Kas mums te ir?

Latvijas un Japānas izlases FIFA rangā šķir vairāk nekā 80 pozīcijas, un tas bija pirmais signāls, ka mūs gaida ļoti grūta spēle. Šis mačs ļāva secināt, ka starpība starp 21. un 104. vietu rangā tomēr ir diezgan liela.

Skaidrs, ka vairums no mums to lieliski zināja, taču klusībā droši vien tik un tā cerēja, ka izrādīsim lielāku pretestību. Ko lai saka - šoreiz tam nebija argumentu. Būtu laikam par daudz gribēts, ja mēs ar vienu futbolistu no Eiropas "top 5" līgām gribētu iekost komandai, kam tādu starta sastāvā bija veseli astoņi! Turklāt mums tas viens - raugi, aizsargs Kaspars Gorkšs, jau pusotru mēnesi netiek laukumā...

Daudz šajā valstsvienības modelī tiek cerēts uz pussargu Aleksandru Cauņu, bet viņam šobrīd Krievijas čempionātā ir pārtraukums. Tas bija redzams, ka viņš nav optimālajā formā. Teiksiet - viņa komandas biedrs Keisuke Honda no Maskavas CSKA taču bija līdzīgā situācijā, tomēr mums nevajadzētu aizmirst, ka Honda ir viens no labākajiem spēlētājiem Krievijas premjerlīgā, kamēr Cauņam līdz šādam statusam vēl augt un augt.

Mums starta sastāva lielāko daļu veidoja futbolisti no Latvijas virslīgas un Krievijas 1. līgas - kopā septiņi futbolisti, bet, es atvainojos, kas Eiropas futbolā, piemēram, ir Krievijas 1. līga? Tas ir līmenis, kas ir ļoti tālu no elites futbola, un trešdien mēs par to varējām pārliecināties.

Mūsu komandas rindās tā pa īstam uzspīdēja tikai viens futbolists - tas bija vārtsargs Andris Vaņins, un tas droši vien nebija nejauši, jo viņš ir viens no labākajiem vārtsargiem Šveices čempionātā, turklāt šobrīd - arī pietiekami labā gatavībā.

Mēs, protams, gribējām, lai mūsējie nav peramie zēni, taču šobrīd, kad nebijām nedz labākajā sastāvā, nedz arī gatavībā, mums vienkārši bija diezgan naivi cerēt, ka būsim cienīgs sāncensis. Ja paskatāmies kartē, Latviju un Japānu šķir liels attālums. Ja aplūkojam futbola karti, ir tieši tas pats. Lai tas mazinātos, lielai daļai pašreizējo pamatsastāva vīru jāsper nākamais solis. Tie, kuri šobrīd maizīti pelna Latvijā, jāspēlē vismaz Krievijas 1. līgā, bet tie, kuri Krievijas 1. līgā - jāiekļūst Krievijas premjerlīgā. Citādāk gaidīt to, ka mēs kādā no nākamajiem atlases cikliem varētu izšaut, ir nepamatoti optimistiski.

P.S. Šodien atveru savu piezīmju blociņu, kurā jau vairākus gadus minūti minūtē uzskaitu valstsvienības spēlētāju veikumu, un tur balts uz melna rakstīts, ka pussargs Alans Siņeļņikovs bijis laukumā arī mačos pret Poliju un Lietuvu. Pirms šā mača paļāvos uz Latvijas Futbola federācijas (LFF) apkopoto statistiku, kas preses konferencē bija izdalīta žurnālistiem. Tajā Alanam pie spēlēm bija apaļa nulle... Starp citu, LFF mājaslapā valstsvienības sadaļā Alana starp valstsvienības spēlētājiem nav vispār... Lai nu kā, mana atvainošanās futbolistam, ka esmu nosaucis viņu par debitantu!