Rozentāls par Ostapenko Grand Slam titulu: ''Tas nav izskaidrojams''
Raidījumā ''Bufete'' pagājušajā nedēļā viesojās Latvijas tenisa leģenda, spēļu komentētājs un treneris Māris Rozentāls. Tenisa eksperts raidījumā iezīmēja Latvijas tenisa zelta laikmetu, skaidroja, vai Aļona Ostapenko piedzīvojusi renesansi, komentēja situāciju Latvijas tenisā un izcēla potenciālos nākamos tenisa spīdekļus.
Iepriekšējo 15 gadu laikā Latvijas tenisa līdzjutēji lutināti ar trīs augstākā līmeņa tenisistu – Ernesta Gulbja, Aļonas Ostapenko un Anastasijas Sevastovas – spēlēm. Tenisa komentētājs un treneris Māris Rozentāls norāda, ka tas esot Latvijas tenisa zelta laikmets: ''Viņi ir sasnieguši fantastiskas virsotnes. Tas ir vienkārši neticami. Ernests bija desmitniekā, Aļona bija piektā un uzvarēja Grand Slam, Sevastova bija tuvu desmitniekam, 11. vietā pasaulē.''
''Tas, ka mums ir trīs tādi spēlētāji – pasaules tenisa zvaigznes, ir neticami. Konkurence ir milzīga. Tagad mūsu vīriešu tenisa otrais, trešais numurs atrodas ranga otrajā tūkstotī. Tas nozīmē, ka viņam priekšā ir tūkstoš tādu, kuriem ir ranga punkti un kuri spēlē turnīrus. Vēl ir daudz tādi, kuri nekur netiek klāt. Tādā konkurencē tikt līdz desmitniekam…'' turpināja Rozentāls.
Viens no raidījuma vadītājiem Jānis Janševics pieredzējušajam tenisa ekspertam vaicāja, kad Latvijas tenisā vēl varētu būt šāds 15 gadu nogrieznis ar ''French Open'' titulu sieviešu vienspēlēs, ''French Open'' pusfinālu vīriešu vienspēlēs un vēl vienas dāmu tenisistes pusfinālu Grand Slam turnīrā. ''Tā pati Aļona Ostapenko to var izdarīt kuru katru brīdi, arī šogad. Lielie speciālisti [Matss] Vīlanders un [Džons] Makinrojs bija sajūsmā. Neatceros kurš no viņiem teica, ka būšot ļoti pārsteigti, ja Aļona neuzvarēs vēl vienu Grand Slam, tā, it kā viņa to noteikti izdarīs. Aļona ir tā, kas to var izdarīt. Pēc viņas nāk Darja Semeņistaja, kas lēni un pakāpeniski kāpj uz augšu reitingā, jau tūlīt būs pie pirmā simtnieka. Cik viņa tālu tiks, ir grūti teikt. Manuprāt, viņa spēlē lēnu un kombinacionālu tenisu – smuki un tīri apspēlē, taču tās, kuras ir augstāk, trīsdesmitniekā vai divdesmitniekā, vienkārši sit krietni stiprāk,'' sacīja Māris Rozentāls.
''Cerēsim, bet, atklāti sakot, es šaubos par to. Tas ir tik grūti. Līmenis ir ļoti augsts. Jo augstāk kāp, jo ir grūtāk,'' par Darjas Semeņistajas izredzēm atkārtot iepriekšējos Ostapenko vai Sevastovas panākumus sacīja ''Bufetē'' uzaicinātais tenisa eksperts.
Interese par jauniešu iesaisti hokejā un basketbolā esot krietni pieaugusi pēc attiecīgo valstsvienību sekmīgajiem startiem pasaules čempionātā un pasaules kausa izcīņā. Arī 2017. gadā pēc Ostapenko triumfa Francijas Atklātajā tenisa čempionātā pieauga tenisa spēlētgribētāju skaits, taču talantu attīstībai traucē kas cits: ''Mums šeit nav tādas sistēmas, izcilu treneru ar pasaules vārdu, tenisa akadēmijas. Latvijā izaudzināt augsta līmeņa tenisa spēlētāju ir ārkārtīgi sarežģīti. Aļona ir izņēmums. Viņas mamma ir trenere, tēvs ļoti atbalstīja. Ernests jau padsmit gados Vācijā trenējās Niki Piliča akadēmijā kopā ar [Novaku] Džokoviču. Laikam tomēr ir jābrauc uz tām ārzemju akadēmijām, kur viss ir atstrādāts – vairāk gudru un pieredzējušu treneru, kuriem viss ir sistēma. Trenējies un mācies uz vietas, un kur tev sastāda plānus. Latvijā, precīzi nezinu, bet tomēr nav tik augstā līmenī. Audzēkņi varbūt ir daudz, bet nav tādas apmācības.''
''Halles ziemā ir tik dārgas. Ir ļoti grūti bērnam trenēties, jo tas viss ir ļoti dārgi. Jāmaksā par katru stundu, ko hallē spēlē. Citur tās sistēmas ir savādākas. Ir kaut kādi abonementi vai kluba biedri, kuriem nav tik daudz jāmaksā. Vācijā viss notiek uz klubu sistēmas. Ja esi klubā, samaksā 150-200 eiro par gadu un spēlē, cik gribi. Eiropā arī ir vienkāršāk spēlēt turnīrus. Iekāp mašīnā un nonāc turnīrā. No Latvijas bērnam, lai aizbrauktu uz starptautisku turnīru, ir jālido, jāņem viesnīca. Tās ir izmaksas,'' par Latvijas tenisa problēmām turpināja Rozentāls.
''Štrombaham paliek arvien grūtāk un grūtāk. Viņam ir 24 gadi, bet viņš joprojām ir ceturtajā simtā. Tur cilvēki iet garām. Kordovas ATP turnīru uzvarēja itālis [Lučāno Darderi], kuram tikko palika 22 gadi. Viņš uzvarēja pāris Challenger turnīrus pagājušajā gadā, šogad jau uzvarēja ATP turnīrā. No 20 līdz 22 gadiem viņš no ceturtā simta ticis līdz septiņdesmitniekam [19. februāra rangā 77. vieta]. Štrombahs diemžēl sēž ceturtajā simtā trešo, ceturto gadu. Grūti teikt, vai pēkšņi būs kāds rāviens,'' par Latvijas vīriešu tenisa nākotni skeptiski izteicās tenisa apskatnieks.
Iepriekšējās sezonās savu spēli izdevies nostabilizēt arī Latvijas labākajai tenisistei Aļonai Ostapenko, kura teju divus gadu atrodas starp 25 labākajām tenisistēm pasaulē un iepriekšējā pusgada griezumā arī starp 15 vadošajām raketēm. Skaidrojumus labajam sniegumam rod Rozentāls: ''Es domāju, ka viņa vienkārši sāk spēlēt gudrāk. Gadus piecus viņu komentēju. Reizēm mati cēlās stāvus, jo viņa blieza pa to bumbu vienalga, kur un kā pagadās. Ja trāpa, super, viņa varēja jebkuru apspēlēt un jebkuram zaudēt. Bija viena spēle pirms septiņiem gadiem, kuru es komentēju, kurā viņa 40 minūtēs zaudēja 0:6, 0:6. Tagad viņa spēlē akurātāk un pārdomātāk. Viņa joprojām sit tikpat stipri, bet pēdējo sitienu, kad jāpaņem punkts, viņa iesit nevis pa līniju, bet desmit centimetrus no līnijas. Pirms tam viņa nedomāja. Viņai bija ērta bumba uz raketes un, vienalga kāds rezultāts, bliež pa stūri – ir, ir, nav, nav. Tagad viņa piedomā, kāds ir rezultāts. Lincā Ostapenko atspēlēja mačbumbu. Tas arī nav vienkārši. Pie mačbumbas ir jāpaņem šis punkts. Ja ne, tad tu brauc mājās.''
''Tas nav izskaidrojams,'' par to, kā Ostapenko ar savu veco spēles stilu izcīnīja Grand Slam titulu, sacīja Rozentāls. ''Bija fantastiska forma, viņa neko daudz nedomāja, bija ļoti jauna. Sita pa katru bumbu ar milzīgu spēku, vienkārši trāpīja, kaut kur paveicās. Vairākas spēles atspēlējās no bezcerīgām situācijām. Tajā laikā viņa spēlēja fantastiski, neticami labi. Kāpēc tas tā bija – to, man liekas, neviens nezina pat šobrīd. Pēc tam varbūt bija kaut kāda zvaigžņu slimība, likās, ka aizies viss, es tikai bliezīšu un trāpīšu, beigās tomēr netrāpi un izrādās, ka arī citas māk spēlēt. Tagad viņa lēnām, lēnām ir kļuvusi pieaugušāka un gudrāka. Varbūt kāds viņai to visu tomēr ir pratis iestāstīt. Agrāk, manuprāt, viņa īpaši nevienu neklausījās. Daudz kas notiek galvā. Sitieni viņai ir grandiozi. Tagad viņa servē ļoti labi. Ja agrāk viņai viena pēc otras bija dubultkļūdas, tagad viņa liek eisus. Dubultkļūdas ir ļoti maz, otrā serve ir stipra, asa,'' par Ostapenko renesansi sacīja Rozentāls.
Pagājušā gada nogalē tenisa kortā atgriezās arī 33 gadus vecā Anastasija Sevastova. ''Tas ir no tiem variantiem, kad viņai vairs nav mērķu un viņa spēlē prieka pēc. Protams, ka viņa grib sasniegt pēc iespējas vairāk, viņa nopietni trenēsies, brauks un spēlēs. Talants un meistarība viņai ir. 33 gadi vēl nav tas vecums. Ļoti daudz dāmu vēl spēlē tādā vecumā. Cik viņa tālu tiks, grūti teikt. Domāju, ka piecdesmitnieks ir iespējams. Tas ir reāls mērķis,'' tenisa eksperts iezīmēja Sevastovas izredzes, atgriežoties augstākā līmeņa apritē.
+4 [+] [-]
[+] [-]