Tenisa noteikumu un terminu ābece
Ernesta Gulbja panākumi Delrejbīčas un Indianvelsas tenisa turnīros liek viņa vārdam izskanēt ne tikai sporta, bet arī citu mediju pirmajās lapās. Sekot tenisam šobrīd ir moderni, tomēr ne visiem ir skaidra šī sporta veida terminoloģija un noteikumi. Atsaucies uz reklāmas guru Ērika Stendzenieka ierakstu sociālajā tīklā Twitter.com, piedāvājam nelielu tenisa ābeci.
Pirmsākumi
Teniss ir viens no rakešu sporta veidiem. Tā pirmsākumi meklējami 19.gadsimta vidū Lielbritānijā. Mačā piedalās divi (vienspēlēs) vai četri (dubultspēlēs) sportisti, kas cīnās pretējās tīkla pusēs. Tenisa noteikumi pamatā nav mainījušies kopš 19.gadsimta beigām, kad notika jau pirmie vērienīgie turnīri (pirmās Vimbldonas sacensības norisinājās jau 1877.gadā).
Laukuma izmēri
Standarta tenisa laukuma (korta) izmēri – 8.23 metri platumā vienspēlēs, 10.97 m dubultspēlēs, garumā 23.77 metri. Laukumu garumā uz pusēm sadala tīkls, kura augstums ir 1.07 m laukuma malās, bet 91.4 cm laukuma vidū. Svarīgs ir arī serves laukuma izmēri – 6.40 m garumā un 4.11 m platumā. Līniju platumam jābūt starp 2,5-5 cm, gala līnijas platums var sasniegt 10 cm.
Inventārs
Spēlē tiek izmantotas raketes un bumbiņa. Raketes ir dažāda garuma (no 50-70 cm), svara (230-350g), tām ir dažāda lieluma galvas (stīgotā daļa) – viss atkarīgs no spēlētāja vēlmēm. Bumbiņas izmēri ir 65-68 mm diametrā, tās svars 56-59 grami. Krāsa – lielākajā daļā gadījumu dzeltena. Bumbiņa tiek atzīta par labu, ja, metot no 2,54 metru augstuma uz betona, tā atlec 1,35-1,47 m augstumā.
Punkta izspēle
Pirms mača ar izlozes palīdzību tiks noteikts, kurš sportists sāks servēt. Servētājs pirmo servi izpilda no korta labās puses, bumbiņa jātrāpa pa diagonāli pretinieka serves laukumā (kreisajā pusē). Ja serve ir veiksmīga, notiek izspēle. Bumbiņa laukumā drīkst atsisties pret zemi tikai vienu reizi, ja tā ielido tīklā vai autā, tiek fiksēta kļūda un punktu iegūst pretinieks.
Punktu skaitīšana
Tenisa spēle sastāv no izspēlēm (mazajiem punktiem), geimiem un setiem. Mazo punktu skaitīšana notiek šādi – pirmā uzvarētā izspēle 15:0, otrā 30:0, trešā 40:0. Pēc ceturtās uzvarētās izspēles spēlētājs arī uzvar geimā, tomēr geimu var uzvarēt tikai ar divu mazo izspēļu pārsvaru (piemēram, ja rezultāts kļūst 40:40 jeb "vienādi", tad pēc nākamā punkta izspēles vienam no spēlētājiem būs "vairāk". Ja spēlētājs, kuram ir "vairāk", uzvar vēlvienu izspēli, tad viņš svin panākumu arī geimā, toties ja zaudē izspēli, tad atkal ir "vienādi"). Viens sets tiek spēlēts līdz sešiem uzvarētiem geimiem, taču arī šajā gadījumā ir jābūt divu geimu pārsvaram (rezultāts nevar būt 6:5, bet var būt 7:5). Ja rezultāts kļūst 6:6, tad tiek spēlēts taibreiks. Tajā katra uzvarēta mazā izspēle dod punktu, spēlēts tiek līdz septiņiem punktiem (vai divu punktu pārsvaram). Lai uzvarētu mačā, tenisistam ir jāuzvar divi vai trīs seti (atkarībā no turnīra kategorijas - trīs seti jāuzvar Grand Slam turnīros un Deivisa kausa izcīņa).
Serve
Serve uzskatāma par veiksmīgu, ja tā, neskarot tīklu, trāpa noteiktajā laukumā. Ja serve netrāpa laukumā (tīkls vai auts), tad servētājam dota vēl viena iespēja – otrā serve. Ja pēc serves bumbiņa skar tīklu, bet piezemējas laukumā (termins let, tad tiek piešķirta atkārtota pirmā serve. Divas neprecīzas serves pēc kārtas nozīmē dubultkļūdu un punktu pretiniekam. Ja pēc veiksmīgas serves pretinieks nepieskaras bumbiņai, tiek fiksēts eiss jeb neatvairāma serve. Tas ir vienkāršākais veids kā uzvarēt izspēli un iegūt punktu. Servējot nedrīkst uzkāpt gala līnijai, tā arī skaitās kļūda (foot fault).
Sitienu veidi
Pamatā sitieni tiek iedalīti divos veidos - forehand un backhand. Latviskojot tas visprecīzāk būtu sitiens no ērtās un neērtās puses. Tā kā lielākā daļa tenisistu ir labroči, tad vairumā gadījumu forehand ir sitiens no labās puses, bet backhand no kreisās. Forehand sitiens lielākajā daļā gadījumu tiek sists ar vienu roku, bet backhand sitienu izpilda ar vienu vai abām rokām. Volley ir sitiens no gaisa pirms bumbiņa pieskaras zemei, Smash vai smešs arī ir sitiens no gaisa, taču ar strauju lejupejošu trajektoriju (līdzīgi kā gremde volejbolā). Lob (latviski nereti izmantots termins „svecīte”) ir efektīvs sitiens no aizsardzības pozīcijas – ja pretinieks ir izgājis tuvu tīklam, tad ir iespēja pārcelt bumbiņu viņam pāri. Skaists sitiens no skatītāju viedokļa ir arī Drop shot vai čops. Tas ir noīsinātais sitiens, pēc kura bumbiņa piezemējas ļoti tuvu tīklam.
Citi termini
Vieni no biežāk lietotajiem terminiem, raksturojot tenisa spēli, ir breiks un breikbumba. Pirmais nozīmē – uzvarēt geimu pie pretinieka serves, bet otrais – iespējas tikt pie breika. Uzvarēt geimu pie pretinieka serves ir ļoti svarīgi, īpaši vīriešu tenisā – katrā geimā servētājs tiek uzskatīts par favorītu. Tāpat statistikas ailēs tiek atzīmēti tādi elementi kā winners un unforced errors. Pirmais nozīmē ar uzbrukuma sitieniem iegūtie punkti, bet otrais nepiespiestās kļūdas. Agresīvu spēles stilu piekopjošiem tenisistiem šie rādītāji lielākoties būs augsti, bet aizsardzības stila piekopējiem - zemi.
[+] [-]
Par to tīkla augstumu interesanti, kkur figurē arī 106.5..
[+] [-]
+1 [+] [-]
Jautājums, kas man ir neatbildēts, kāpēc tenisā punktus skaita tieši 15 30 40 un geims, nevis piemēram 15 30 45 un geims?
Ernests pirms 2 gadiem intervijā teica, ka nomet to bumbiņu, jo tas ir kā rituāls viņam... Bet nu ganjau, ka arī spiež
[/quote]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
The origins of the 15, 30, and 40 scores are believed to be medieval French. It is possible that a clock face was used on court, with a quarter move of the hand to indicate a score of 15, 30, and 45. When the hand moved to 60, the game was over. However, it was realized that the game could then be won by luck, so the idea of "deuce" was introduced. To make the score stay within the "60" ticks on the clock face, the 45 was changed to 40. Therefore, if both players have 40, the first player to score receives ten and that moves the clock to 50. If the player scores a second time before the opponent is able to score, they are awarded another ten and the clock moves to 60. The 60 signifies the end of the game. However, if a player fails to score twice in a row, then the clock would move back to 40 to establish another "deuce".
Another theory is that the scoring nomenclature came from the French game jeu de paume (a precursor to tennis that substituted the racquet for a hand). Jeu de paume was very popular before the French revolution, with more than 1,000 courts in Paris alone. The traditional court was 90 ft in total with 45 ft on each side. When the server scored, he moved forward 15 ft. If he scored again, he would move another 15 ft. If he scored a third time, he could only move 10 ft closer.
The origin of the use of "love" for zero is also disputed; it is possible that it derives from the French word for the egg (l'œuf) because an egg looks like the number zero. "Love" is also said to derive from "l'heure" or "the hour" (more likely to be translated as "the time") in French. Another possibility of the origin comes from the Dutch expression "iets voor lof doen", which means to do something for praise, implying no other reward (so monetary gain would be zero). The word 'lof' has changed over time to 'love'.
-1 [+] [-]
+2 [+] [-]
Ieteiktu vēl paskaidrot kas ir challenges un kā tos izmanto, kā arī varbūt ir vērts pieminēt kādas drīkst būt medicīniskās pauzes, tāpat arī varbūt nelielu ieskatu skatītāju etiķetē, nu ķipa, nedrīkst trokšņot serves laikā utt.
Ā - un vēl, kā mainās pusēm parastajos geimos un kā taibreikā. Un arī dažādos iespējamos segumus, to atšķirības un svarīgākos turnīrus.
Ai, nu te daudz ko papildināt - izdomājiet, kas svarīgākais
[+] [-]
+1 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Liels paldies autoram!
[+] [-]
Partiesībā, jau arī tie kas spēlēlielu daļu no NOTEIKUMIEM PAT lasījuši nav............. Es ar!
[+] [-]
Bumbu puika vai meitene tāpat iedos nākošo, ja vajadzēs.
Nojaušu gan atbildi, bet interesanti būtu uzzināt, vai mana doma pareiza
[+] [-]
+1 [+] [-]
Un par tām trim bumbām - ir tenisisti, kas ņem pat 4 bumbas. Novērtē, kāds ir to stāvoklis, jo pēc kāda laika bumbām sitoties pret raketēm un atlecot no seguma, tās dilst un paliek mīstākas, katrs tenisists var izvēlēties kādas vien bumbiņas vēlas savai pirmajai vai otrajai servei. Ir arī tenisisti, kas pie servēm ņem tikai vienu bumbiņu un ja pirmo servi neieservē, tad bumbiņpuikām, palūdz vēl vienu, bet pa lielam, tas ir pieradums vai arī rituāls pirms servēm, līdzīgi kā Nadalam šortu raustīšana.
[+] [-]
Tas, kurš sāk taibi, nesāk nākamo setu (es vismaz tā daru )
Tas ir normāli, ka vīrietim biksēm(tenisa šortiem) ir kabata un tajā ielikt bumbiņu 2. servei. Tā jau jācīnās ar milzīgajām pauzēm starp izspēlēm. 3. bumbu tāpēc arī mētā šurpu-turpu, kāds grābj arī 4. Neatceros precīzi, bet pirms 15 gadiem tā nedarīja.
Ir arvien vairāk atbalstītāju tam, lai dvieļi paliktu uz soliņa un bumbiņpadevēji nodarbotos ar savu pamatdarbu.
Rakstā winner nav pareiza redakcija. Winner ir tīri uzvarēts punkts, kad pretinieks nepieskaras bumbiņai. Ja pretinieks atsit autā vai tikai pieskaras ar raketi bumbiņai, skaitās parasts punkts.
[+] [-]
Kāpēc bumbas liek kabatās? Tenisā ir divas serves, tādēļ jau tās 2 bumbas paņem(vairums atlētu, ar,protams, izņēmumiem), katra bumba savai servei. Nekā sarežģīta. Izspēlēs bumbas kabatās nejūt, netraucē, pat ja tās ir 3(kabatā), ja speciāli par to nedomā.
[+] [-]
Hokejā tas pats! Komentatori zem katras kritikas, lai neteiktu rupjāk.