Ostapenko: "Vienalga, pret ko fināls - ja spēlēšu savu spēli, var notikt it viss"

Cik svarīgs bija pirmais sets, īpaši zinot, ka tam pa vidu bija pretinieces medicīniskais pārtraukums? Tā bija kā šūpošanās uz dēļa: augšā, lejā. Smaga cīņa. Cik grūti bija uzvarēt pirmajā setā?
- Bačinskī sākumā spēlēja ļoti labi. Viņa mainīja ritmu, dažkārt spēlējot agresīvi, dažkārt pielietojot saīsinātos sitienus. Es centos būt agresīva un nosist bumbiņu, kad tas bija iespējams. No šī viedokļa bija ļoti svarīgi uzvarēt šo setu. Neskatoties uz zaudējumu otrajā partijā, es spēju atrast pavedienu trešajā.

Ko teici sev pēc tam, kad otrajā setā biji nokļuvusi iedzinējos ar breiku vai pēc otrā seta? Kas palīdzēja tev atgūties un turpināt domāt pozitīvi?
- Es vienkārši centos izbaudīt maču. Jā, viņa spēlēja diezgan labi, bet teicu sev, ka man joprojām jābūt agresīvai un gudrai un ka nedrīkstu pieļaut pārāk daudz nepiespiestas kļūdas.

Tavs sitiens no labās puses - tas tik ir sitiens! Vai vienmēr to izpildi tik dabiski? Tas ir tavs mīļākais sitiens?
- Parasti nē, mans mīļākais sitiens ir no kreisās puses. Bet esmu daudz pie tā strādājusi, un tagad labais ir uzlabojies. Jūtos daudz pārliecinātāka par to.

Tu esi jauna. Šodien spēlēji pilna stadiona priekšā, iekļūstot "Grand Slam" finālā. Vari nedaudz padalīties ar izjūtām laukumā. Vai juti spriedzi un nervozitāti vai biji brīva un priecīga?
- Vienubrīd biju nedaudz satraukusies, jo tas tomēr bija pusfināls. Uzvarēju pirmajā setā un, kad biju ļoti tuvu iekļūšanai finālā, man prātā piezagās dažas domas. Taču pēc tam nomierinājos, spēlēju savu tenisu un izbaudīju katru mirkli.

Daži tenisisti kortā ir ļoti nopietni, viņiem ir tikai viens izpausmes veids. Tu mums izrādi savas sajūtas. Tu esi priecīga, tu esi vīlusies, tu esi dusmīga, tu esi līksma. Pastāsti par to! Vai tas palīdz tev atbrīvoties? Vai šajā ziņā tev kaut kas ir bijis jāmaina? No kurienes nāk šie izpausmes veidi?
- Dažkārt, kad ļauju vaļu emocijām, es sajūtos labāk. Taču ir jāzina robeža, jo reizēm ir jābūt mierīgākai. Ja pasaku, piemēram, "Come on", es sajūtos labāk. Šādi motivēju sevi.

Kādā mērā tu pieturies spēles plānam, ko esi izvēlējusies pirms mača, un kādā mērā spēlē instinktīvi? Timeja teica, ka veic sitienus, ko viņasprāt citas nekad neizvēlētos - pavisam nedaudz virs tīkla, tieši stūros. Kā tu to balansē?
- Domāju, ka mēģinu pieturēties pie spēles plāna, bet dažkārt man mača laikā jāveic izmaiņas, jo redzu, ka pretiniece spēlē nedaudz citādāk. Es nevaru visu laiku spēlēt vienādi, jo pretiniece mani nolasīs.

Kurš tev bija grūtākais mačs līdz finālam?°
- Ar Samantu Stousuru un šodien, jo pretiniece visu laiku mainīja ritmu. Ļoti neparocīgi slaisoja no labās puses, dziļi un stūros.

Pret kuru tenisisti tu labāk spēlētu finālā (tikai vēlāk noskaidrojās, ka pretī stāsies rumāniete Simona Halepa - aut.)?
- Īstenībā vienalga, pret kuru no viņām. Ja spēlēšu savu spēli, var notikt it viss.

Mamma teica, ka labāk noteikti būtu spēlēt pret Halepu.
- Varbūt arī tā, bet Halepa spēlē stabilāk. Pliškova labi servē un spēlē uzbrūkošu tenisu, un tāpēc vairāk kļūdās nekā Halepa, kura paļaujas uz aizsardzību. Bet principā man vienalga, kas vinnēs.

Tētis uz finālu atbrauks?
- Domāju, ka nē, jo visam jāpaliek tā, kā tas ir. Ar tēti man ir ļoti labas attiecības, viņš daudz ar mani brauca junioru vecumā un jau ir noguris katru nedēļu ceļot un dzīvot viesnīcās. Ierodas uz dažiem turnīriem, bet ne katru nedēļu.

Pēdējais fināls tev Čarlstonā sanāca ļoti neveiksmīgs. Būsi izdarījusi secinājumus?
- Tad iepriekšējā dienā man bija vēl dubultspēle. Pabeidzu to ļoti vēlu un nepaspēju atjaunoties. Rīt ir brīva diena, atpūtīšos un domāju, ka būs daudz labāk.