Bertāns kļūst par serbu

53 gadus vecais Duško Vujoševičs Belgradas "Partizan" galvenā trenera tika apstiprināts šā gada jūnijā - gandrīz pusgadu pēc tam, kad par partizānu kļuva 19 gadus vecais latvietis Dāvis Bertāns. Serbu trenerim tā bija jau trešā atgriešanās šajā komandā - jau sākot no brīža, kad viņš 17 gadu vecumā pirmoreiz uzņēmās trenera pienākumus vienā no Belgradas kluba junioru komandām. Iepriekšējā reize pavisam nesen vainagojās ar lielisku panākumu - 2010. gada Eirolīgas miljonāru cīņās ekonomiskais "Partizan" izslēdza grandu pēc granda ("Panathinaikos", "Maccabi") un pavasarī spēlēja "Final Four" Parīzē. Sekoja serba pāreja uz zvaigžņoto CSKA un... likumsakarīga izgāšanās - basketbola filozofija Maskavā un Belgradā tomēr atšķīrās pašos pamatos. Vujoševiča kā trenera spēcīgākajām īpašībām te vienkārši nebija pielietojuma.

Atgriešanās "Partizan" bija tikai loģisks solis - kopā ar šo komandu treneris izcīnījis visus savus līdzšinējos titulus (kuru nav maz - Korāča kauss, sešas uzvaras Dienvidslāvijas čempionātā, pa četrām - Serbijas un Adrijas līgās). Pārcilvēcisks darbs, dzelžains režīms, bezierunu disciplīna - iecienītākie ieroči šī trenera arsenālā, kurus uz savas ādas šogad "izbauda" arī Bertāns. Vispirms jau treniņos. Kaut gan pirmā pieredze ar Balkānu reģiona treneriem iepriekšējās pāris sezonas jau bija iegūta un zināms rūdījums uzkrāts, Dāvis atzīst - šogad tas bija kas jauns. "Šķiet, šī varētu būt vienkārši virsotne visam - Everests. Domāju, ka arī nākotnē neko tik smagu vairs nepiedzīvošu. Iepriekšējās divas sezonas, kas tobrīd man šķita skarbas, tagad izskatās kā tāda iesildīšanās, kur principā nekas nebija jādara... Uz pirmssezonas spēlēm, kuru rezultātiem Vujoševičs nepievērsa lielu vērību, reizēm nācu tā, ka pat kājas nevarēju pakustināt - un mačs vēl nebija pat sācies. 3,5-4 stundu treniņš no rīta, 3-3,5 vakaros - tas bija tikai normāls režīms. Tagad, sezonas laikā, gan slodzes samazinātas - no rīta tās pašas trīsarpus, vakarā - trīs stundas. Nu jau šķiet, ka salīdzinoši viegli..."

Vujoševičs ir liels treneris - autoritāte visiem, pat leģenda, uzskata Bertāns. "Par to nav ne mazāko šaubu. Domāju, pietiktu uz viņa pusi kaut nepareizi paskatīties - jau būtu jāskrien laukumi... Viņa auru var just - domāju, viņš vienkārši jau piedzima kā leģenda, tāda ir visa viņa būtība. Visiem ir jāklausa, ko viņš saka - tā vienkārši ir, un to arī neviens neapstrīd," trenera portretu turpina ieskicēt Dāvis. "Bijība pret viņu ir jebkuram. Domāju, ka pat 35-gadīgam veterānam būtu bail... Taču mūsu attiecības ir labas. Treneris diezgan bieži mēdz aprunāties ar spēlētājiem, izrunāt ar katru visus jautājumus, un viņam ir liela kontrole pār visu, ko mēs darām - gan laukumā, gan ārpus tā. Piemēram, viņam ir principā visu jauno spēlētāju dzīvokļu atslēgas. Līdz pusnaktij visiem jābūt mājās. Ja pēc kādas vēlākas spēles sanāk aizkavēties vakariņās - obligāti jāpadod viņam ziņa, ka šoreiz nedaudz kavēsies. Jo šeit ir vēl trakāk nekā Rīgā - te visi visu vienmēr uzzinās. Ja pusvienos iziešu ārā kaut kur tuvāk vecpilsētai, tad nākamajā dienā... Pat ne nākamajā dienā - jau tajā pašā vakarā viņš mani vienkārši sagaidīs mājās uz dīvāna!"

Pašam Dāvim gan tā pagaidām neesot gadījies ("vēl neesmu devis iemeslu pie manis ierasties..."), taču nostāsti dzirdēti - dažiem priekšgājējiem nakts vizītes bijušas, un - diezgan efektīvas. Toties latvietim Vujoševiča dēļ tagad jāapgūst serbu valoda. "Viņš vienkārši pateica, ka uzskata mani par serbu, pielīdzina vietējiem un punkts. Skautinga sapulcēs, kur jāstāsta par spēlētājiem, man jārunā serbu valodā, arī visur citur, kur iespēja, viņš man liek runāt serbiski, protams, arī ar viņu pašu - tikai serbiski... Vujoševičs citas valodas nemaz nezina, vienīgi nedaudz itāļu. Sākumā man nekas labs nesanāca, taču ar laiku kļūst arvien labāk un labāk - par basketbola lietām un sadzīves līmenī šobrīd jau spēju izteikties," atzīst spēlētājs. Trenera rokās esot arī algu jautājumi - naudas klubam nav daudz, visiem reizē izmaksāt nav iespējams un tad tieši Vujoševičs lemj - kuram vispirms un kuram pēc tam. Taču, ja treneris ir pateicis, ka būs, tātad - būs. Nekādu šaubu.

Kad beigās pajautāju, vai šādā treniņu un sadzīves režīmā reizēm nepaliek pašam sevis mazliet žēl, Dāvis mirklīti iepauzē un tad atsmej: "Zini, nav pat laika par to aizdomāties. Te ir 100 procentu basketbola, 24 stundas diennaktī. Nekā cita." Īstermiņā - skarbi. Tālākā perspektīvā - ļoti noderīgi. Nav šaubu.