Kas un kā nosaka biļešu cenas uz "Dinamo" un rallijkrosu, tenisu un Brieža cīņām?

Rīgas "Dinamo" spēles

Atbildīgais par abonementiem un biļetēm uz Rīgas "Dinamo" spēlēm Artūrs Zaķis stāsta, ka biļešu vidējā cena gadu gaitā ir svārstījusies minimāli. Taču, ja dažus gadus iepriekš bija sešas vai pat astoņas cenu kategorijas, tad šobrīd ir četras pamatcenu kategorijas (5,60 līdz 13, 7,10 līdz 23, 12,10 līdz 34), kurām ir piemērotas arī dažādas atlaides. "Pirms trim sezonām bija sešas kategorijas, taču tad samazinājām līdz četrām, lai aizpildījums veidotos labāk. Cenu amplitūda palikusi praktiski nemainīga jau ļoti ilgi. Esam noņēmuši vidējās kategorijas, tādējādi panākot mazāku skaldījumu par sektoriem."

Sezonas laikā biļešu cenas netiek mainītas, jo tas nebūtu godīgi pret abonementu īpašniekiem. Runājot par izslēgšanas spēlēm, kas pēdējos gados "Dinamo" nav bijis aktuāls temats, Zaķis atceras, ka pirmajā sezonā, kad rīdzinieki tika play-off, bija absolūts rekords intereses ziņā, un biļešu cenas pieauga. Ja šosezon beidzot izdosies aizsniegties līdz izslēgšanas spēlēm, tad lēmums par biļešu cenām atkal būs kluba valdes ziņā, tomēr Zaķis nedomā, ka tās kļūs dārgākas. Kad "Dinamo" būs stabila play-off vērtība, tad gan varbūt...

"Katrai spēlei vai pasākumam ir savs izmaksu budžets. Tiek aprēķināts minimālais ieguvums pie kaut kāda pārdošanas procenta. Precīzu vienas spēles budžetu jāprasa kluba vadībai, bet, ja arēna tiek izpārdota, tad ienākumi no biļetēm ir ap simts tūkstošiem eiro. Saprotams, ka sezonas atklāšanas spēles vai kādas citas īpašās spēles organizatoriski izmaksā vairāk. Visa biļešu nauda nonāk kluba kasē. Nav tā, kā otrpus okeānam, kur visi ienākumi nonāk kopīgajā katlā," stāsta biļešu tirdzniecības eksperts, kurš piebilst, ka 11 gados bijušas labas un ne tik labas sezonas, kurās ieņēmumi no biļetēm var atšķirties pat trīskārt.

Gadu no gada mazāk ejošajiem sektoriem cenas tiek pazeminātas, lai tribīņu piepildījums veidotos loģisks. Protams, varētu visām biļetēm uzlikt vienu cenu - tādā gadījumā arēna piepildītos, sākot no vidējiem sektoriem, taču komforta līmeņi atšķiras. Labāka sēdvieta nozīmē dārgāku abonementu, bet tas savukārt komplektā paredz lielākus labumus un balvas. Pāreja no astoņām uz četrām cenu kategorijām norāda uz to, ka mākslīgi ieliktās cenu kategorijas, lai tikai iekļautos budžetā, gluži nestrādā. Nav vērts pussekotoru turēt par pāris eiro dārgāku vai lētāku, jo redzamība ir laba no visām vietām.

Zaķis piebilst, ka īpaša tēma ir galdiņi sporta bārā, jo tirgotājam ir grūti parādīt galdiņa izdevīgumu un ērtumu. "Tā būtībā ir mini loža mazai kompānijai, taču galdiņus ir iespēja arī sabīdīt kopā vai atbīdīt nostāk. Daudziem joprojām ir jautājumi, vai galdiņu rezervācijā vispār ir iekļauta biļetes cena. Arī sporta bāra pieminēšana nosaukumā nerada skaidrību, vai redzēsi hokeju dzīvajā vai bārā. Tomēr pēdējās divas trīs sezonas tas ir ejošs produkts, jo īpaši, mazākām un lielākām kompānijām. Ir bijuši arī 30 darba kolēģi vai viesi no ārzemēm, kas novērtē iespēju tikt pie lētiem dzērieniem, neuzgriežot muguru hokejam. Tās ir nenovērtētākās vietas," uzskata Zaķis.

Latvijas basketbola izlases spēles

LBS Sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas pārdošanas vadītājs Kalvis Kovaļevs stāsta, ka biļešu cenas tiek noteiktas sapulcēs, kurās tiek mēģināts iesaistīt pēc iespējas vairāk cilvēku. Viedokļu dažādība mēdz būt liela, tādēļ jāraugās arī uz spēles nozīmīgumu un kaimiņvalstu pieredzi. Eiropas vīriešu un sieviešu čempionātu finālturnīros Latvijā FIBA organizatoru biļešu cenu politiku neesot ietekmējusi. Tomēr Kovaļevs piebilst, ka "EuroBasket 2015" no biļešu tirdzniecībā gūtajiem ienākumiem FIBA kasē bija jāieskaita 5%. Tāpat dzirdēts, ka turkiem no "EuroBasket 2017" bija jādalās jau ar 10%.

Pirms diviem gadiem "Arēnā Rīga" tika sarīkota pārbaudes spēle starp Latvijas un Lietuvas izlasēm, kurās tobrīd bija virkne NBA un Eirolīgas spēlētāju. Kovaļevs nevēlas piekrist, ka galvenais mērķis bija noplenīt, drīzāk LBS vēlme bijusi sarīkot basketbola svētkus, jo mača sarīkošanā un pirmsspēles šovā ieguldīts ne mazums finanšu līdzekļu. Lietuvas izlase pārbaudes spēles nereti izmanto kā peļņas gūšanas iespēju, taču šovasar pirms Pasaules kausa finālturnīra par to saņemtas negatīvas atsauksmes. Proti, pārbaudes spēlē pret Serbiju mērķis bija nopelnīt naudu "Basketbola mājai", tādēļ lētākās biļetes maksāja 35 eiro. Pat basketbolu mīlošie lietuvieši šo ideju novērtēja ar neizpratni, un Kauņas arēnu izdevās piepildīt tikai līdz pusei.

Šīgada Eiropas sieviešu čempionātam, kā jau ierasts, biļešu tirdzniecība notika vairākos līmeņos. Regulāriem apmeklētājiem iepriekš pārdošanā bija iespēja iegādāties biļetes lētāk, tāpat pirmajās tirdzniecības dienās īsi pirms Ziemassvētkiem visiem interesentiem tika piedāvāta akcijas cena (5-10 eiro), bet, tuvojoties turnīram, cenas pieauga. "Kopš 2017. gada esam rūpīgāk iedziļinājušies biļešu tirdzniecības procesā. Tagad tiek izmantota konkrēta stratēģija, kuras pamatdoma - biļetes ir jāsāk tirgot pēc iespējas agrāk. To mums ir apliecinājuši arī biļešu tirgotāji. Tā ir iespēja reaģēt uz tirdzniecības gaitu, mēģināt to aktivizēt, uzrunājot atšķirīgu auditoriju," skaidro Kovaļevs. Šobrīd jau ir nopērkamas biļetes (5-20 eiro) uz Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra spēli 21. februārī pret Bosniju un Hercegovinu. Tirdzniecība tika uzsākta līdz ar Roberta Štelmahera prezentēšanu valstsvienības galvenā trenera amatā. Pagaidām nav zināms, kurā brīdī varētu notikt cenu kāpums.

Jauniešu turnīros, kā, piemēram, pērn Eiropas U18 čempionātā cenas drīzāk ir simboliskas, taču arī šajā gadījumā biļešu tirdzniecībai bija stratēģija. "Varējām uzreiz palaist tirdzniecībā visu dienu biļetes, bet mēs izvēlējāmies tirgot dienu pēc dienas, sekojot Latvijas izlases sniegumam. Uz finālspēli svētdienā biļetes tirdzniecībā parādījās tikai sestdienas vakarā. Pārdošanas laiks bija mazāks par 24 stundām, tomēr arēna bija gandrīz pilna," atklāj LBS pārstāvis.

Latvijas futbola izlases spēles

LFF Komercdepartamenta vadītājs Maksims Raspopovs skaidro, ka biļešu cenas uz valstsvienības spēlēm tiek noteiktas, vadoties pēc trim faktoriem. Pirmkārt, no iepriekšējās pieredzes futbola spēlēs, otrkārt, no izlases pretinieka, un, treškārt, no biļešu cenām uz citiem līdzīgiem sporta pasākumiem Rīgā un Latvijā. Cenas parasti tiek noteiktas jau gada sākumā, kad līdz pirmajai spēlei iespējams iegādāties arī abonementu, tādēļ gada laikā cenas mainītas vairs netiek. "Redzam, ka šobrīd izlases nespēlē tik labi kā gaidījām, taču cenas (7-20 eiro) nesamazinām, jo tas nebūtu godīgi pret abonementu īpašniekiem," norāda Raspopovs, piebilstot, ka statistika liecina - parasti vispirms tiek izpirktas dārgākās biļetes.

Šovasar pirms valstsvienības spēlēm pret Izraēlu un Slovēniju "Daugavas" stadionā notika arī mūziķu Ozola un Edavārdu uzstāšanās. LFF Komercdepartamenta vadītājs atzīst, ka tā ir pasaules prakse - apvienot sportisku un nesportisku pasākumu, lai piesaistītu to auditoriju, kas ikdienā par sportu interesējas maz vai nemaz. Starptautiskās futbola organizācijas biļešu cenu politiku uz izlases spēlēm nekādi neietekmē, tomēr reglaments nosaka, ka viesu līdzjutējiem nedrīkst biļetes pārdot dārgāk nekā līdzīgas kategorijas sektorā mājiniekiem. Tas arī esot vienīgais ierobežojums.

Cita lieta, ka UEFA diktē noteikumus attiecībā uz spēļu sākuma laikiem, kas Latvijas futbola līdzjutējiem rudenī apgrūtinās mača vērošanu komfortablos apstākļos. Taču šajā gadījumā jāsastopas ar raidsabiedrību interesēm, kas pakārtotas peļņai. "Mums bija iespēja pārcelt uz agrāku laiku spēli pret Ziemeļmaķedoniju, taču tieši tajā laikā Rīgā bija paredzēta Latvijas telpu futbola izlases spēle Eiropas U19 čempionāta finālturnīrā. Ja runājam par maču pret Poliju 10. oktobrī, tas nebija iespējams, jo poļu televīzijas kompānijas interesē prime time, bet 19. novembrī pret Austriju kā jau turnīra pēdējā kārtā visām spēlēm jāsākas vienlaikus," skaidro Raspopovs.

LFF Komercdepartamenta vadītājs piebilst, ka UEFA Nāciju līgā, kur Latvijas izlasei būs jāspēlē pret sava līmeņa komandām, mača sākumu mēģinās pārcelt uz plkst. 19.00. Viņš piekrīt, ka plkst. 21.45 rudens vakarā mačiem, kuros Latvijas izlasei nekas neizšķiras, ir ļoti grūti piesaistīt skatītājus. Ņemot vērā, ka UEFA Nāciju līgā pretī stāsies ne tik spēcīgas komandas kā kvalifikācijas turnīrā, biļešu cenas būs ievērojami zemākas.

"Neste RX of Latvia"

Pasaules rallijkrosa Latvijas posma organizators, "RA Events" direktors Raimonds Strokšs norāda, ka sacensību norise ļoti līdzenā vietā, kurā nav dabisko pakalnu, ievērojami sadārdzina rīkošanas izmaksas, jo Biķernieku trasē ir tikai viena neliela tribīne. Bet nepieciešamais papildus tribīņu apjoms nav atrodams pat Baltijā, tādēļ tās tiek vestas no Vācijas. "Esam centušies cilvēkiem skaidrot, kādēļ biļetes ir salīdzinoši dārgas. Jāsaprot, ka, lai apsēdinātu skatītāju tribīnēs, pašizmaksa ir ļoti liela. Vajadzīga traktoru tehnika, degviela, cilvēku resurss. Tad vēl jāpierēķina PVN un procenti biļešu tirgotājam, turklāt noteikta summa nepieciešama arī tam, lai šo pasākumu sarīkotu tīri fiziski."

Vienlaikus ir padomāts arī par tiem rallijkrosa līdzjutējiem, kuru finansiālā rocība neļauj samaksāt par sēdvietu tribīnēs. Par 25 eiro ir pieejamas stāvvietas meža zonā, kur cilvēki tiek aicināti ieņemt vietas ar savām trepītēm. Tā ir ļoti zema cena par divu dienu pasākumu, tādēļ Strokšs ir pārliecināts, ka šādā veidā izdodas ievērot balansu. "Otrajā gadā biļešu cenas mazliet pieauga, lai pielāgotos finansiālajām izmaksām, kas vajadzīgas pasākuma sarīkošanai, jo pirmais gads beidzās ar palieliem mīnusiem. Bet pēdējos trīs gados ieejas maksa uz "Neste RX of Latvia" nav mainījusies."

Visi ienākumi no biļešu tirdzniecības paliek organizatoru rīcībā, bet četru gadu pieredze ļāvusi Strokšam nonākt pie diezgan absurda secinājuma. Kad tika atklātas biļešu cenas, pār organizatoru galvām pārgāzās nosodošu komentāru lavīna. Taču, kad sākās biļešu tirdzniecība, katru gadu kā pirmās tiek izpirktas dārgākās biļetes (A sektors - 95 eiro), tad nākamās dārgākās (B sektors - 75 eiro) un tikai tad lētākās sēdvietu biļetes (D sektors - 35 eiro). Tāpat tiek piedāvāts iegādāties arī VIP biļetes pa 300 eiro, kas garantē arī autostāvvietu pie ieejas trasē un ēdināšanu divu dienu garumā. Tā gan esot salīdzinoši neliela un ekskluzīva biļešu sadaļa.

"Zinu, ka mēs varētu uzņemt daudz vairāk skatītāju, taču trasē nav tribīņu. Lai uzbūvētu tribīnes, mēs izīrējam trasi jau divarpus nedēļas pirms sacensībām. Ja mēs rosinātu plānu par koku nozāģēšanu un kalna uzbēršanu, tad mūs vispār nogānītu. Protams, tad biļetes būtu krietni lētākas, jo pietiktu atvērt vārtus un ielaist cilvēkus. Daudzās trasēs tā patiešām ir. Taču tas nenozīmē, ka tur biļešu cenas ir zemākas. Ja salīdzinātu ar biļešu cenām citos posmos, tad mēs būtu apmēram pa vidu," atklāj Strokšs. "Ja vēl mums būtu ilgtermiņa (vismaz uz pieciem gadiem) līgums par pasaules čempionāta posma organizēšanu, es apsvērtu domu par šo tribīņu iegādi, jo tādā gadījumā biļešu cenas varētu samazināt. Bet, ņemot vērā, ka par iespēju rīkot posmu jācīnās no gada uz gadu, neviens nav gatavs šādam ieguldījumam."

"MXGP of Latvia"

Pasaules motokrosa čempionāta "MXGP of Latvia" organziators Kristers Serģis stāsta, ka cena tiek noteikta, balstoties uz izmaksu portfeli un pasākuma nozīmīgumu. Ja Latvijas kausā un Latvijas čempionātā biļetes maksā attiecīgi piecus un desmit eiro, tad pasaules čempionāta posmā biļete maksā 45 eiro. Tajā pašā laikā ir paredzētas atlaides pensionāriem un jauniešiem, bet invalīdi un bērni līdz desmit gadu vecumam sacensības var apmeklēt bez maksas.

"Pašlaik ar šo cenu pasākumu varam noorganizēt. Ja ir lielāks sponsoru atbalsts, tad cenu varam laist zemāku. Pirmajā gadā biļete maksāja 35 eiro, jo bija lielāks sponsoru atbalsts, bet pēdējos gados un īpaši šogad sponsoru atbalsts bijis tuvu nullei. Lielākais atbalstītājs ir Ķeguma pašvaldība, bet pārējais ir sarunāts bārteros," skaidro Serģis. Viņš norāda, ka, nosakot biļešu cenu, esot analizēta arī citu valstu pieredze. Tāda paša līmeņa sacensības Nīderlandē maksā 80 eiro, bet Spānijā - 45-50 eiro. "Katru gadu ceram uz minimālu skatītāju pieaugumu, bet gaidīt, ka pēkšņi atbrauks divreiz vairāk cilvēku, nav pamata. Ja tiešām atbrauktu, vietas visiem atrastos - motokrosā ir "gumijas stadions", jo īpaši, salīdzinoši plašajā Ķeguma trasē. Šī iemesla dēļ biļešu iepriekš pārdošana bieži vien ir nosacīta, jo vietējie nogaida līdz pēdējam brīdim, izvērtējot laika apstākļus. Laicīgi apmeklējumu ieplāno tikai ārzemnieki, tāpēc lielākā aktivitāte ir pēdējā mēnesī."

Provizoriskajā nākamās sezonas kalendārā "MXGP of Latvia" ielikts 10. maijā. Šogad posms risinājās jūnija vidū, kas bija izdevīgāk, jo bija siltāks, tādēļ vairāk cilvēku ieradās ar kemperiem un teltīm. Serģis atklāj, ka arī 2020. gadā paudis vēlmi rīkot posmu tieši jūnijā, taču šajā mēnesī sacensības grib rīkot 12 no 20 organizatoriem, bet jūnijā ir tikai četras svētdienas. Tikmēr no tūrisma viedokļa labāks ir maijs, jo tad viesnīcu noslodze nav tik liela kā vasaras mēnešos. Serģis pieļauj, ka maijā daļa vietējo līdzjutēju izvēlas vienas dienas apmeklējumu, tuvākajā apkārtnē nav pietiekami daudz viesnīcu. Neatkarīgi no biļešu tirdzniecības noteikta summa par pasākuma organizēšanu jāmskā gan Starptautiskajai motokrosa federācijai un Latvijas Motosporta federācijai, gan pasaules čempionāta tiesību turētājam. Ar pēdējiem jādalās arī ar biļetēm ieejai dalībnieku zonā.

Pasaules kausa posms bobslejā un skeletonā

Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis uzsver, ka ieejas maksa uz sacensībām netiek prasīta ētisku apsvērumu dēļ, jo valsts (lasi - nodokļu maksātāji) jau ir piešķīrusi līdzfinansējumu. Kamēr vien būs valsts līdzfinansējums, uz bobsleja un skeletona sacensībām par ieeju nebūs jāmaksā. Siguldas pašvaldība esot saskaitījusi automašīnu pieplūdumu pilsētā uz Eiropas kausa mačiem, kas turklāt risinājās nelabvēlīgos laika apstākļos - tie bijuši astoņi tūkstoši spēkratu. "Citviet pasaulē ieejas maksa tiek prasīta. Cenas ir dažādas, robežās no desmit līdz 25 eiro. Bet ar dārgākajām biļetēm var apmeklēt sacensības visas trīs dienas. Saprotams, ka bobsleja un skeletonā par augstām biļešu cenām nevaram runāt nevienās sacensībās," piebilst Ekmanis.

FIVB Pasaules tūres 3* turnīrs

Latvijas Volejbola federācijas valdes loceklis Andris Blaka norāda, ka biļešu cenas Jūrmalas posmā noteica organizators, kas bija pati federācija. Iepriekš tikusi veikta līdzīgu pasākumu ieejas maksas un pārdodamu biļešu skaita analīze, pēc kuras noteikta cena. Konsultācijas biļešu cenu noteikšanā sniedzis arī oficiālais tirgotājs "bezrindas.lv", kas uzsvēris, ka cenai jābūt mainīgai - sākotnēji biļetes iespējams iegādāties par mazāku samaksu, bet, tuvojoties turnīram, cena kļūst dārgāka. Ja pirmajās dienās cena bijusi tikai pieci eiro, tad turnīra laikā sasniegusi 19 eiro, bet fināla dienā - 35 eiro (pērkot internetā 31,50).

"Tādējādi biļešu cenu politika bija uzbūvēta tā, lai cilvēki būtu ieinteresēti izdarīt pēc iespējas agrāk. Apzinīgākie fani tieši tā arī rīkojās," uzskata turnīra organizators. "Komentāros cepšanās ir par visu, komentārus mēs īpaši nelasām, tā vietā mēģinām vadīties pēc racionāliem biznesa analīzes secinājumiem. Man par lielu pārsteigumu liela daļa cilvēku biļetes iegādājās kasē, lai gan turpat, uz vietas varēja ietaupīt dažus eiro, nopērkot biļetes ar telefona palīdzību. Ar apmeklētību palikām apmierināti, jo visas biļetes tika pārdotas, un kase aizvērās pirms finālmača sākuma. Ienākumi no biļešu tidzniecības nonāca federācijas kopīgajā kasē."

Blaka neuzskata, ka biļešu cenas būs būtiski augstākas, ja Jūrmalā risināsies Pasaules tūres četru zvaigžņu turnīrs. Tas būšot atkarīgs arī no vietu skaita tribīnēs, lai gan reglaments četru zvaigžņu turnīriem nepieprasa vairāk par divarpus tūkstošiem skatītāju vietu. Šogad Majoros varēja satilpt mazliet vairāk nekā divi tūkstoši, bet, ja izdotos uzbūvēt tribīnes pieciem tūkstošiem līdzjutēju, tad cenas varētu būt zemākas. "Mums šķiet, ka pašreizējās biļešu cenas ir adekvātas. Bija arī atlaižu politikas jūrmalniekiem un bērniem. Cilvēki, kuri vēlējās apmeklēt pasākumu par velti, bija iespēja to darīt turnīra pirmajā dienā vai uz blakus kortos, jo biļetes bija jāpērk tikai uz mačiem centrālajā laukumā."

Organizators neslēpj, ka Polijā uz turnīriem cenas ir zemākas, taču arī tribīnes esot lielākas. Bet pēdējā pasaules čempionātā Hamburgā bija vietas desmit tūkstošiem skatītāju, bet finālposmā Romā - sešiem tūkstošiem. "Hamburgā uz fināla dienu cenas bija 60-65 eiro, bet Romā ap 50 eiro. Nevar noliegt, ka viens stūrītis tribīnēs tiešām bija atvēlēts bezmaksas ieejai, taču uz šīm vietām bija nenormāli gara rinda. Tādā ziņā es pabrīnījos par vāciešu taupīgumu, jo daudzi tiešām bija gatavi stāvēt trīs kvartālus garā rindā bez pārliecības, ka beigās viņi tiešām iekļūs stadionā," stāsta Blaka.

"Baltic Open" un "Fed Cup"

Latvijas Tenisa savienības ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks stāsta, ka "Fed Cup" dueļiem ar Slovākiju un Vāciju biļešu cenas noteikusi savienība, bet "Baltic Open" - pārstāvji no Krievijas sporta mārketinga aģentūras "ONE SGM", kas bija šī turnīra organizatori. "Biļešu cenas uz "Fed Cup" spēlēm noteicām, izvērtējot savu pieredzi tenisa turnīru rīkošanā un cenšoties atrast vidējo aritmētisko - lai nebūtu par daudz, bet nebūtu arī par maz. Izvērtējām, kādas cenas ir uz citu sporta veidu sacensībām, cik skatītāju varētu atnākt mūsu gadījumā un kāds ir mūsu mērķis. Rēķinājāmies ar to, ka biļete tiek tirgota uz divām sacensību dienām, tādēļ gribējām, lai plus mīnus kaut kas atnāktu atpakaļ," skaidro Lejnieks.

"Fed Cup" turnīra gadījumā LTS palika apmierināta ar apmeklētību. Jā, kādā segmentā cenas varēja būt lētākas, taču esot bijis arī daudz īpašo cenu bērniem un tenisam pietuvinātiem cilvēkiem. Savienības ģenerālsekretārs uzskata, ka, ņemot vērā to, ka sacensības notika divas dienas, 15-20 eiro par vienu dienu esot normāla cena. Vēl zemāku ieejas maksu tāpat nenovērtētu un tāpēc skatītāju nebūtu bijis vairāk, pārliecināts ir Lejnieks. Vaicāts par to, vai visi ienākumi no biļešu pārdošanas nonāk savienības kontā, viņš norāda, ka pastāv gana sarežģīta shēma, tomēr pēc būtības visa summa, izņemot komisijas maksu biļešu tirgotājiem, nonāk LTS budžetā.

Runājot par "Baltic Open" turnīru Jūrmalā, secinājums ir viennozīmīgs - biļešu cenas bijušas krietni par dārgu, kas guvis apstiprinājumu arī zemajā apmeklētības rādītājā. "Mēs teicām, ka cenas būs par traku. Jau "Fed Cup" laikā izstāstīju mūsu pieredzi, tikāmies arī pirms mačiem pret Vāciju, kad bijām apkopojuši aprēķinus. Taču viņiem bija savs uzstādījums. Viņi uzskatīja, ka paši visu zina labāk. Pēc turnīra man ar viņiem nav bijis sarunu. Redzēsim, kā būs nākamgad, ja šāds turnīrs Lielupē vispār notiks."

Salīdzinot ar pasaules praksi, biļešu cenas uz tenisa turnīriem Latvijā esot bijušas lētākas gan "Fed Cup", gan "Baltic Open" turnīros. Lejnieks skaidro, ka jebkurā turnīrā pasaulē 30-40 eiro dienas biļete nav nekas īpašs. "Fed Cup" turnīrā 40 eiro par divu dienu spēlēm arī Latvijas sporta līdzjutējam bija normāla cena. Taču jābūt lielam tenisa mīļotājam, lai no šādas summas šķirtos katru dienu nedēļas garumā. Cik daudz cilvēku Latvijā būtu gatavi nedēļā par kādu pasākumu iztērēt 200 eiro? "Lai cik ļoti kādam patiktu, piemēram, grupa "Coldplay", ja septiņas dienas pēc kārtas būtu jāmaksā par biļeti, tad arēna, visticamāk, būtu pustukša," salīdzina Lejnieks.

Maira Brieža cīņas

Uz Pasaules boksa Supersērijas pirmo cīņu Rīgā pret Maiku Peresu kā konsultants biļešu cenu politikai bija piesaistīts arī Maira Brieža menedžeris Raimonds Zeps. Viņš norāda, ka šis pasākums organizatoriem jebkurā gadījumā bija finansiāli neizdevīgs, jo netika atpelnītas pat tehniskās izmaksas, kas ir apmēram miljons eiro. Saprotams, ka ar biļešu tirdzniecību Latvijā šādas summas atpelnīt nav iespējams. Bet, ņemot vērā, ka lielākos ienākumus veido televīzijas tiesību tirgošana, organizatori var atļauties zaudēt finansiāli, tajā pašā laikā iegūstot kvalitatīvāku vizuālo attēlu (pilnas tribīnes, aktīvi skatītāji). Zeps atklāj, ka sākotnēji Supersērijas organizatori vēlējušies "izlīst" pa nullēm, tomēr beigās sapratuši reālo situāciju un nav uzstājuši uz augstākām biļešu cenām (20-175 eiro).

Nākamajai cīņai Rīgā pret Oleksandru Usiku Supersērijas organizatori atrada tā dēvēto investoru, kas no Supersērijas iegādājās visas biļetes, kurām pēc tam pats noteica cenas (sākot no 50 eiro). Taču šī summa tik un tā esot bijusi zem tehniskā nodrošinājuma pašizmaksas (miljona eiro). Precīzāk - tā bija līdzīga Peresa cīņas ienākumiem, piebilst Zeps. Tikmēr pēdējā cīņā Rīgā pret Kšištofu Glovacki ar biļešu tirdzniecību atkal nodarbojās Supersērijas organizatori. Konsultējoties tika secināts, ka biļetes uz Usika cīņu ir bijušas pārāk dārgas, turklāt, ņemot vērā fonu (neskaidrības par Brieža veselību un sportisko formu), cīņai pret Glovacki biļešu cenas tika pielīdzinātas pirmajai cīņai pret Peresu (sākot no 29 eiro).

"No biļešu tirdzniecības mums nekas netiek. Mairim, tāpat kā visiem Supersērijas bokseriem, ir noslēgts dalības līgums, kurā ir atrunātas summas par katru cīņu. Bet ieņēmumi no biļešu tirdzniecības ir viena no jomām, uz kurām organizators var pelnīt. Latvijā tirgus nav tik liels un maksātspējīgs, bet piemēram, pērn biļetes uz Supersērijas pusfinālu supervidējā svara kategorijā [starp britiem Krisu Jūbenku un Džordžu Grovsu] izpirka nepilnas stundas laikā. Šajā gadījumā Supersērija uz biļetēm vien jau nopelnīja vairākus miljonus," salīdzina Brieža menedžeris. Viņš skaidro, ka profesionālajā boksā kā izteikti komerciālā sporta veidā ļoti daudz pasākumu notiek par pašizmaksu vai pat zem tās, bet ir lielās cīņas, kas padara kopīgo bilanci pozitīvu.

Pēc Brieža cīņām "Arēnā Rīga" būtiskākais secinājums ir tāds, ka cīņas sporta veidu nobriedusī auditorija Latvijā ir ļoti maza, bet lielāko daļu skatītāju veido sporta fani, kas seko līdzi Latvijas sportistu panākumiem kopumā. "Ja paraugāmies uz Mairi pēdējo cīņu Rīgā, tad sportiskajā ziņā tai bija vislielākā pievienotā vērtība - tika aizvadīti divi Supersērijas pusfināli, kuros cīnījās četri no Top6 krūzeriem pasaulē, undercard cīņā bija Noels Gevors, kurš atrodas turpat pie desmitnieka, kā arī bija labākie Latvijas sportisti. Pasaulē tāda cīņu buķete vienuviet praktiski nav atrodama. Boksa pazinēji to novērtēja, bet biļešu tirdzniecības rādītāji liecina, ka šī bija vismazāk apmeklētā no Brieža cīņām Supersērijā. Tas nozīmē, ka Latvijas līdzjutējus interesē tikai Maira cīņa, nevis pasaules elites bokss," secina Zeps.