VTB līga un deja vu

Pirmajā gadā "Reklāmas kauss", lai iepazīstinātu līdzjutējus ar jauno līgu. Pirmajā turnīrā - astoņas komandas no piecām valstīm, taču jau tobrīd skaidrs, ka notiks paplašināšanās, un jau gadu vēlāk patiešām - 14 klubi no deviņām valstīm. "Žalgiris", "Lietuvos rytas", CSKA, labākie no Latvijas, Igaunijas, Ukrainas, arī Ziemeļvalstīm. "Lielus mīnusus grūti nosaukt. Reklāmas kauss patika komandām, un tam pierādījums - mums nācās uzklausīt tikai uzslavas, turklāt arī citu valstu basketbola sabiedrība atzinīgi novērtēja mūsu darbu. Līgas vadības spriedums ir viennozīmīgs: turnīrs izdevās, tagad tikai jācer, ka pirmā pilnā sezona būs vēl veiksmīgāka," presē apmierināts stāsta turnīra izpilddirektors. "Pagaidām ar 14 komandām pietiek, taču nākotnē to noteikti būs daudz vairāk. Nav svarīgi, ka no vienas valsts ir vairāk komandas, jo galvenais ir pēc iespējas lielākas pilsētas, kur vairāk biznesa iespēju." Te amatpersona piebilst - divus klubus no vienas pilsētas gan nevajag, jo viens no tiem tāpat būs finansiāli vājāks."Līga sedz visus izdevumus, izņemot spēlētāju algas, tāpēc katra kluba naudas iespējas mums ir svarīgas, jo, ja komanda nespēs maksāt labiem spēlētājiem un sekmīgi spēlēt ar citām vienībām. Mēs negribam riskēt ar līgas tēlu tādu komandu dēļ, kuras sezonas vidū bankrotēs."

Varētu domāt, ka pēdējie citāti pieder VTB līgas direktoram Andrejam Širokovam, vai varbūt kādai citai no VTB līgas vadošajām sejām, taču tā nav. Šīs atziņas "Sporta Avīzei" pirms desmit gadiem klāstīja jaunās Ziemeļeiropas Basketbola līgas izpilddirektors Ļuds Rimkus. Caurskatot tā laika argumentāciju, ar ko pamatota NEBL līgas nākotne, turnīra formātu, principus, pat dalībnieku skaita pieauguma dinamiku - brīžiem šķiet, ka runa nav tikai par dažām līdzīgām paralēlēm, bet drīzāk spoguļattēlu vai klonu. Kas, protams, nav nekas slikts vai nosodāms, taču - tiem, kas nezina vai varbūt piemirsuši - divarpus gadus vēlāk NEBL projekts jau bija miris un apglabāts.

Tas uzreiz nenozīmē, ka VTB līgas projekts automātiski ir lemts neveiksmei - tas nozīmē tikai to, ka izvēlētās pamatvērtības, kas piesauktas jau raksta ievadā, nav uzvaras formula un veiksmes stāsta garantija, kā tas jaušams tās vadošu amatpersonu izteikumos. NEBL "miršanas apliecībā" redzamas gana konkrētas kļūdas, un pirmā no tām - nekontrolējami plaša ģeogrāfija, kas ievērojami palielināja izmaksas, un pārāk daudz atšķirīga līmeņa komandu, gan nogalināja gan vadošo klubu azartu, gan skatītāju interesi. Šobrīd izskatās, ka VTB līga no priekšgājēja kļūdām mācīties netaisās. Piecu valstu astoņu komandu vietā šosezon jau ir 12 komandas no astoņām valstīm, kuru vidū arī tāds brīnums kā "Honka". Somijas klubu basketbols? Mēs kaut ko būtu palaiduši garām?! "Somi tika paņemti, jo ir pamats domāt, ka no viņu puses nāks ļoti ievērojams sponsors," nesen "SA" atklāti atzina VEF pārstāvis VTB līgā Edgars Jaunups. Apsvērums, protams, saprotams, taču vienlaikus bīstams. Tas ir konkrēts precedents, ka sportiskā puse šajā līgā ir otršķirīga.

Nākamās sezonas plānos, kad turnīrā paredzētas jau 16 komandas, kandidātu rindā pirmā ir Telavivas "Maccabi". Sameklējam kartē Izraēlu. Citā mapītē uz tā paša rakstāmgalda - Krievijas klubu divīzijas izveide VTB ietvaros. Sameklējam Krasnojarsku. Tad pieliekam klāt jau esošos punktus uz VTB kartes. Ģeogrāfija? Puspasaule... Nav mērķis skandināt bēru zvanus kāzu dienā, taču kopsakarības duras laukā no maisa kā īleni. Ja VTB projekts turpinās virzīties pašreizējā gaitā,jau pāris gadu laikā tas būs iekāpis NEBL kurpēs - raibs, sportiski un ģeogrāfiski sašķelts turnīrs bez savas identitātes. Zem VTB nosaukuma kaut kur Krasnojarskā bumbos "Enisej" pret "Krasnije Kriļja", Telavivas arēnā - "Maccabi" ar "Honku", bet Latvijas līdzjutējs turpinās mēģināt saprast - kāda velna pēc tas viss varētu būt interesanti viņam?!

Jau šobrīd, kad līga vēl it kā turas aptveramos rāmjos, interese par VEF spēlēm šajā turnīrā Rīgas publikai ir minimāla. Uzvaram vai zaudējam - līdzjutējam īsti nav skaidrs, ko tas izšķir un par ko vispār Kurtinaiša komanda šajā turnīrā cīnās. Par naudas prēmiju? Nu, lai jau cīnās, bet - kāda mums daļa? Par iekļūšanu nākamajā kārtā? Cik daudzi uz sitienu var pateikt, kas VTB līgā ir "nākamā kārta" un kāds vispār ir formāts? Iespēja redzēt Rīgā spēcīgas komandas? Prasmīgs mārketings to varbūt varētu mēģināt pārdot, ja vien līdzjutējam nebūtu skaidri redzams - VTB līga šiem klubiem nav svarīgākais turnīrs. Un arī nebūs - vismaz tik ilgi, kamēr pastāvēs Eirolīga. Galvenā cīņa notiek tur, bet šeit - "atsit numuru" varbūt skanēs par skarbu, taču - tuvu tam... Komplektā ar nebeidzamiem eksperimentiem ar turnīra formātu un neskaidriem paplašināšanās virzieniem - VTB līga joprojām atstāj ļoti nenopietnu iespaidu. Un šie nav pirmie kucēni, šis ir jau trešais gads.

NEBL savulaik aizgāja kā Titāniks - milzīgs (pēdējo pilno sezonu aizvadīja 31 komanda no 19 valstīm!) un klusām. Nespējot noticēt, ka tā varēja sanākt. VTB līga šobrīd droši stūrē iekšā tajā pašā okeānā - ar to pašu stratēģiju, aprīkojumu un pārliecību. Drosmīgi vai vienkārši stulbi - rādīs laiks.

Kādi varētu būt galvenie priekšnoteikumi tam, lai VTB līgai izdotos labāk, nekā savulaik NEBL?

Edgars Jaunups, VEF pārstāvis VTB līgā:

- Domāju, lielākā problēma NEBL projektā bija skaļajos uzvārdos - cilvēkos, kas to organizēja. Tas vairāk bija plāns "uz urrā" - lielas idejas, strauja vēlme tās realizēt. VTB pieeja ir cita, un atslēgas figūra ir Andrejs Širokovs. Kad pirms trim gadiem pirmoreiz tikāmies, viņš šķita diezgan blāva, neizteiksmīga personība - bez harizmas kā Volkovam, Marčuļonim vai Valteram. Taču tagad saku, ka viņš kā faktiskais lēmumu pieņēmējs ir šī projekta lielākā veiksme. Te ar politiskiem saukļiem vai emocijām neiet cauri - klubiem savas lietas ir jāargumentē ierēdņa tipa menedžeriem kā Andrejs, kas uz visu raugās nenormāli skrupulozi un ar piesardzību. Kad viņiem uzslavēju KHL, man saka: "Pagaidi, Edgar, tur vēl redzēsi - KHL jau būs miris, kas "Gazprom" radīsies kādas politiskas vai finansiālas problēmas, bet VTB dzīvos. Jo mūsu atkarība no viena sponsora, pretēji KHL, ir minimāla. Līgas vadība ir izteiktu menedžera tipa cilvēku rokās, kas uz šo projektu raugās kā uzņēmumu, un katru lēmumu balsta uz aprēķiniem, nevis emocijām. Iedrošina tas, ka iesaista klubus - mēs tiešām jūtamies kā pilnvērtīgi dalībnieki, nevis tikai statisti favorītu cīņās. CSKA bija citas versijas par šīgada formulām, kam kategoriski iebildu, un cepuri nost - Andrejs braukāja četras reizes, un beigās tika pieņemti 80% no mūsu priekšlikumiem, bet CSKA piekāpās. Protams, ir reizes, kad piekāpjamies mēs, taču kopumā tas rada pārliecību un labu sajūtu. Zinot problēmas, kas Krievijā skāra Černovu, Širokovs savas pozīcijas ir jūtami nostiprinājis, un tas ir milzīgs ieguvums visiem.