1100 pret 150

Aizpagājušajā sezonā, kad FK "Daugava" kļuva par čempioni, pat uz spēlēm ar galvenajiem konkurentiem un skaistā vasaras vakarā uz tās spēlēm nāca pāris simti vai nedaudz vairāk skatītāju. Tiesa, tas nebija "Celtnieka" stadionā praktiski pilsētas centrā, bet gan "Daugavas" futbola stadions nedaudz tālāk - apmēram 10-15 minūšu gājienā no tramvaja galapunkta. Pieņemsim, ka cilvēki ir slinki un negribēja nākt. Nevar teikt, ka klubs pilnīgi neko nedarīja, lai skatītāji nāktu, taču tā bija darīšana gandrīz tikai ķeksītim (atskaitot autobusus, kas no pilsētas centra veda skatītājus, toties atpakaļ - tiec, kā gribi) bez īpašām akcijām skatītāju piesaistīšanai. Šķiet, ka arī bez tām taču pilsētā, kur futbols vienmēr ir bijis cieņā un populārs, uz spēlēm ar galvenajiem konkurentiem cīņā par titulu skatītājiem jānāk (afišu pilsētā netrūka), bet... Kopš zināma laika tā komanda pilsētā netika uzskatīta par savu komandu, kaut gan tajā netrūka pašmāju futbolistu. Tā bija "Gavrilova komanda". Tieši tā to daudzi Daugavpilī un apkaimē arī dēvēja. Daugavpils ir otra lielākā Latvijas pilsēta, taču tā ir pietiekami maza pilsēta, lai jau drīz kļūtu zināms, kurš, kad, ar ko un ko darīja pilsētas otrā galā. Tas attiecas uz totalizatoriem, tas attiecas uz Oļega Gavrilova, kuram, protams, ar komandu jau ilgāju laiku nebija "pilnīgi nekāda sakara", darbībām un viņa attieksmi pret līdzjutējiem - vēl nebūdams diskvalificēts, viņš reiz izteicās, ka "man ir vienalga, cik viņu (līdzjutēju) tur atnāk". Garilovam bija citas problēmas, ko risināt. Kāda interese iet uz komandas spēlēm, kurās bieži vien rezultāts jau ir zināms iepriekš? Pieķerts neviens nav, pierādīts nekas arī nav, taču tas ir tikai tāpēc, ka neviens pa īstam nav mēģinājis ne pieķert, ne pierādīt. Pilsētā un turklāt ne jau tikai futbola aprindās par to runāja un stāstīja pat visai neticamas lietas. Protams, ne jau publicēšanai. Neviens taču nav aiz rokas pieķerts. Līdzjutēju atbildes reakcija bija mazāk nekā pustukša tribīne pat izšķirīgajās spēlēs ar "Skonto FC" un FK "Ventspils". Pagājušajā sezonā, kad komanda spēlēja čempiones statusā, bija vēl trakāk - uz katru FK "Daugava" spēli Daugavpilī nāca caurmērā mazāk nekā 200 skatītāju...
Tieši tāpēc tik patīkams bija kontrasts, redzot tik piepildītu tribīni. Oficiāli stadionā ir vietas 1980 skatītājiem un ņoteikti krietni vairāk kā par pusi tribīne bija pilna. Plus vēl pilns balkons, kur paredzētas vietas komandai īpaši tuviem cilvēkiem, LFF pārstājiem, spēles inspektoram, masu medijiem u.tt. Virslīgas debitanti veica īpašas akcijas skatītāju piesaistīšanai, izplatot ielūgumus skolās, iesaistot arī Daugavpils universitāti, vietējo radio un TV, izlīmējot spēles afišas ne tikai tradicionālajās vietās, bet arī, piemēram, skolās. Bija daudz sporta skolas audzēkņu un, kas īpaši priecēja, daudzi bija kopā ar vecākiem. Ieeja bija par velti, taču turpmāk, iespējams, pieaugušajiem vienu eiro tomēr būs jāmaksā. Bērniem un skolniekiem, sporta skolas audzēkņiem un viņu vecājiem ieeja arī turpmāk palikšot par velti. Jau pērn, kad tagadējais BFC "Daugavpils" spēlēja 1. līgā, tieši šo komandu pilsētā daudzi uzskatīja par "īsto pilsētas komandu" un uz tās spēlēm ar citām spēcīgākajām 1. līgas komandām nāca vairāk skatītāju nekā uz čempiones "Daugavas" spēlēm netālajā (kas Daugavpilī no sporta būvēm vispār ir tālu?!) futbola stadionā pie cietokšņa Daugavas krastā...
Nākamajā dienā "Celtnieka" stadionā spēlēja FK "Daugava" un FK "Jelgava". Uz spēli varēja no jebkura pilsētas gala 15-20 minūtēs atbraukt ar tramvaju vai autobusu, no pieturas līdz stadionam - vēl piecas minūtes kājām. Bija tikai 150 skatītāju. Piekritīsiet, ka tas daudz, ko izsaka un ne jau 1,50 eiro par ieejas biļeti kaut ko būtiski izšķīra. Tā nebija, ka pilsētā neviens nezināja, par "Daugavas" spēli, šur un tur afišas bija, turklāt futbola aprindās un pilsētas sporta aprindās vispār visi tāpat zināja, ka ir tāda spēle. Nebūs viegli eksčempionam tikt vaļā no tās "slavas", kas pēdējos gados apvija komandu. Lai pietiek pacietības un izturības laboties! Pagaidām rezultāts ir 1100 pret 150 debitanta labā. Nosacīti, protams, bet tik un tā pārliecinoši debitanta labā.