VEF vs. Perlas: pieaugušie pret bērniem?

--Diezin, vai tas ir kuriozi, odiozi vai mafiozi, ka šovakar latviešu komandu VEF vada lietuvietis Rims Kurtinaitis, savukārt lietuviešu Perlas – latvietis Roberts Štelmahers?
--Nedaudz dīvaini ir gan, taču tāda tagad ir tā basketbola dzīve, kurā viss mijas, krustojas un mainās pāri robežām. Pēc taisnības, protams, gribētos, lai latviešu komandas vada latviešu speci – jo vairāk jaunie un talantīgie. Tomēr Robis leišos ir gana izspēlējies, apliecinājis savu prasmi un autoritāti. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka viņam uzticēta jauna komanda.
--Toties Kurtinaitim ar latviešu basketbolu laikam gan vienīgais sakars ir draudzībā ar Valteru kopš PSRS izlases laikiem...
--Tā gluži nebūs. Rimass, iesaukts padarmijā, savu laiku piedalījās Rīgas ASK rindās. Spēlējām kopā, un jau tad jaunais Kurtinaitis apliecināja labu basketbola izjūtu un izpratni. Viņam bija laiks, lai apgūtu Latvijas basketbola gaisotni.
--Kura kopš tiem laikiem ir stipri izvēdinājusies. Rīgas ASK ir gājis bojā, tad augšāmcēlies, tad atkal aizgājis pa skuju taku. Arī VEF vienubrīd izstājās no basketbola aprites, bet tad atgriezās un pārdzīvoja tāpat atjaunoto ASK. Kur būtība?
--Jaunups aizgāja strādāt uz VEF no ASK...
--Ha-ha?
--Nopietni. Vispirms viss sākas un atkarājas no organizācijas un rīkotājiem. Vefam tie acīm redzot ir pārāki par bijušo ASK. Citi sakari, labāki, stabilāki sponsori. Mums ASK bija kārtība tikmēr, kamēr Rīgu apsaimniekoja Aksenoks. Kad vara mainījās, mainījās arī attieksme, un galu galā nonācām tur, kur esam. Taču ASK slavenais brends sevi nav izsmēlis, es ticu, ka piedzīvošu vēl vienu komandas augšāmcelšanos. Kad, teiksim, izbeigsies misija Afganistānā un atbrīvojušies līdzekļi tiks novirzīti basketbolam.
--Vienubrīd jau bija runas par atjaunoto VEF un ASK apvienošanu vienā spēcīgā Rīgas klubā. Tad skanēja brīdinājumi – arī no tavas mutes – neuzkāpt otrreiz uz sešdesmito gadu grābekļa. Bet tagad Vefā redzam trešdaļu no ASK nesenā sastāva: Raitis Grafs, Dairis Bertāns, Sandis Valters, Gatis Jahovičs...
--Tas ir dabisks spēlētāju pārejas process, nevis mākslīga, no augšas izkomandēta komandu apvienošana. Minētie basketbolisti labprātīgi ir tur, kur viņi ir. Bet spēcīgai komandai Rīgā ir jābūt, īpaši jau tagad, kad esošā valsts čempiona Barona nākotne ir miglā tīta. Spēcīgi klubi – spēcīga izlase. Bet kur tad mums tagad ir tie spēcīgie? Varbūt vienīgi Ventspilī?

Labi. Skatāmies spēli. Sākums ir viesiem satriecošs, 0:11, Perlas pirmo panākumu sasniedz vien piektajā minūtē. Vefs izskatās grandiozs un graujošs, dara, ko grib, bet viesi – tikai to, ko atļauj.

--Kārli, kas te īsti notiek?
--Ja vienam leitim nebūtu bārda, tad varētu domāt, ka pieaugušo komanda sacenšas ar bērnu sporta skolu. Taču visu spēli tā vis nenotiks. Kaut nu vefieši nesapriecātos un neapmierinātos ar savu it kā nospiedošo pārākumu.

Diemžēl tieši tā arī notiek. Štelmahers saņem savējos eža cimdos, viesi turas pie saviem pretspēlētājiem kā pielipuši. Zināma pašapmierinātība, arī Kurtinaiša veiktās spēlētāju maiņas, daudzas rīdzinieku sadarbības kļūdas ļauj Perlai izlīdzināt spēli, un gandrīz visu atlikušo sacensības laiku rezultāts grozās ap tiem pirmajās minūtēs iegūtajiem 11 pārākuma punktiem. Vienubrīd lietuvieši pienāk pat uz mīnus seši, kas mūsdienu basketbolā ir pilnīgs mizers. Ko Strēlis domā pārtraukumā pēc pirmā puslaika?

--Šodien VEF komandā nav īsta un droša metienu līdera, bez kāda grūti iztikt. Sadarbība pilnīgi pajūk, kad laukumā ir visi trīs tumšādainie afromaerikāņu basketbolisti. Saprotams, ka trenerim viņi jāsūta cīņā – lai tak atpelna savu algu – tomēr pagaidām viņu centieni izcelties un varbūt palīdzēt komandai nes vairāk posta, nekā labuma. Nu un, protams, tas pats primitīvais bet jaunai, nenorūdītai komandai gluži saprotamais atslābums pēc iespaidīgā starta izrāviena.
--Vai tad laba gluži nemaz neredzi?
--Iepriecina Dairis Bertāns. Kopš ASK, kur vairāk sēdēja, nekā spēlēja, viņš ir ļoti izaudzis. Otrais numurs, uzbrūkošais aizsargs, kļuvis par labu saspēles vadītāju, arī individuālā tehnika ir slavējama.
--Tava prognoze otrajam puslaikam un gala rezultātam?
--Galotnē vajadzētu realizēties VEF pārākumam meistarībā – kurš, par spīti visām neizdarītām lietām, tomēr ir saskatāms. Domāju, ka VEF uzveiks Perlas ar apmēram 25 punktu pārākumu...

Galotnē tiešām notiek VEF izrāviens augšup, taču... tikai uz 16 pārākuma punktiem no 10, kas visu lielāko laiku uz tablo grozījušies. Turpinās milzums kļūdu, labi vien tas, ka arī sāncenšiem jāklūp daudz vairāk, nekā labas klases komanda drīkst atļauties. Šaubas par laukuma saimnieku uzvaru nerodas ne brīdi, tomēr apmierinātības par sniegumu un pārliecības par VEF jaunās sezonas modeļa lietderību kā nav, tā nav.

--Vai tad: viss ir labs, kas labi beidzas?
--Es nudien neesmu nekāds rasists, tomēr visā notikušajā un nenotikušajā lielākā vaina pienākas tiem trim melnādainajiem ciemiņiem. Viņi nesaprotas ne savā starpā, nedz jo vairāk ar mūsu basketbola skolas audzēkņiem. Lai būtu, šķiet, ka Kurtinaitis afroamerikāņus tik ilgi turēja laukumā tāpēc, ka gribēja redzēt un arī iespēlēt viņus pirms sestdienas Eiromača ar poļiem – galu galā viņu galvenais uzdevums laikam taču ir palīdzēt komandai augstas klases spēlēs? Man gan šķiet, ka vismaz tādus pašus, ja ne labākus basketbolistus un par mazāku naudu varētu sameklēt pašu mājās vai tuvākajā apkārtnē. Tomēr ticēsim, ka komandas vadība zina, ko dara...
Pēc ceturtdienas mača galvenais redzējums laikam gan jāsaka tā: šobrīd VEF komanda ir vēl stipri zaļa, neiespēlēta un nesaspēlēta. Diemžēl tie ir trūkumi, kuru novēršanai vajadzīgs laiks. Kura vairs nav, jo visas VEF aizņemtās līgas jau iet vaļā ar pilnu sparu. Iespējams gan, ka komandas darbību un sadarbību pie turpmākā spēs iespaidot uz labu Sandis Valters un Māris Laksa, kuri aizvadītajā spēlē bija aplūkojami galvenokārt uz rezervistu soliņa. Iespējams, ka nopietns sāncensis arī liks vefiešiem kļūt pilnīgi nopietniem.

Nu tad – sestdien pret Asseco redzēsim pa īstam?