēs, uzvarot turnīrā bērniem vecumā zem 10 gadiem. Tas bija tikai sākums, Bobam un Maikam uzvarot vairāk nekā 100 dubultspēļu turnīros junioriem jau skolas gados, tostarp “Ojai” tenisa turnīros četrus gadus pēc kārtas. Saņēmuši tenisa stipendiju Stenfordas universitātē, Braienu brāļi palīdzēja savai koledžai triumfēt NCAA tenisa čemionātā divus gadus pēc kārtas, kā arī paši ieņemot pirmo vietu NCAA dubultspēļu rangā.

Maiks un Bobs paspēja debitēt profesionālajā arēnā vēl pirms vidusskolas absolvēšanas, 1995. gadā piedaloties slavenajā ASV Open turnīrā, kur gan abi pusaudži piekāpās pieredzējušajiem Grāntam Konelam un Patrikam Galbreitam, rezultātā izstājoties jau pirmajā kārtā. Savu pirmo uzvaru profesionāļu rindās brāļi guva jau pēc koledžas 1998. gadā, startējot ATP turnīrā ASV galvaspilsētā Vašingtonā, bet nākamajā sezonā arī sekoja pirmais Grand Slam panākums. 1999. gadā dvīņu brāļi jau sasniedza savu pirmo ATP turnīru finālu, kā arī septiņos Challenger turnīru finālos, uzvarot trijos no tiem. Interesanti, ka tieši šajā karjeras sākumposmā līdz 2000. gadam bija trīs vienīgās reizes, kad Bobs un Maiks spēlējuši viens pret otru, Maikam uzvarot divās no tām, lai arī pirmo dueli uzvarēja Bobs.

2001. gads iezīmēja Braienu brāļu kļūšanu par tenisa zvaigznēm, abiem izcīnot četrus ATP dubultspēļu titulus un noslēdzot sezonu septītajā vietā sezonas kopvērtējumā, bet 2022. Gada sezonā viņi guva jau piecus ATP titulus, finišējot kopvērtējumā trešie. 2003. gada sezonā Braienu brāļi patiesi uzņēma apgriezienus, ne tikai iekļūstot savā pirmajā Grand Slam finālā Roland Garros posmā, bet arī tajā uzvarot, kā arī atkal uzvarot piecos ATP turnīros, sezonu noslēdzot kopvērtējuma pirmajā vietā. Gadu vēlāk viņi guva jau septiņas uzvaras, bet 2005. gadā iekļuva visos četros Grand Slam finālos, uzvarot ASV Open, bet nākamajā sezonā uzvarēja Grand Slam turnīros Austrālijā un Vimbldonā. 2007. gadā brāļu godalgu skaits turpināja pieaugt, izcīnot jau 11 titulus, tomēr atlikušie gadi šajā desmitgadē tika aizvadīti ar dažādām sekmēm pastiprinātas dubultspēļu konkurences apstākļos.

Nākamā desmitgade Braienu brāļiem bija ne mazāk panākumiem bagāta, gūstot panākumus gan Grand Slam, gan ATP turnīros, tostarp trīs reizes triumfējot Austrālijas Open un ASV Open. 2012. gadā amerikāņu brāļi kļuva par otro vīriešu dubultspēļu duetu, kuru veikuši Golden Slam - tas izdevās pateicoties zelta medaļas izcīnīšanai 2012. gada Olimpiskajās spēlēs Londonā. Kļuvuši par visu laiku uzvarām bagātāko duetu ATP dubultspēļu turnīru vēsturē ar 119 tituliem, kā arī rekordilgu skaitu - 438 nedēļas - kā kopvērtējuma vadošais duets, 2020. gada augustā viņi abi vienlaikus paziņoja par profesionālo karjeru tenisā noslēgšanu.

Vladimirs un Vitālijs Kļičko

Brāļi Vladimirs un Vitālijs no Ukrainas gadsimtu mijā prestižajā smagā svara kategorijā boksā uzsāka vairāk nekā desmitgadi ilgušo dominances periodu, kuru mēdz dēvēt par “Kļičko ēru”, kļūstot par diviem no šī cīņu sporta veida visu laiku izcilākajiem sportistiem.

Par spīti tam, ka abi izskatās teju kā dvīņi, iespējams pat labākās likmju mājaslapas neuzminētu, ka starp abiem Kļičko brāļiem ir piecu gadu starpība. Lai arī abi nu jau profesionālās sporta karjeras noslēgušie bokseri etniski ir ukraiņi, abi brāļi dzimuši pavisam citās valstīs - Vitālijs piedzima 1971. gadā šī brīža Kirgizstānā, bet piecus gadus vēlāk, 1976. gadā, šī brīža Kazahstānā. Tam iemesls ir tāds, ka abu tēvs Volodimirs Kličko bija Padomju Savienības gaisa spēku militārais oficieris, kuram armijas pienākumu dēļ regulāri bija jādodas uz dažādām PSRS republikām, kurp viņš līdzi ņēma arī visu ģimeni.

Kā jau vairums, arī abi Vitālijs un Vladmirs jau agrā vecumā bija ieinteresēti cīņas sporta veidos, tomēr Padomju Savienībā liela daļa nebija atļauti, tādēļ abi Kļičko brāļi amatieru līmenī izmēģināja spēkus kikboksā, karatē un boksā. Vitālijs bija veiksmīgs kikboksā, kļūstot par amatieru pasaules čempionu sešas reizes, kā arī gūstot uzvaras pat profesionālos turnīros, līdz galu galā, tāpat kā jaunākais brālis Vladimirs, pievērsās boksam. Amatieru līmenī Vitālijs gatavojās pārstāvēt Ukrainas boksa izlasi 1996. gada Olimpiskajās spēlēs Atlantā, kur tradicionāli nepiedalās profesionālie bokseri, tomēr iekļuva incidentā saistībā ar neatļautu vielu lietošanu, tādēļ viņa vietu izlasē ieguva Vladimirs, kurš tur izcīnīja Olimpisko zelta medaļu supersmagā svara boksa kategorijā.

Sekojot Atlantas Olimpiskajām spēlēm, gan Vitālijs, gan Vladimirs pieņēma lēmumu pāriet uz profesionālo boksu un abi savu pirmo profesionālo boksa cīņu aizvadīja 1996. gada novembrī, tajā pašā turnīrā, kurš norisinājās Vācijas pilsētā Hamburgā. Starp citu, Vitālijs savu pirmo cīņu uzvarēja ar nokautu.

Vladimirs uzvarēja savas pirmās 24 cīņas profesionālajā boksa ringā, līdz 25. cīņā piedzīvoja pirmo zaudējumu. Zīmīgi, ka tā jaunākajam no Kličko brāļiem bija pirmā un pēdējā cīņa, kura norisinājas viņa dzimtajā Ukrainā. Tāpat arī Vitālijs uzvarēja savas profesionālās karjeras pirmās 24 cīņas, tomēr 1999. gadā savā 25. cīņā viņš ne tikai uzvarēja, bet rezultātā arī izcīnīja WBO smagsvara pasaules čempiona jostu. Vitālijs pēc tam divas reizes veiksmīgi savu titulu arī aizstāvēja, tomēr trešajā aizstāvēsanas cīņā cieta pirmo zaudējumu 28. cīņās pret amerikāni Kristu Bērdu.

Pusgadu vēlāk Bērdam pretī stājās Vladimirs, kurš savainoja dēļ bija spiests izstāties no cīņas un arī piedzīvoja zaudējumu. Tomēr revanša cīņā Vladimiram izdevās atriebties amerikānim, rezultātā pirmo reizi iegūstot WBO smagsvara čempiona jostu. Tam nākamajos gados sekoja sešas veiksmīgas čempiona titula aizstāvēšanas cīņas, līdz 2003. gadā viņš piekāpās dienvidāfrikānim Korijam Sandersam Vitālijs tikmēr uzvarēja savas nākamās piecas cīņas, 2003. gadā iegūstot iespēju cīnīties par čempiona jostu jau atkal, tomēr piekāpās britu bokserim Lenoksam Lūisam. Revanša cīņa tā arī nekad nenotika, jo Lūiss noslēdza profesionālo karjeru. Gadu vēlāk Vitālijs atriebās Sandersam par brāļa pieveikšanu un izcīnīja čempiona jostu, kuru 2004. gada beigās veiksmīgi aizstāvēja pret britu Deniju Viljamsu. 2005. gada novembrī Vitālijs paziņoja, ka noslēdz savu profesionālā sporta karjeru.

Pēc vecākā brāļa karjeras beigām, dominanci smagsvara boksa arēnā uzsāka Vladimirs, nākamajos pāris gados izcīnot divas no četrām iespējamās čempiona jostām, tādejādi kļūstot par absolūto smagsvara kategorijas čempionu. Tikmēr 2008. gadā Vitālijs nolēma atgriezties ringā, izcīnot WBC kategorijas smagsvara čempiona jostu. Abi brāļi Kļičko nākamos gadus veiksmīgi aizstāvēja savas čempionu jostas, līdz Vitālijs 2013. gadā otro reizi paziņoja par karjeras beigām, to noslēdzot čempiona statusā. Tikmēr divus gadus vēlāk, 2015. gadā, Taisons Fjūrijs pieveica Vladimiru, tādejādi sniedzot viņam pirmo zaudējumu 10 gadu laikā. Šī sakāve noslēdza Vladimira viņa čempiona ēru un 2017. gadā viņš noslēdza profesionālo karjeru boksā, kā arī līdz ar to - dominanto “brāļu Kličko ēru” boksā.

Kopš karjeras beigām, Vitālijs aktīvi iesaistījies Ukrainas politikā un ir ilggadējs tās galvaspilsētas Kijevas mērs, bet Vladimirs pagaidām strādā ar valsts militāro sektoru, palīdzot tam gūt papildus finansējumu.

Po un Marks Gazoli

Basketbola karjeras jau noslēgušās spāņu basketbola zvaigznes Po un Marks Gazoli ir ļoti iespējams divi labākie brāļi, kuri jebkad spēlējuši groza bumbas spēli.

Abi Gazolu brāļi dzima un uzauga Barselonā, līdz 2001. gadā piecus gadus vecāko Po izvēlējās NBA draftā ar 3. kopējo numuru, kas tolaik bija augstākais ar kuru izvēlēts kāds eiropietis, paņēma Atlantas Hawks komanda, kura uzreiz spāni aizmainīja uz Memfisas Grizzlies. Kopā ar Po uz Tenesijas štatu pārcēlās arī visa Gazolu ģimene, tostarp Marks, kurš gan pēc diviem gadiem atgriezās dzimtenē, lai spēlētu FC Barcelona, kur profesionālo karjeru līdz NBA aizvadīja arī viņa vecākais brālis. Po jau uzreiz attaisnoja augsto drafta numuru un pirmajā sezonā tika atzīts par NBA labāko debitantu.

Po nospēlēja Grizzlies līdz 2008. gadam, kļūstot par Memfisas komandas līderi, tomēr nespējot gūt vērā ņemamus panākumus, līdz tika aizmainīts uz leģendāro Losandželosas Lakers. Kalifornijā viņš kļuva par Lakers superzvaigznes Kobes Braienta labo roku, palīdzot komandai divas sezonas pēc kārtas kļūt par NBA čempioniem 2009. un 2010. gadā. Viņa karjera pēc sešiem gadiem Holivudā turpinājās citās titulētās franšīzēs, Čikāgas Bulls un Sanantonio Spurs, kur Po individuāli, tāpat kā pirms tam Memfisā un Losandželosā, kļuva par Visu zvaigžņu spēles dalībnieku, tomēr komandām izpalika ievērojamas uzvaras. Viņa NBA karjera noslēdzās ar trīs spēlēm Milvokī Bucks rindās, līdz kreisās potītes trauma pielika punktu visai sezonai. Po noslēdza savu karjeru tur, kur to uzsāka - FC Barcelona - kļūstot par Spānijas ACB līgas čempionu trešo reizi, 20 gadus pēc sava otrā titula.

Tikmēr Marku 2007. gadā otrās kārtas beigu daļā NBA draftēja Losandželosas Lakers, kuri tiesības uz viņu aizmainīja darījumā ar Memfisas Grizzlies, kur pretī dabūja viņa vecāko brāli Po. Viņš vēl vienu sezonu nospēlēja CB Girona, līdz beidzot arī debitēja NBA. Tāpat kā pirms tam Po, arī Marks drīz vien kļuva par Grizzlies līderi, tomēr ar viņu Memfisas komanda bija daudz veiksmīgāka uzvaru ziņā un vairākus gadus bija starp līgas vadošajām komandām. Pēc 11 gadiem Memfisā, kuros viņš trīs reizes spēlēja Visu zvaigžņu spēlē un 2013. gadā tika atzīts par NBA labāko aizsardzības spēlētāju, Marks tika aizmainīts uz Toronto Raptors, kur jau tajā pašā 2019. gada sezonā palīdzēja Kanādas vienībai izcīnīt tās pirmo, kā arī savu pirmo, NBA čempionu titulu. Līdz ar to, tā bija arī pirmā reize NBA vēsturē, kad divi brāļi kļuvuši par līgas čempioniem. 2020. gadā viņš pievienojās Losandželosas Lakers, tomēr savu, kā izrādījās pēdējo sezonu NBA, sezonu tur aizvadīja ne pārāk veiksmīgi, beigās tiekot aizmainīts uz Memfisas Grizzlies, kuri dažas dienas vēlāk izpirka viņa līgumu. Karjeras pēdējās divas sezonas Marks nospēlēja Žironā, Spānijā, liekot punktu profesionālajām gaitām 2024. gadā.

Abi brāļi Gazoli bijuši arī starp Spānijas nacionālās izlases līderiem, kopā palīdzot dzimtenei kļūt par 2006. gada Pasaules čempioniem basketbolā, kā arī 2009. un 2011. Gadā palīdzot Spānijai triumfēt Eiropas čempionātā. 2019. gadā Marks atkal ar Spāniju kļuva par Pasaules čempionu, bet 2015. gadā Po ar Spāniju kļuva par trīskārtēju Eiropas čempionu.