Plēsnieks par karjeras beigām vairs nedomā un apsver startēt arī Parīzes OS

Plēsnieks līdz šim piedalījies divās olimpiskajās spēlēs – Londonā un Riodežaneiro. Pēc konkurentu diskvalifikācijām par dopinga lietošanu viņš Londonā tika klasificēts piektajā vietā, bet Riodežaneiro sportists bija astotais. Veselības problēmas sākās pēc otrajām olimpiskajām spēlēm – pēdējo piecu gadu laikā Plēsniekam bijušas operācijas abiem pleciem, piemeklējušas likstas ar ceļgalu un tam visam noslēgumā bijis arī apendicīts. Apendicīta operācija tika veikta vien pirms šī gada Eiropas čempionāta, kurā svarcēlājs ar summā paceltiem 394 kilogramiem bija sestais.

“Protams, kad ir veselības problēmas, tad domā: cik ilgi to cietīsi? Bet – kas mūs nenogalina, padara tikai stiprākus. Ja viss būs kārtībā, apsveru karjeru nebeigt, jo līdz nākamajām olimpiskajām spēlēm ir palikuši tikai trīs gadi. Jau nākamgad sāksies kvalifikācija, viss notiek diezgan ātri. Turklāt spēles notiks Eiropā, tā kā nav kur steigties [ar karjeras beigām],” 29 gadus vecais Plēsnieks ir optimistiski noskaņots par 2024. gada spēlēm Parīzē.

Šobrīd Plēsnieks uzsācis treniņnometni Ukrainā, kas būs līdz 3. jūlijam, bet pēc tam liels darba apjoms tikšot paveikts treniņos Dobelē. Nekādu sacensību līdz Tokijai nav plānā.

“Ar veselību viss kārtībā, nekas netraucē. Dažreiz slodzes dēļ iesāpas mugura vai muskuļi, bet nekādu citu problēmu nav. Protams, gribētos justies fiziski stiprākam, bet laiks, lai uzņemtu formu, vēl ir,” cerīgs ir Plēsnieks. “Pirms Eiropas čempionāta man bija apendicīta operācija, tāpēc divas nedēļas zālē vispār neko nevarēju darīt. Ņemot vērā apstākļus, domāju, ka Eiropas čempionātā nostartēju pat teicami. Pilnībā gatavam gan jābūt uz olimpiskajām spēlēm, ne tagad.”

Tokijā svara kategorijā līdz 109 kilogramiem, kurā startē Plēsnieks, paredzētas 3. augustā – dienu pirms olimpisko svarcelšanas sacensību noslēguma.

“Reāli skatoties, olimpiskajās spēlēs gribu uzlabot savu personīgo rekordu. Neko daudz nevēlos – tikai pacelt savu personīgo latiņu nedaudz augstāk. Ja tas izdosies, būšu ļoti priecīgs,” Plēsnieka personīgais rekords ir summā pacelti 405 kilogrami. Vispirms viņam šāds rezultāts 2015. gadā atnesa bronzu pasaules čempionātā, bet četrus gadus vēlāk – ceturto vietu Eiropas čempionātā. Nedaudz spekulējot, vēl viena personīgā rekorda atkārtošana latvietim var dot vietu olimpiskajā sešiniekā.

“Pēdējos piecos gados vienmēr kaut kas man ir patraucējis. Pēc Riodežaneiro olimpiskajām spēlēm viens plecs, pēc tam otrs, tad bija problēmas ar ceļgalu un tam sekoja apendicīts. 2018. gadā man bija operācija martā, bet pēc gada Eiropas čempionātā atkārtoju savu karjeras labāko rezultātu, tomēr neizmantoju noslēdzošos piegājienus. Būtu varējis uzlabot savu personīgo par desmit kilogramiem, kas ir daudz, bet sākās problēmas ar ceļgalu. Ķermenis vienkārši nevar panest tik lielu slodzi. Ir jāseko savam ķermenim un jādod tam atpūta. Potenciāls Tokijā ir, vajag tikai prātīgi sagatavoties. Tad arī būs tas labākais rezultāts,” uzskata latviešu svarcēlājs.

Iepriekšējās olimpiskajās spēlēs Plēsnieks startēja svara kategorijā līdz 105 kilogramiem, taču rīkotāji programmā veica izmaiņas, un šovasar latvietim būs jācīnās svarā līdz 109 kilogramiem. “Ja godīgi, lielu atšķirību nejūtu. Tie ir vien četri kilogrami – tos var just tikai masas ziņā, bet ar laiku pie tā pierodi. Nekas nav mainījies, tas pats vien ir. Ja svara kategorija būtu pavilkta uz leju, būtu citādāk. Būtu vairāk jāskatās uz ēdienkarti, lai neuzēstos. Šajā svara kategorijā dažreiz pat varu atļauties apēst kaut ko lieku.”

Plēsnieks par favorītiem olimpiskajās spēlēs savā svara kategorijā nosauc pašreizējo pasaules čempionu Simonu Martirosjanu no Armēnijas un Uzbekistānas sportistu Akbaru Djurajevu, kurš dzimis 1999. gadā. “Viņš ir diezgan stiprs. Nesen biju nometnē Uzbekistānā. Kad sniedzu Akbaram roku sveicienam, viņa plauksta bija divreiz lielāka par manējo.”