Vai 2010. gada Vimbldonā veiksmes skaitlis ir 82?

Par šādu sakritību meklētājiem noteikti var pasmīnēt, tomēr jau pavisam droši var teikt, ka tieši šos abus tenisistus (Pironkovu un Lu) turnīra noslēgumā nodēvēs par lielāko pārsteigumu autoriem. Abi nav nekādi jauniņie uz WTA vai ATP skatuves, tomēr līdz šim tik spožu ierakstu viņu biogrāfijā nav bijis. 22 gadus vecā Pironkova vēl nekad nebija tikusi tālāk par kāda „Grand Slam” turnīra otro kārtu, viņas kontā nav arī neviena WTA titula, bet šodien Venusa Viljamsas kļūdas viņa prata izmantot par visiem 100%. Lielas zvaigznes (kā Viljamsa) bieži vien uzvar arī spēles, kurās spēlē ļoti slikti, jo tam pielāgojas arī pretinieks. Pironkova šodien ļoti labi turējās pie sava spēles plāna un nenotrīcēja arī izšķirošajos brīžos. Nebūs brīnums, ja Pironkova spēs pacīnīties arī par vietu finālā. Teorētiski, par dāmu turnīra lielāko pārsteigumu var kļūt arī čehiete Petra Kvitova, no kuras rokas kritušas Viktorija Azarenka, Karolīna Vozņacki un nu arī igauniete Kaja Kanepi (neizmantoja piecas mačbumbas). Taču tad Kvitovai jāuzvar otra māsa Viljamsa. Gaidīsim pusfinālus.

Kungu turnīrā līdz pusfināliem vēl jātiek, bet ceturtdaļfinālistu vidū ir tikai viens neizliktais tenisists – Jen-Suns Lu jeb pirmais Āzijas sportists 15 gadu laikā, kurš ticis „Grand Slam” turnīru labāko astoņniekā. nav pirmā reize, kad Lu sagādā sensācijas (savulaik uzvarējis gan Endiju Mareju, gan Davidu Nalbandjanu), bet tikt galā ar trīskārtējo finālistu Rodiku Vimbldonas kortos bija īsts meistarstiķis. Īpaši jau tāpēc, ka neviens necerēja, ka Lu spēs lauzt Rodika servi piektajā setā. Pēc mača amerikānis atzina, ka piekto setu nospēlējis vislabāk no visiem, tomēr ar to tāpat nepietika, jo arī Lu cīnījās līdz galam. Āzijā viņš tagad būs (ir) varonis, vai kļūs vēl lielāks varonis pasaulē pēc ceturtdaļfināla spēles pret Džokoviču, stipri šaubos, jo serba spēles stils Lu būs grūtāk pārvarams.

Par vēl vienu pārsteigumu autoru gribas nosaukt mūs pašu Miķeli Lībieti, kuram ar 82 gan nekāda sakara. Pēdējo mēnešu neveiksmes junioru turnīros gan Miķeli, gan Artūru Kazijevu bija krietni attālinājušas no tikšanas vēl kādā „Grand Slam” junioru turnīrā, tomēr Lībietim paveicās un viņš kā pēdējais tika kvalifikācijā. Un kas būtu domājis, ka cēsnieks ne tikai pārspēs divus rangā augstāk esošu pretiniekus kvalifikācijā, bet pēc tam tiks galā ar pasaules ceturto spēcīgāko junioru Duilio Beretu? Domāju tikai retais. Kas zina, varbūt Miķeļa spēkos būtu uzveikt arī slovāku Horanski, ja spēle šodien būtu ielikta pēcpusdienā un izdotos nedaudz vairāk atvilkt elpu, tomēr galvenais ir kas cits. Šiem panākumiem jādod pārliecību par saviem spēkiem nākotnē – gan Lībietim, gan Lu un Pironkovai. Lībietim tagad jāsāk lauzt ceļš „Future” sērijas turnīros pieaugušo konkurencē, bet Pironkovai un Lu jāpaliecina, ka viņi nav viena turnīra brīnumi, tiekot pie karjeras pirmajiem WTA un ATP tituliem. Un ar 82 tam nebūs nekāda sakara.