Gavrilovs slepus reabilitēts?

LFF mājaslapa internetā ir mans ikdienas darba rīks. Dažkārt iemetu aci arī ne tika svarīgās sadaļās, un viens šāds "sānsolis" šonedēļ man sagādāja pamatīgu izbrīnu. Skrienot pāri LFF veidotajam sarakstam - "Jubilāri futbola aprindās" - 6. maija svinētāju ailītē atradu Oļega Gavrilova vārdu. Domāju, štrunts, lai būtu. Varbūt kāds tiešām dikti priecājas, ka bija tāds Gavrilovs un "Dinaburg", kas ilgus gadus Latvijas čempionātā neļāva atslābt lielajam trijniekam. Taču tad pamanīju, ka pretī Gavrilova uzvārdam ierakstīts vārds "klubs"... Kā mēs zinām, kopš diskvalifikācijas viņš nedrīkst būt saistīts ar LFF rīkotiem turnīriem - tai skaitā klubiem, kas startē LFF sacensībās, taču mājaslapā tas ir rakstīts melns uz balta. Jebkurš no jums par to var pārliecināties.

Zīlēt kafijas biezumos, kas tas ir par klubu, ko Gavrilovs pārstāv - nav nekādas vajadzības, jo visiem, kuri nav akli, tāpat labi zināms un redzams, ka Gavrilova allaž ir klāt virslīgas vienības Daugavpils "Daugava" spēlēs. Vienīgi LFF, kas reiz Gavrilovu diskvalificēja, izliekas to pavisam neredzam. LFF toreiz arī bija vienalga, ka diskvalificētais Tamazs Pertija turpināja būt kopā ar komandu, palīdzēja tai gatavoties kārtējiem virslīgas mačiem vēl pirms reabilitēšanas... Arī Gavrilovs nebija nelūgts viesis ģērbtuvēs. Tāpēc laikam nav jēgas minēt, kāpēc, piemēram, Daugavpils "Daugava" uz citu virslīgas klubu fona atšķiras ar to, ka savā pieteikumā jaunajai sezonai nav norādījis kluba prezidenta vārdu... Tāpēc, ka oficiāli viņš (Gavrilovs) šajā krēslā nedrīkst atrasties, bet slepus to viņam neviens neliedz. Jo LFF ir kā strauss ar galvu smiltīs, kam pat neinteresē, no kā virslīgas klubi pārtiek, kas tiem ir naudas devējs, lai arī šādas zināšanas būtu vairāk nekā loģiskas. Šķiet, arī to varam nojaust, kas ir patiesais iemesls šādai LFF vienaldzībai. Ja sāks rakt vienā virzienā, būs jārok arī pārējos...

Skaidrs, ka šoreiz mazliet ironizēju par Gavrilova iekļūšanu šajā jubilāru sarakstā, jo acīmredzot viņš tajā aizķēries vēl no veciem laikiem. Jaunās slotas, kas pēdējā laikā arvien cītīgāk grozās LFF, šo uzvārdu gluži vienkārši nav izmēzušas laukā, jo ir vairāk nekā skaidrs, ka cilvēki, kuri gremdējuši futbolu (vismaz 2009. gadā LFF vadība par bija pārliecināta), nav pelnījuši pat šādu pieminēšanu.

LFF prezidents Guntis Indriksons jau gadiem raud, ka valsts nepalīdz un tai nav sistēmas, kā cīnīties ar spēļu ietekmēšanas noziegumiem, ka LFF viena pati neko īsti nespēj, taču nez kāpēc nav arī dzirdēts, ka Guntis Indriksons vai kāds cits LFF darbinieks būtu bezgala daudz darījis lietas labā, lai, piemēram, sāktu būvēt jel kādus juridiskos pamatus un nākamreiz līdzīgā situācijā rokas vairs nebūtu par īsām. Rietumeiropā līdzīgi gadījumi beidzas ne tikai ar skandālu, bet ar vainīgo nonākšanu aiz restēm. Mums tas beidzas ar to, ka par vainīgo atzītais drīz vien tiek reabilitēts, atkal vada virslīgas komandu un pat nonāk līdz sporta direktora krēslam vienā no liekākajiem jaunatnes futbola klubiem Latvijā... Un tā, protams, ir tikai sagadīšanās, ka tam ir saistība ar pašu Indriksonu. Tā nu sanācis, ka abi savulaik diskvalificētie - viens slepus, otrs atklāti - turpina sēdēt augstos amatos, bet kur tad paliek sods?