Vai totalizatori apdraud tenisa nākotni?

Rodžers Federers ir zaudējis divas spēles pēc kārtas, taču koeficients uz viņa uzvaru "French Open" joprojām ir 2.2. Labāk pasteidzieties – kas zina, varbūt visas likmes pavisam drīz tiks atceltas. Vismaz tā cer "French Open" rīkotāji. Protams, izredzes panākt aizliegumu likt likmes uz šo turnīru liekas mazākas nekā pieredzēt Federera zaudējumu pirmajā kārtā. Taču jau centieni kā tādi daudz ko izsaka par to, kādas bailes pēdējā laikā ir pārņēmušas tenisa pasauli.

Šim sporta veidam jau tā netrūka problēmu – sākot ar neveiksmīgu turnīru sistēmu un beidzot ar aizvien vienaldzīgākiem līdzjutējiem. Taču tagad pašu tenisa būtību apdraud sarunāto spēļu skandāls. Gan laukumā, gan ārpus tā notiek dīvainas lietas. Tiek baumots pat par krievu mafijas iespējamo līdzdalību.

Nevienam tagad nerodas aizdomas, ka Federers nodarbotos ar ko negodīgu, pat ņemot vērā to, ka pēdējos piecos gados viņš tikai reizi zaudējis divas spēles pēc kārtas. Tas līdzinātos domai, ka Taigers Vudss pie pēdējās bedrītes varētu izsist bumbiņu ārpus laukuma, lai zaudētu ASV čempionātā.

Bet uz kādu spēli pagājušā gada augustā, kurā piedalījās viens no ATP tūres līderiem – krievs Nikolajs Davidenko, krīt ļoti lielas aizdomas. Tik lielas, ka Interneta totalizatoru kantori veica bezprecedenta soli, atceļot likmes par miljoniem dolāru. Kopš šīs spēles ir bijušas vēl vairākas satraucošas pazīmes, ka profesionālajā tenisā ne viss ir tā, kā izskatās.

Beļģis Žils Elsenērs paziņojis, ka viņam piedāvāti vairāk kā 100 tūkstoši dolāru, ja viņš 2005. gadā piekristu zaudēt Vimbldonas turnīra pirmajā kārtā. Kāds francūzis atklājis, ka no līdzīga piedāvājuma atteicies. Pirms dažiem mēnešiem tenisa amatpersonas saņēma sarakstu ar apmēram 150 aizdomīgām spēlēm, tai skaitā "Grand Slam" turnīros, sākot ar 2002. gadu. Arī piecas vai sešas WTA spēlētājas ziņojušas par saņemtiem piedāvājumiem apzināti zaudēt, liekot WTA vadībai publiski paziņot, ka jebkura spēlētāja, kas pieķerta spēļu iznākumu sarunāšanā, saņems mūža diskvalifikāciju.

“Mēs bijām pārsteigti, cik izplatīta tenisā ir likmju izdarīšana uz spēlēm, kā arī par to, cik daudzām spēlētājām ir izteikti šādi piedāvājumi,” sacīja WTA vadītājs Lerijs Skots janvārī Austrālijā. Acīmredzot viņš pēdējā laikā nav bijis Itālijā. Pirms nedēļas Frederiks Luci kļuva par jau piekto itāļu spēlētāju, kurš sodīts par likmju izdarīšanu uz tenisa spēlēm. Par 273 likmju veikšanu ATP viņu diskvalificēja uz 200 dienām un piesprieda 50 tūkstošu dolāru naudas sodu.

Tenisa amatpersonas uz notiekošo reaģējušas gluži paredzamā veidā. Pērnā gada nogalē Londonā notika sapulce, kas noslēdzās ar paziņojumu, ka, lai gan apsūdzības viņus satrauc, neesot pamata domāt, ka teniss ir korumpēts. Protams, divu bijušo Lielbritānijas pretkorupcijas darbinieku vadībā ir uzsākts attiecīgs pētījums.

"French Open" organizatori rīkojušies noteiktāk. Pagājušajā mēnesī Beļģijas un Parīzes tiesās tika iesniegta prasība pret trim Interneta totalizatoru kompānijām, cenšoties panākt aizliegumu atļaut klientiem veikt likmes uz šo turnīru, pamatojot to ar argumentu, ka turnīra saistīšana ar azartspēlēm graujot tā reputāciju. Tiesas prāvā atklājušies daži interesanti skaitļi. Pēc Francijas tenisa federācijas sniegtās informācijas, pērn uz Parīzes "Masters Series" turnīra cīņām tikušas izdarītas likmes par kopsummu no 750 miljoniem līdz pat 1,5 miljardiem dolāru, un uz "French Open" spēlēm šis skaitlis varētu būt vēl lielāks.

Izredzes gūt uzvaru šādā tiesas prāvā nav īpaši lielas, bet tā nav galvenā problēma. Ir izvēlēts nepareizais mērķis. Bukmeikeri bija pirmie, kas pievērsa uzmanību iespējamai krāpniecībai – pagājušā gada augustā, kad ATP ranga 87. vietā esošais Martins Vasallo turnīrā Polijā sacentās ar ceturto numuru Davidenko, uz spēles iznākumu tika izdarītas likmes par septiņiem miljoniem dolāru. Vasallo uzvarēja, Davidenko negaidīti izstājoties no cīņas trešajā setā – it kā pēdas savainojuma dēļ. Problēma neslēpjas bukmeikeru kantoros – tie vienkārši atvieglo likmju veikšanu un turklāt par sarunātām spēlēm nekad neuzzina pirmie. Patiesībā lielākā problēma ir pats teniss. Šajā sporta veidā krāpties ir gandrīz vai visvieglāk no visiem – nepieciešams tikai viens spēlētājs, kurš vienmēr varēs attaisnoties, ka šī nav bijusi viņa diena. Sevišķi jau pirmajās turnīru kārtās pret zemākas klases tenisistiem, kuros skatītāju un vispār pievērstās uzmanības ir mazāk nekā vēlākajās cīņās.

Notiekošajā nav vainojami arī tenisa dzīves vadītāji, taču viņiem būtu vajadzējis nonākt pie šāda secinājuma pirms bukmeikeru kantoru paziņojumiem. Pie tam tā vietā, lai tikai runātu par notiekošo, būtu vajadzējis radīt sistemātisku plānu spēļu sarunāšanas riska apkarošanai. Situācija tenisā jau tā nav no tām labākajām. Šis sporta veids jau gadu desmitiem Amerikā iegrimis stagnācijā, un, neskaitot lielos turnīrus, izpelnās minimālu uzmanību. Televīzijas reitingi ir nožēlojami, un tikai paši uzticīgākie tenisa līdzjutēji var atminēties spēlētājus, kuru starpā noritētu principiāli dueļi. Kārtīgs skandāls var pavisam pielikt punktu šim sporta veidam.

Izmantotie resursi:
www.msnbc.com