LHMP: Lundmarks, Ozo, Nolans, Irbe

Ja paskatāmies uz divām spēlēm, ko Rīgas Dinamo aizvadīja Somijā – formāli priecē tikai aizsardzība. Vai vārdam „tikai” šajā teikumā ir vieta? Gan Saipa, gan vēl jo vairāk Pelican (abi ir klubi, pret kuriem samērojām spēkus), pret Dinamo izgāja laukumā kā mazā ģenerālmēģinājumā pirms sezonas, neko neslēpjot un gribot uzvarēt par katru cenu. „Es viņiem biju liels izaicinājums, tāpēc pretinieks mūs netaupīja”, atzīst Dinamo treneris Peka Rautakalio. „Taču īstais pārbaudījums būs Dzelzceļa kausa izcīņa Rīgā – te būs gan nopietnas KHL komandas, gan lielais laukums. Kā esmu apmierināts? Mazliet esam pavirzījušies uz priekšu prasību un uzdevumu izpratnē. Spēlētāji sāk aprast ar taktiku, ko vēlos redzēt viņu izpildījumā. Bet darbiņš vēl liels mums visiem priekšā...”

Kāpēc Rīgas Dinamo bija vajadzīgs līgums ar kanādieti Džeimiju Lundmarku? „Mums ir vajadzīgi spēlētāji, kas izprot hokeju. Šajā ziņā ar Lundmarku būs vieglāk, nekā ar kādu zviedru, vai pat somu. Jo mēs tomēr esam izvēlējušies Ziemeļamerikas stilu un tas prasa iemaņas. Džeimijam tās nebūs jāmāca, viņš tās zina”, saka Rautakalio. Tā kā tipiski ziemeļamerikāņiem, Lundmarks vasarā pārsvarā ir kasījis vēderu, tad vēl nav paredzama viņa iesaistīšanās komandā kaujas apstākļos, taču domājams, ka vismaz vienā Rīgas spēlē mēs viņu uz laukuma redzēsim. Kādam postenim viņš tiek gatavots? „Viņš var spēlēt jebkurā uzbrukuma pozīcijā – par to es neuztraucos...”, domā Peka.

Joprojām gar laukuma malu ganās Dinamo komandas kapteinis Sandis Ozoliņš. Starp ārstu apmeklējumiem viņš pāris reizes ir mēģinājis iziet pilnā ekipējumā arī laukumā, taču – bez panākumiem... Savainotā mugura liek par sevi manīt vairāk, nekā hokejists spēj paciest. Domājams, ka jau tuvākajā laikā kluba vadībai vajadzēs pieņemt atbildīgāku lēmumu par procedūru vai blokāžu izrakstīšanu savas komandas lielākajam aktīvam. Cik ilgi tā var ņemties? Kapteinis šajā ziņā nekādu kompromisus nemeklē – sak, vai nu ir skaidrs, ka varu atgūties, vai - ... Jā, tas otrais „vai” ir stāsts par lielo punktu. Teorētiski tas ir iespējams.

Somijā joprojām atceras, kā pirms gada Rautakalio izvlika no savas (Pori Assat) junioru komanda uzbrucēju Džoelu Armiu un tādu zaļu septiņpadsmit gadus vecu knābi, uzreiz iemeta pie lielajiem puišiem, bet sezonu viņš beidza pirmajā maiņā. Pēc sezonas Armia tika NHL draftā izvēlēts pirmajā kārtā ar kopējo 16. numuru (Bufalo Sabres). Vai tagad Rīgā var atrast līdzīgu stāstu, kas pretendētu uz šādu kūleni. „Nenoliegšu – es rūpīgi sekoju līdzi gan Dinamo, gan junioru komandas jaunajiem puišiem. Kaut kas dažos paspīd – ja būs pazīmes, ka der, ņemšu...”, nekomplekso Rautakalio. Redzēsim. Tostarp viņa priekšgājējs Šuplers tagad Maskavā ir uzbūris stāstu, ka viņš Rīgā daudzus jaunos vilcis un viņiem uzticējies. Padomāju – jā, tas varētu būt konkursa jautājums... Kuri bija tie jaunie? Ankipāns, Ņiživijs, varbūt - Dārziņš...

Otrdienas rītā Latvijas hokeja federācija uz Rīgas Dinamo treniņu atveda izlases jauno galveno treneri Tedu Nolanu. Otrdienas vakarā Nolans satika Artūru Irbi – abiem kopīgs aģents darba meklēšanas jautājumos. Ko viņi runāja? Sarunāja, ka satiksies nopietnākai kafijas un kotletes pauzei septembrī – kad Teds atkal būs Rīgā. Ko tam mazajam vajag? - iespējams, pie sevis nemierīgi padomāja Lipmans...