M.Štrauss: Liepāja ir motokrosa Meka

Lai arī pirms pēdējā „Battery Superkauss” Kandavas fināla posma komandai no Ventspils „Rodeo MX Racing Team” bija iekrāts solīds pārsvars (41punkts) pār tuvākajiem sekotājiem komandu vērtējumā, taču laika apstākļi, sportiskā veiksme un visi augstākie spēki jau otro gadu pēc kārtas labvēlīgi bija komandai no Liepājas „AP Motokurzeme”, kura arī svinēja necerētu uzvaru šī motokrosa seriāla komandu vērtējumā.

Komanda, kurā startē dažāda līmeņa un valstu sportisti, visas sezonas garumā rādīja stabilu sniegumu, neskatoties uz dažādiem sportiskajiem un tehniskajiem izaicinājumiem, spēja būt saliedēta un motivēta cīņai katrā posmā, kas parāda to, ka tieši šajā komandā ir iekšējs spēks, kas sportistus un tās vadību pozitīvi dzen uz priekšu, pretim jauniem sasniegumiem. Kā tika sasniegts šis rezultāts un kas ir gaidāms uz nākamo gadu, uz sarunu aicinājām vienu no komandas „motoriem” Mareku Štrausu.

„Battery Superkauss” 2010.gada sezona ir aiz muguras un atkal „AP Motokurzeme” ir uz augstākā goda pjedestāla pakāpiena, līdz ar to, pastāsti, lūdzu, kas ir tie galvenie priekšnoteikumi, lai divus gadus pēc kārtas uzvarētu šajā spēcīgajā konkurencē?

Pirmajā gadā no mūsu puses tā bija tāda vieglprātīga paspēlēšanās, jo konkurentus tā īsti pat nesajutām. Pirms šīs sezonas komandu virtuvēs gan bija dzirdama diezgan liela mutuļošana, ka nu tik būs un, ka mūs tūliņ dubļos „noslīcinās”! Iznākums visiem ir zināms, un priekšnoteikums uzvarai ir tikai viens – mērķtiecība un vēlme uzvarēt. Mēs laikam to gribējām maķenīt vairāk.

Ņemot vērā, ka Liepāja ir ar bagātām motokrosa tradīcijām un vēl jo projām no Kurzemes dienvidu pilsētas nāk daudzi labi sportisti, līdz ar to, kādi bija galvenie apsvērumi, kas lika pirms šīs sezonas apvienot spēkus ar „AP Motoklubu”?

Neviens jau vairs nenoliegs, ka Liepāja ir motokrosa meka. Mums ir četras nopietnas komandas, kādas 10 mototrases un zinoši treneri - viss, kas nepieciešams lielam sportam. Nevaram gan lepoties par sadarbību starp klubiem, bet ko tu vareniem padarīsi. Apvienoties ar „AP” jau bija tikai loģisks turpinājums jau iesāktajam, jo Kaspars Riters ir absolūts nīcenieks un Atis Pārums gandrīz „tīrs” grobiņnieks, kas cits mums atlika!?

Savu ieguldījumu komandas rezultāta sasniegšanai deva arī kaimiņzemes leģionāri – vai tas nozīmē, ka vietējie sportisti ir mazāk konkurētspējīgi vai arī viņi ir pārāk dārgi, lai piesaistītu komandai?

Pēc pirmās sezonas uzvaras drusku aizrāvāmies ar svinēšanu un attapāmies, kad visi labākie pašmāju spēki jau bija „izķerti”. Un nav jau ko noliegt, arī AP dziļās saknes mūsu kaimiņvalstī - tikai divi vārdi „gerai” un „motokrosas“, un radinieki bija klāt. Sāpīgo tēmu par mūsu bāleliņu mērķtiecību un cīņas sparu pat negribas apspriest.

Divi gadi pēc kārtas uzvaras lauri Jūsu komandai – kā plānojat šo titulu aizstāvēt? Vai jau šobrīd notiek darbs pie komandas sportistu atlases un kāds būs komandas koncepts?

Nebūtu labi, ja uzvara „Battery Superkauss” pārvēršas par iešanu uz darbu, tāpēc noteikti kaut ko pamainīsim visā savā būtībā. Ņemot vērā to, ka dzīres ir ieilgušas, vēl neesam izvēlējušies, ko uzvarēt nākamgad. Protams, savā attīstībā neapstāsimies un iesim uz priekšu, bet kurā virzienā raksim, to visticamāk nolemsim kluba sapulcē tuvāk pavasarim.

Vai ir kādi ieteikumi pretinieku komandām par viņu treniņprocesu pilnveidošanu, lai nākamgad Jums varētu sastādīt daudz „jautrāku” konkurenci?

Man vairāk būtu ieteikums pašiem sportistiem, metieties kopā pa 5-6 un veidojiet savas komandas - vairāk komandu, lielāka jautrība un cīņa trasēs. Jau šogad tika novērots, ka dažs komandas vadītājs pie rezultāta monitora no spriedzes bija gatavs „nokost” savus pirkstus.

Kas, Jūsuprāt, organizatoriem noteikti ir pilnveidojams uz nākamo sezonu, lai padarītu vēl aizraujošākas sacensības gan sportistiem, gan arī skatītājiem?

Pa lielam mums nav par ko uztraukties, Latvijā motokross, pateicoties dažiem „monstrāliem” indivīdiem (Freimanis, Cveiģelis, Vilciņš u.c.), attīstās ļoti lieliem soļiem. Mums ir pa pilno dažādu līmeņu braucēju un sacensību un pa virsu vēl Pasaules čempionāts, ko vēl vairāk var vēlēties!?

Lai tik organizatori paši tiek galā ar saviem mērķiem un noteikumiem - klubu vadītāju pienākums ir radīt labvēlīgu vidi sportistu treniņu procesam, un sportistu pienākums ir piedalīties klubu noteiktajās sacensībās. Jo mazāk mēs traucēsim viens otram, jo labāk!

Informācija:
Artis Grinbergs
29526286