Līdzjutēji Anglijā – i dritvai kociņ...
Sestdien biju aculiecinieks vienam aizraujošam Anglijas premjerlīgas mačam - "Manchester City" pret Boltonas "Wanderers" (1:0). Sēdēju VIP zonā, un daudzi no jums pat nevar iedomāties, ko jaunu tik neuzzināju par tik teicamiem futbolistiem kā Karlosu Tevesu, Dāvidu Silvu, Džo Hārtu...
Jā, un visvairāk (arī visbiežāk) uzzināju par spēles galveno tiesnesi Marineru... Droši vien nojaušat, kādā kontekstā. Fu.. di.. stu... Pietiks! Sapratāt, ka "latviski" tas būtu viss, ko TV aizstāj ar signālu pīīī...
Tas, ka futbolā lamājas, nav nekāds jaunums, taču, ka tik emocionāli var lamāties par jebkuru epizodi, to gan nebiju domājis. Angļiem futbols ir īpašs. To raksturo arī emocionāli sakāpināta reaģēšana uz jebkuru spēles momentu. Stadionā vienaldzīgo nav! Zabaleta neizmanto teicamu izdevību gūt vārtus un uzzina, ka ir, maigi sakot, "pakaļa". Silva nepiespēlē "tur, kur un kad vajag", un saņem aizrādījumu, ka "jāiet mājās". Hārts kļūdās izgājienā un tiek aiztriekts uz elli. Tā ir tikai maza daļiņa no tā, ko dzirdēju. Jutos kā pie klavierēm, kur taustiņš te augšā, te lejā. Angļi leca kājās viens pēc otra, izrādot neapmierinātību ar laukumā redzēto. Un tā par katru epizodi.
Visbiežāk "Manchester City" stadionā pa muguru, protams, dabūja tiesnesis, un biežāk nepelnīti, nekā pelnīti. Droši vien tam nav nekādas nozīmes, vai tiesā Mariners, Vebs vai kāds cits. Ja ir lēmums par sliktu atbalstītajai komandai, vienmēr atradīsies daži tūkstoši līdzjutēju, kuri soģim veltīs ne tos glaimotākos epitetus. Svilpšana un ūjināšana ir tikai "ziediņi". Vārdi, kas birst pār lupām, bija no vissmagākās artilērijas. Šajā ziņā stadionā gandrīz vai labāk būt kurlam, citādi 90 minūtēs esi "apguvis" tik daudz sinonīmu vīriešu un sieviešu dzimumorgāniem, ka sajūties kā anatomijas students...
Protams, ja mans ceļabiedrs Anglijā nebūtu padzīvojis tik ilgi, man daudz būtu paskrējis gar ausīm. Starp citu, "pazīstamais "kcuf..."" (lasīt no otras puses...) bija viens no visretāk dzirdamajiem lamu vārdiem. Viņiem ir daudz daudz vairāk un daudz skanīgāki. Kad Anglijā pieej pie futbola grāmatu plaukta, tas burtiski lūzt - raksta par futbolistiem, treneriem, līdzjutējiem, komentētājiem... Ja vien lamāšanās nebūtu slikts tonis, droši vien pamācību, kā to skanīgāk darīt vai kā to angļi reāli arī dara, lasītu arī grāmatās.
Futbols angļiem ir labs palīgs. Radās iespaids, viņi 90 minūtēs stadionā lieliski atbrīvojas no ikdienas stresa. Vārdu sakot - "nolaiž tvaiku". Varbūt mēs Latvijā esam tik nervozi, jo mums nav futbola?.. Pārsteidza, ka visa iepriekš minētā lamāšanās ritēja pilnā sparā arī VIP zonā, kur vīri sēž uzvalkos uz mīkstiem krēsliem. Acīmredzot pārāk maz esmu bijis "lielajā futbolā"...
Ko no tā visa mācīties? Labāk nemācīties... Šī pieredze mani nemudina mainīt viedokli par lamāšanos Latvijas futbola laukumos. Tas, ka lamājas futbola dzimtenē Anglijā, nenozīmē, ka jālamājas arī Baltijas jūras krastā. No angļiem labāk "špikot" spēlētprasmi, bet ne vairāk, jo pieminekļi tam nav domāti...
+7 [+] [-]
+2 [+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
PS. Ja par VIPu - uzaicinaja! Nebiju starp tiem, kuri puslaiku sēdēja uz cietajiem krēsliem, nočekoja, kuri "mīkstie" ir brīvi un otrajā puslaikā jau sēdēja man blakus...
+2 [+] [-]
+2 [+] [-]
+1 [+] [-]
Angļi mīl futbolu un ir gatavi daudz ko atdot par to. Viņi saprot šo spēli un ciena. Tā ir viņu dzīves sastāvdaļa. Pats esmu bijis Vemblijā un šo to dzirdējis. Bet ne tādu kā šim autoram. Pie tam - Man City jau nu nav tie, kuriem ir mīlētākā komanda fanu starpā. Ieteiktu aiziet kaut vai uz Manchester United spēli turpat. Viss būs savādāk. Vienkāršāk izsakoties - ĻOTI SUBJEKTĪVS VIEDOKLIS UN RAKSTS.
P.S. Un par lamu vārdiem - tas jau nu nav nekas īpašs. Visās valstīs lamājās. Krievi futbolā uzvedās 100% agresīvāk nekā angļi un lamājās daudz niknāk un rupjāk.
+2 [+] [-]
-1 [+] [-]
Bet, ja par supportu (ne lamuvārdiem) runā, tad tas Anglijā krietni atpaliek no tā līmeņa, kas ir laukumā.
[+] [-]
Tie, kas nav bijushi Anglijaa - nesapratiis!!!
Es biju uz Chelsea - Arsenal Čelsija.. Man iestaajaas depresija peec visa dzirdeetaa. Neesmu nekaads sveetais, bet dzirdeet TIK NEOBJEKTIIVU pretinieku aplieshanu ar s.u..iem - visi un visur. Liels, mazs, sieviete, jaunietis - visi korii dzied, ka Fabegass ir dro...taajs un taadaa garaa..
Katra zinaa, ar beernu NEKAD uz tadu pasakumu es neietu.
Un atbalstu autoru - nav mums tas jaaparnem - labaak paarnemam hokeja skatiishanaas paradumus!
Protams, arii tur kaads ir lazhinsh un idiots, tomeer tas nav saliidzinaams ar futbolaa dzirdamajaam lamaam (gan Anglijas, gan arii Latvijas stadionos.)
[+] [-]
-2 [+] [-]
Arābu šeihi?
[+] [-]
Vislabākā bija QPR - Cardiff, jo atšķirībā no Prestonas, Cardiff bija turpat blakus turnīra tabulā un spēle bija līdzvērtīgāka (pie tam Cardiff pirmie iesita vārtus). Protams bija lamāšanās, apsaukāšanās, bet nevienu reizi, neviens no faniem nelamājās uz saviem spēlētājiem. Vienmēr atbalstīja, līdz-pārdzīvoja, priecājās, utt.
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
Futbols angļiem ir reliģijas vietā.. Ja Polijā svētdienas rītā 99% cilvēki iet uz baznīcu, tad Anglijā sestdien/svētdien visi iet uz stadionu vai pabu skatīties spēli/spēles.. tas viņiem ir asinīs.. protams, daudzi no šiem faniem nav apveltīti ar augstu kultūras un etiķetes līmeni, bet to pašu var teikt par visu pasauli..
Anglijā katrai komandai ir tik treneri, cik komandas stadionā ir vietu.. un tā nu ir patiesība, ka angļi futbolu pārzin... tas, ka kādas komandas fani vairāk apliek savus spēlētājus vai citas komandas spēlētājus, tomēr ir atkarīgs no komandas, jo top komandu fani ir vairāk tādi- must be fani... bet vidusmēru komandu fanu vidu vairāk vienkāršo darba angļu, kas tomēr ir nedaudz apdalīti inteliģences līmenī.
Un ja runājam par MC, piedodiet, bet šai komandai vēsture ir diezgan pašvaka... vēl 21 gs sākumā MC izkrita no premjērlīgas un līdz šeihs iegādājās šo komandu, tād bija zemākā ešalona komada, kuru fanu bāze līdz ar to ar ir tie "apdalītie" angļi..
Esmu braucis vilcienā kopā ar West Brom faniem- tie arī ir "apdalītie" fani.. bez jebkādām pieklājības normām... (atcerēsimies, ka es runāju par masām, nevis par izņēmumiem, un katrai komandai ir inteliģenti fani)
Raksta autors drīzāk varēja uzrakstīt par to kas notiek ap spēli pirms un pēc pašas spēles.. pasēdēt kādā pabā, iedzert aliņu ar vietējiem faniem, aprunāties.. līdz ar to stāsts būtu patīkamāks...
Man pašam ir vairāki angļu paziņas, kas ar Everton ir uzauguši un peč 40 gadiem atbalstot komandu, katru reizi kad es ierodos uz spēlēm, es uzzinu jaunus un jaunus stāstus par notikumiem ar attiecīgās komandas faniem/spēlēm uz kuru es esmu ieradies..