Brāļi Dukuri: "Ieguldītais darbs sāk atmaksāties!"

Jau pašā raidījuma sākumā viesiem jautāja, kā viņi tiek galā ar šo līderu nastu. Martins Dukurs :”Mazliet dalītas jūtas. Sākotnēji drausmīgi priecēja tie rezultāti, bet tagad nākas izjust arī tādu kā spiedienu. Varbūt tas tikai norūdīs, paliks vieglāk.” Tomass piebilda, ka kopumā tomēr abi ir vairāk priecīgi nekā bēdīgi, jo ieguldīts milzīgs darbs, kas beidzot sāk atmaksāties. Vasarā krietni pastrādāts fiziski, pilnveidota tehnika un arī psiholoģiski brāļi tagad ir spēcīgāki.

Pašlaik esot grūti pateikt, cik katrs no konkurentiem nopietni pieiet startam pasaules kausā, brāļi darot ko varot un speciāli lēnām nebrauc. Martins :”Skeptiķiem jau vienmēr kaut kas jāpasaka. Ja brauktu par desmito vietu, tad teiktu, ka tas jau neko nevar izdarīt. Ja esi trijniekā – tad sadegsi!” Šoreiz abiem nav jāuztraucas par konkurenci savā starpā un tikšanu uz Vankūveras ziemas olimpiskajām spēlēm. Jau tagad ir savākts pietiekami daudz punktu, lai olimpiādē varētu startēt abi.

”Agrāk vāca nācijas punktus un tad ieguva ceļazīmes, tagad katrs braucējs individuāli.” Būtu labs trešais sportists, Latvija tikpat labi varētu startēt olimpiādē ar trim sportistiem skeletonā.

Kāds skatītājs jautāja, kāds abiem brāļiem bijis lielākais sasniegtais ātrums trasē? Martins :”Man oficiālajā treniņu nedēļā Vistlerā iznāca pabraukt ar 142 kilometriem stundā, Tomasam nedaudz pāri 141 km/h.” Ar ko bīstamāk braukt, kur vairāk izjūt ātrumu – bobslejā, kamaniņu sportā vai skeletonā? Tomass :”Noteikti jau kamaniņās vai skeletonā, šajos veidos sportists ir tāds vairāk neaizsargāts. Ar kamanām mēs gan tik ātri neesam braukuši, grūti salīdzināt.” Studijā sākās diskusija arī par to, vai ir vērts Martinam nosargāt pirmo vietu pasaules kausa kopvērtējumā , jo tas automātiski nozīmētu pirmo starta numuru Vankūverā pirmajā braucienā. Zinot vāciešu sabotāžu Altenbergā, tāpat iespējamo sniegu, tas nebūtu labākais variants . Martins :”Jā, mums arī pašiem ir pārdomas, vai tas ir labāk vai nē. No otras puses, kāpēc man kādam kaut ko atdot, ja esi visu sezonu cīnījies? Mēs vēl pašlaik par to diskutējam, varbūt dzīvē vairs nebūs reizes, kad var uzvarēt pasaules kausā? Es paļaujos vairāk liktenim.”

Skeletons joprojām ir visai demokrātisks veids, kurā pasaules kausā startē gan jauni puiši, gan tādi, kas jau pārsnieguši 40 gadu robežu. Pie labas braukšanas mākas un kamanām goda pjedestālu var sasniegt kā vieni, tā otri.

Abiem brāļiem pēc skeletona tas tuvākais sporta veids esot hokejs, to patīk gan spēlēt, gan skatīties. Skatītāji vēlējās zināt, kāds ir ideāls svars skeletonistam? Tomass Dukurs :”Tas ir tāds stiepts jēdziens. Jo esi smagāks, jo labāk slīd, bet lielam jau nekad nav tā labākā aerodinamika. Ideāli būtu jābūt smagam, bet plakanam! Ja pats cilvēks ir viegls, kopējo svaru kompensē ar papildus svaru kamanās. Ir uzvarējuši gan īsi, gan gari, gan tievi, gan resni.”

Vai Latvijā brāļiem Dukuriem būs sekotāji? Brāļi paši pašlaik koncentrējoties saviem rezultātiem, ja karjera iešot uz beigām, tad sāks domāt par turpinājumu. Par šo sporta veidu esot jālemj valstiskā līmenī, pašlaik skeletons pasaulē jau kļuvis ļoti profesionāls. Martins : ”Gribētos, lai jau kāds būtu aiz mums, bet pagaidām nekā nav.”

Daudz tika runāts arī par dažādām skeletona niansēm, pašām kamanām un sliecēm, to sagatavošanu. Martins :”Mēs pirms šīs sezonas izdomājām, ka jāmaina ir viss, mēs tā mērķtiecīgi sekojām līdzi visai pieejamai informācijai, pat lasījām intervijas internetā, ko nu kurš no konkurentiem bija izpļāpājies. Man ir tikai vecā ķivere palikusi, pārējais viss jauns.” Abiem gan vieglāk testēt ko jaunu, nekā to darīt atsevišķi. Ja vienam jau neiet, tad otrs varot vairs nemēģināt. Kas visvairāk no neatļautā sekmē kamanu ātrumu trasē? Tomass :”Uzsildītas slidas, dažādi amortizatori. Šad tad ir kāds pieķerts, ka vilto slidām zīmogus, slieces neatļauti apstrādātas, bet tā reāli neviens nav sodīts.” Brāļi pašlaik esot katrs nomarķējuši divus slidu komplektus, divi tiek vēl meklēti un tiks marķēti vēlāk. Vai abi vēl nodarbojas ar kamanu ražošanu citiem? Jā, taču jāskatoties, kam pārdot, konkurentiem nedrīkst, labāk jau gatavot meitenēm kamanas. Tomass :”Pieprasījums ir liels, jo tieši mēs esam spēruši vislielāko soli uz priekšu šajā sezonā. Es nesaku, ka mēs esam ātrākie, bet mums tas solis ir vislielākais un tādēļ tāda interese par kamanām. Skeletona kamanu cenas ir sākot no kādiem trīs tūkstošiem eiro līdz maksimāli astoņiem tūkstošiem.”

Latvijas skeletonisti cerēja, ka Vistlerā sacensību laikā nesnigs vai nelīs, lai konkurence būtu godīgāka. Negribot arī pārāk lielus mīnusus, jo tad ļoti labi slīdot vāciešiem. Martins :”Drausmīgi grūti jau nobraukt stabili divus braucienus un tagad olimpiādē būs četri, būs interesanti. Starta ieskrējiens Vistlerā gan nav man īpaši parocīgs, būtu labāk garāks. Tur ir salīdzinoši īss , ar lielu kritumu, citā trasē startā ar kādu konkurentu varu iegūt sekundes desmitdaļu, tur vairāk par trim simtdaļām nesanāks.” Par galvenajiem favorītiem cīņā par medaļām Dukuri nosauca vāciešus un arī kanādiešus, sevi arī pieskaita pie konkurentiem. Par medaļām cīnīsies, bet solīt jau nekā nevar. Martins :”Esam palikuši divi vien, bet skeletons kļūst arvien profesionālāks, ar visādām sīkām niansēm un tāpēc ir grūti uzreiz tā ielauzties.” Tomass vēl piebilda, ka Vistleras trase ir ļoti sarežģīta un kļūdīties tajā viegli, viņam gan pašam nebūšot tāda psiholoģiskā spiediena kā brālim, kas ir līderis pasaules kausā. Kāds ir plāns pēdējiem trim pasaules kausa posmiem? Tomass teica, ka var aizmirst cīņu par pirmo trijnieku kopvērtējumā, to iespēju viņš pazaudēja līdz ar neaizbāzto kapuci vienā no braucieniem. Abiem mērķis ir labi nostartēt Eiropas čempionātā Īglsā. Martins: ”Ja es būšu nosargājis vietu pasaules kausa trijniekā, man pēc LOV kritērijiem Eiropā pat neko nevajag, taču tas nenozīmē, ka es tur neko nedarīšu un necīnīšos. Būt labi noturēt pirmo trijnieku pasaules kausā, varbūt beigās arī nedaudz atlaidīsim....”

Informāciju sagatavoja
LTV Sports