Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:459, Did:0, useCase: 3

1993. pret 2013. Kur labākas rezerves?

Jānis Matulis
Jānis Matulis

1993. pret 2013. Kur labākas rezerves?
1993. gada pavasarī 21 gadu vecais Aigars Cipruss bija "Pārdaugavas" meistarkomandas otrais rezultatīvākais spēlētājs pēc Aleksandra Kerča.
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f64

Šogad aprit ne tikai 20 gadu kopš Latvijas hokeja izlase uzvarēja pasaules čempionāta C grupā. Izlasei, kas dosies uz 2013. gada čempionātu Helsinkos, ir arī kāda līdzība ar to komandu pirms 20 gadiem. Proti, abās komandās dažādu iemeslu dēļ nav/nebija pa desmit spēlētājiem, kuri reāli var/varēja pastiprināt izlasi.

1992./1993. gada sezonā mūsu labākie spēki jau bija izklīduši pa pasauli: Artūrs Irbe (1967.) un Sandis Ozoliņš (1972.) bija Sanhosē "Sharks", Grigorijs Panteļejevs (1972.) - Bostonas/Providensas "Bruins", Sergejs Žoltoks (1972.) - Providensas "Bruins", Viktors Ignatjevs (1970.) - Kanzassitijā, Ulvis Katlaps (1968.) - Viskonsinas universitātē. Marta vidū pilnā sparā ritēja spēles Zviedrijā Aleksandram Beļavskim (1964.), Somijā - Vjačeslavam Fanduļam (1969.), bet Vācijā savos klubos aizņemti bija Oļegs Znaroks (1963.) un Igors Pavlovs (1965.).

Arī šogad trūkst desmit spēlētāju. Mārtiņš Karsums (1986.), Miķelis Rēdlihs (1984.), Aleksandrs Ņiživijs, Herberts Vasiļjevs (abi 1976.), Roberts Bukarts (1990.), Kristiāns Pelšs (1992.), Oskars Bārtulis (1987.), Arvīds Reķis (1979.), Guntis Galviņš (1986.) un Jēkabs Rēdlihs (1982.). Vienpadsmito - Zemgu Girgensonu (1994.) šeit nepieminu, jo ir ļoti lielas izredzes, ka viņš uz pasaules čempionātu tiks. Ročestras "Americans" Kaldera kausa pirmajā kārtā jau ar 0-2 zaudē Toronto vienībai un, lai gan kausa izcīņās nekad neko nevar zināt, "Americans" būtu jāpaveic mazs brīnums - jāuzvar atlikušajās trijās spēlēs.

Pirms 20 gadiem izlases treneriem Helmutam Balderim un Mihailam Beskašnovam bija vieglāk - visi, kas varētu aizstāt netiekošo desmitnieku, spēlēja "Pārdaugavas" meistarkomandā Starpvalstu līgas čempionātā. PIEAUGUŠO konkurencē. Un tolaik SHL nebija vecuma cenza - proti, sastāvā obligāti nevajadzēja četrus 1971. gada hokejistus, kā šogad KHL vajadzēja četrus 1991. gada vai jaunākus. Visi labākie, kas bija spējīgi, spēlēja "Pārdaugavas" meistarkomandā.

Vēl līdz presei nav nonācis KHL sestās sezonas nolikums, taču visticamāk, ka būs t.s. jaunības vecuma cenzs - divi vai četri 1992. gadā dzimuši vai jaunāki spēlētāji. Kuri gan varētu būt tie? Drošs ir tikai viens kandidāts - vārtsargs Kristers Gudļevskis (1992.). Nākamais? Varbūt Kirils Tambijevs (1992.)? Kurš vēl? Laikam ir naivi cerēt, ka no Kanādas junioru līgas Rīgā varētu atgriezties Roberts Lipsbergs (1994.).

Ja "Dinamo" GM Normunds Sējējs varētu pagriezt laika ratu atpakaļ par 20 gadiem, viņam jaunuļu izvēle būtu daudz plašāka, turklāt jau ar vismaz gada pieredzi SHL! Sējējs varētu ņemt vārtsargu Pēteri Skudru (1973.), kurš jau tajā sezonā bija "Pd" pamatvārtsargs - 28 spēlēs ielaižot 79 ripas. Trešo rezultatīvāko aizsargu Artūru Kupaku (1973.) - 43 spēles, 5+3, ceturto rezultatīvāko aizsargu Kārli Skrastiņu (1974.) - 42, 3+5, piekto rezultatīvāko aizsargu Rodrigo Laviņu (1974.) - 43, 1+6, sesto rezultatīvāko aizsargu Igoru Bondarevu (1974.) - 39, 3+1, astoto rezultatīvāko aizsargu Ronaldu Ozoliņu (1973.) - 31, 0+2, devīto rezultatīvāko aizsargu Aleksandru Šiškoviču (1972.) - 24, 1+0.

Un arī dažus uzbrucējus. Otro rezultatīvāko uzbrucēju Aigaru Ciprusu (1972.) - 44, 16+11, trešo rezultatīvāko uzbrucēju Sergeju Seņinu (1972.) - 43, 12+13, astoto rezultatīvāko uzbrucēju Jāni Tomanu (1973.) - 38, 11+4, desmito rezultatīvāko uzbrucēju Aleksandru Semjonovu (1972.) - 43, 8+4, 11. rezultatīvāko uzbrucēju Alekseju Hromčenkovu (1974.) - 39, 4+6, 12. rezultatīvāko uzbrucēju Arti Ābolu (1973.) - 38, 4+5, vai Oļegu Jurenko (1973.) - 29, 0+0, vai Aleksandru Ņiživiju (1976.) - 2, 0+0.

Tiem, kam šķiet, ka raksta autoram ir krāsu halucinācijas ar tendenci zaudēt zaļās krāsas, atgādināšu, ka togad "Pārdaugava" SHL aizvadīja 44 spēles un sastāvā vēl bija divi vārtsargi, četri aizsargi un astoņi uzbrucēji.

P. S. Īpašs sveiciens tiem, kas domā, ka MHL vai pat MHL-2 ir ļoti laba augsne, kur izaugt jaunā "Dinamo" papildinājumam.

  +5 [+] [-]

, 2013-04-30 12:45, pirms 11 gadiem
Mani tikai interese, ar ko beigsies so rakstu seerija ? Ar apgalvojumu, ja Latvija 93.gadaa buutu speleejusi A grupaa, mees noteikti buutu panjeemusi zeltu ? Kaa var vispaar saliidzinaat, vipaar divus dazaadus laikmetus, un divas divas dazaadas paaudzes, nemaz nerunaajot par valsts iekaartu ? Cik sodien ir ledus halles, cik bija tad ? Par so teemu, mees varam diskuteet muuziigi !!!!

  +2 [+] [-]

, 2013-04-30 12:51, pirms 11 gadiem
Jautājums ir nevis par SHL, KHL, MHL vai jebkuru citu HL, bet par materiālu un to kas vispār tiek līdz hokeja spēlēšanai.
Svarīgs ir materiāls ar ko strādāt, ja tāds ir, tad pat HVZHL būs gana laba līga, lai attīstītu šo hokejistu.

  +6 [+] [-]

, 2013-04-30 13:10, pirms 11 gadiem
Es jorpojām uzskatu, ka problēma ir tā, ka nav attiecīgi kvalificēti trenneri, kā arī vienota sistēma. Man vienmēr patīk Somijas piemērs. Agrāk viņiem nebija nekāda stiprā izlase, līdz brīdim, kad tika izveidota konkrēta Somu hokeja attīstības vīzija, pēc kuras strādāja visas skolas, kā arī bija sakārtota sistēma, kas rūpējās par atbalstu. Kamēr mums kas tāds nebūs, nav arī uz ko labāku cerēt. Jaunie hokejisti mums ir daudz (skolās saka, ka vietu nav), nepieciešami trenneri, kas no viņiem arī kaut ko izaudzē.

  +3 [+] [-]

, 2013-04-30 14:22, pirms 11 gadiem
csmanrules rakstīja: Es jorpojām uzskatu, ka problēma ir tā, ka nav attiecīgi kvalificēti trenneri, kā arī vienota sistēma. Man vienmēr patīk Somijas piemērs. Agrāk viņiem nebija nekāda stiprā izlase, līdz brīdim, kad tika izveidota konkrēta Somu hokeja attīstības vīzija, pēc kuras strādāja visas skolas, kā arī bija sakārtota sistēma, kas rūpējās par atbalstu. Kamēr mums kas tāds nebūs, nav arī uz ko labāku cerēt. Jaunie hokejisti mums ir daudz (skolās saka, ka vietu nav), nepieciešami trenneri, kas no viņiem arī kaut ko izaudzē.
piekrītu pilnībā

  +2 [+] [-]

, 2013-04-30 15:27, pirms 11 gadiem
...divi vai četri 1992. gadā dzimuši vai jaunāki spēlētāji. Kuri gan varētu būt tie? Drošs ir tikai viens kandidāts - vārtsargs Kristers Gudļevskis (1992.). Nākamais? Varbūt Kirils Tambijevs (1992.)? Kurš vēl?

Varbūt... Ainārs Podziņš (1992.)?
Nu tas tā, vienkārši minējums, zinot, kurš šobrīd atkal ir kluba GM

  +3 [+] [-]

, 2013-04-30 16:36, pirms 11 gadiem
csmanrules rakstīja: Es jorpojām uzskatu, ka problēma ir tā, ka nav attiecīgi kvalificēti trenneri, kā arī vienota sistēma. Man vienmēr patīk Somijas piemērs. Agrāk viņiem nebija nekāda stiprā izlase, līdz brīdim, kad tika izveidota konkrēta Somu hokeja attīstības vīzija, pēc kuras strādāja visas skolas, kā arī bija sakārtota sistēma, kas rūpējās par atbalstu. Kamēr mums kas tāds nebūs, nav arī uz ko labāku cerēt. Jaunie hokejisti mums ir daudz (skolās saka, ka vietu nav), nepieciešami trenneri, kas no viņiem arī kaut ko izaudzē.
Var atvest uz Latviju vislabākos trenerus, bet reāli jau nav ko trenēt. Hokejistam, vispirms, ir pašam jāgrib spēlēt un jābūt gatavam strādāt, lai sasniegtu konkrēto rezultātu.
1993. gada modeļa hokejisti tādi bija, jo sāka savas gaitas sistēmā, kur citādāk domājošie nemaz tik tālu netika.

Jaunie censoņi (ar atsevišķiem izņēmumiem, kuri sevi arī pierāda), no malas skatoties, tā pa lielam ir pofigisti, kuriem hokejs tā arī paliek 12-gadnieka līmenī, tb kā spēle, nevis reāls darbs, kur vajag strādāt. Strādāt tāpat kā strādā kkāds jaunais censonis, kurš grib izsisties, jebkurā darbā - jāraujas un jādara, nevis jāgaida kad kkas notiks, kad kko atnesīs. Kad šie jaunie saprot to, tad, ļoti bieži, ir smagi par vēlu un hokeja sabiedrība var lasīt kā Latvijas pārstāvji varonīgi cīnās pa Somijas, Zviedrijas un citām minorlīgām.

Tādam vidējam jaunajam hokejistam, kurš nereti nāk no ģimenes, kurā finansiālā situācija ir "virs vidējā" (tomēr, hokejs Latvijā nav "tautas sports" tādā izpratnē, ka jebkura ģimene savu bērnu var aizsūtīt trenēties) nav jau par ko sisties, nav motivācijas censties - dzīvo neslikti, visur būts ir, ja kas un hokejista karjera galīgi nesanāk, kkādā ģimenes/radinieku biznesā varēs strādāt utt.

Protams, ir arī izņēmumi, taču tieši tāpēc tie ir izņēmumi... .

Salīdzinot 1993. gadu un 2013. jāatceras, ka tās ir divas pilnīgi citas vides, kur vienā reāli bija "mēs vai mūs", tad otri ir bez maz vai siltumnīcas produkti.

  +1 [+] [-]

, 2013-04-30 18:34, pirms 11 gadiem
Juris Miņins rakstīja: Salīdzinot 1993. gadu un 2013. jāatceras, ka tās ir divas pilnīgi citas vides, kur vienā reāli bija "mēs vai mūs", tad otri ir bez maz vai siltumnīcas produkti.
nevar nepiekrist par salīdzinājumu 20 gadu griezumā....90.gados mūsu toreizējiem izlases špīleriem bija, pirmkārt, jau " cita akna" , unarī cita motivācija- pierādīt sevi kaut Danijas līgai...
t.s. " siltumnīcas produkti " visspilgtak nāca ar khl laiku `visaunvisā` nodrošinājumu - daļai pirms kartēja PČ jau nolīgumoto zuda/zūd objektīva motivācija " gāzt arā zarnas " ik gadus atkal maijā....

     [+] [-]

, 2013-04-30 19:23, pirms 11 gadiem
Juris Miņins rakstīja: Var atvest uz Latviju vislabākos trenerus, bet reāli jau nav ko trenēt. Hokejistam, vispirms, ir pašam jāgrib spēlēt un jābūt gatavam strādāt, lai sasniegtu konkrēto rezultātu.
1993. gada modeļa hokejisti tādi bija, jo sāka savas gaitas sistēmā, kur citādāk domājošie nemaz tik tālu netika.

Jaunie censoņi (ar atsevišķiem izņēmumiem, kuri sevi arī pierāda), no malas skatoties, tā pa lielam ir pofigisti, kuriem hokejs tā arī paliek 12-gadnieka līmenī, tb kā spēle, nevis reāls darbs, kur vajag strādāt. Strādāt tāpat kā strādā kkāds jaunais censonis, kurš grib izsisties, jebkurā darbā - jāraujas un jādara, nevis jāgaida kad kkas notiks, kad kko atnesīs. Kad šie jaunie saprot to, tad, ļoti bieži, ir smagi par vēlu un hokeja sabiedrība var lasīt kā Latvijas pārstāvji varonīgi cīnās pa Somijas, Zviedrijas un citām minorlīgām.

Tādam vidējam jaunajam hokejistam, kurš nereti nāk no ģimenes, kurā finansiālā situācija ir "virs vidējā" (tomēr, hokejs Latvijā nav "tautas sports" tādā izpratnē, ka jebkura ģimene savu bērnu var aizsūtīt trenēties) nav jau par ko sisties, nav motivācijas censties - dzīvo neslikti, visur būts ir, ja kas un hokejista karjera galīgi nesanāk, kkādā ģimenes/radinieku biznesā varēs strādāt utt.

Protams, ir arī izņēmumi, taču tieši tāpēc tie ir izņēmumi... .

Salīdzinot 1993. gadu un 2013. jāatceras, ka tās ir divas pilnīgi citas vides, kur vienā reāli bija "mēs vai mūs", tad otri ir bez maz vai siltumnīcas produkti.
Cik spēcīgs SHL tanī gadā bija? Neesmu pētījis, bet varbūt, ka tu zini?

  +1 [+] [-]

, 2013-04-30 20:21, pirms 11 gadiem
dainiss rakstīja: Cik spēcīgs SHL tanī gadā bija? Neesmu pētījis, bet varbūt, ka tu zini?
Nu tā kā tas reāli bija tas pats Krievijas čempionāts/KHL, tad attiecīgs arī līmenis. Protams, tas vairs nebija PSRS čempionāts, bet nekāds invalīdu un grūtnieču turnīrs arī nebija.

Protams, jāņem vērā kas tas bija par laiku un kādas spēlētāju migrācijas notika

     [+] [-]

, 2013-04-30 22:37, pirms 11 gadiem
Juris Miņins rakstīja: Nu tā kā tas reāli bija tas pats Krievijas čempionāts/KHL, tad attiecīgs arī līmenis. Protams, tas vairs nebija PSRS čempionāts, bet nekāds invalīdu un grūtnieču turnīrs arī nebija.

Protams, jāņem vērā kas tas bija par laiku un kādas spēlētāju migrācijas notika
Nu diez vai SHL bija KHL/PSRS čempja līmenī. Tobrīd ta naudas krieviem bija maz. Labākie spēlētāji noteikti bija NHL vai Eiropas līgās. Cita lieta, ka varbūt visi vēl nebija paspējuši aizbraukt. Arī kvalitatīvu leġu diez vai bija daudz.

  +2 [+] [-]

, 2013-04-30 23:07, pirms 11 gadiem
negausis rakstīja: Nu diez vai SHL bija KHL/PSRS čempja līmenī. Tobrīd ta naudas krieviem bija maz. Labākie spēlētāji noteikti bija NHL vai Eiropas līgās. Cita lieta, ka varbūt visi vēl nebija paspējuši aizbraukt. Arī kvalitatīvu leġu diez vai bija daudz.
Nu, līmenis arī KHL sezonām ir dažāds, tāpat bija PSRS čempionātiem... kkādās robežās, protams, nebija jau TOP līmenis.

Tajā pašā laikā, paskatoties kaut vai to pašu Maskavas Dinamo sastāvu ar Jašinu, Gončaru, Nazarovu un vēl bariņu ar nākotnes NHL stāriem. Normāls Eiropas līmenis tiem laikiem, kas balstījās uz vietējiem.

Tas Krievijas čempionātam bija intersants laiks... ar CSKA kā autsaideri, jo no turienes aizmuka VISI, kam bija iespēja mukt (taču tolaik komandā bija Harlamovs jaunākais).

     [+] [-]

, 2013-05-01 04:34, pirms 11 gadiem
Juris Miņins rakstīja: Jautājums ir nevis par SHL, KHL, MHL vai jebkuru citu HL, bet par materiālu un to kas vispār tiek līdz hokeja spēlēšanai.
Svarīgs ir materiāls ar ko strādāt, ja tāds ir, tad pat HVZHL būs gana laba līga, lai attīstītu šo hokejistu.
Lūk, tam es arī piekrītu. Te vairs ne tik daudz vainīgas vietējās/ārzemju hokeja līgas, kur viņi spēlē, bet daudz vairāk jauno hokejistu vecāku maksātspējība.
Bet - te arī treneriem ir jādomā! Senāk regulāri bija rezultāti no mačiem, kad mūsējie puiku vecumā daudzus kausus ņem, bet pēc tam - pazūd, jauniešos visiem zaudē ar lieliem rezultātiem, tātad prasās secinājumi -
1) vai nu bērnus mūsējie treneri trenē labi;
2) varbūt viņi pārforsē attīstību;
3) varbūt pusaudžu vecuma treneri visu salaiž grīstē (iemesli var būt dažādi, arī objektīvi - piemēram, pārsvarā lēnākā mūsu bērnu nobriešana);
4) varbūt tā ir liela evolūcijas skola, cauri kurai iziet tikai paši labākie (kaut tādu varētu būt vismaz 10 reizes vairāk), uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, jo naudas un treneru uzraudzības visiem nepietiek...
Jebkurā gadījumā - jo vairāk būs spēlēt gribētāju, jo lielākas cerības būs uz spēcīgāku izlasi!
Slēpts komentārs no bloķēta lietotāja

     [+] [-]

, 2013-05-02 10:31, pirms 11 gadiem
Juris Miņins rakstīja: Var atvest uz Latviju vislabākos trenerus, bet reāli jau nav ko trenēt. Hokejistam, vispirms, ir pašam jāgrib spēlēt un jābūt gatavam strādāt, lai sasniegtu konkrēto rezultātu.
1993. gada modeļa hokejisti tādi bija, jo sāka savas gaitas sistēmā, kur citādāk domājošie nemaz tik tālu netika.

Jaunie censoņi (ar atsevišķiem izņēmumiem, kuri sevi arī pierāda), no malas skatoties, tā pa lielam ir pofigisti, kuriem hokejs tā arī paliek 12-gadnieka līmenī, tb kā spēle, nevis reāls darbs, kur vajag strādāt. Strādāt tāpat kā strādā kkāds jaunais censonis, kurš grib izsisties, jebkurā darbā - jāraujas un jādara, nevis jāgaida kad kkas notiks, kad kko atnesīs. Kad šie jaunie saprot to, tad, ļoti bieži, ir smagi par vēlu un hokeja sabiedrība var lasīt kā Latvijas pārstāvji varonīgi cīnās pa Somijas, Zviedrijas un citām minorlīgām.

Tādam vidējam jaunajam hokejistam, kurš nereti nāk no ģimenes, kurā finansiālā situācija ir "virs vidējā" (tomēr, hokejs Latvijā nav "tautas sports" tādā izpratnē, ka jebkura ģimene savu bērnu var aizsūtīt trenēties) nav jau par ko sisties, nav motivācijas censties - dzīvo neslikti, visur būts ir, ja kas un hokejista karjera galīgi nesanāk, kkādā ģimenes/radinieku biznesā varēs strādāt utt.

Protams, ir arī izņēmumi, taču tieši tāpēc tie ir izņēmumi... .

Salīdzinot 1993. gadu un 2013. jāatceras, ka tās ir divas pilnīgi citas vides, kur vienā reāli bija "mēs vai mūs", tad otri ir bez maz vai siltumnīcas produkti.
Neredzu šeit neko tādu, ko labs, zinošs treneris nevarētu atrisināt. Bernu un pieaugušo treneri ir pilnīgi savādāki, ar bērniem jāmāk strādāt, tos jāspēj motivēt un radīt viņos azartu spēlēt. Zemgus pats teica, ka hokeju īpaši nerāvās spēlēt, bet vēlāk iepatikās. Ir milzīga atšķirība starp to kā bērnus trennē ZA un LV. Bērnus ir viegli iespaidot, tikai jāmāk ar viņiem strādāt.

Neredzu