Juris un Guntis smilšu kastē
Ar Rīgas Dinamo nebūs labi, ja akcionāri turpinās publiskajā telpā izrādīties ar mēlēm tik šķībi kā līdz šim. Viņdien dakteris palūdza Guntim Ulmanim – saki āāāāāāā... Viņš pateica.
Nav jābūt pat pietuvinātam komandai, lai saprastu, ka šobrīd lielie puikas spēlē hokeja klubus. Kad viņi bija mazāki, tad droši vien spēlējās par ārstiem, celtniekiem vai karavīriem. Tagad smilšu kastes vietā ir citi lauki un attiecīga ir mērīšanās. Nu, pasakiet, ko nozīmē eksprezidenta cienījamā Ulmaņa izteikumi vakar no rīta (liela daļa lasīs šīs rindas rīta pusē) , ka klubs no esošajiem leģionāriem grib un vēlas paturēt tikai Hosu? Vismaz tik delikāts viņš varēja būt, ka nedarītu to dienā, kad plānots komandas svinīgais vakars arēnā un pēc tam – arī simboliskais bankets. Lai pārējiem ārzemniekiem nav dīvaina dūša... Protams, protams, hokejisti ir pieauguši, viņi sapratīs, ka hokejs ir tikai bizness – šodien Rīgā, rīt Prāgā, aizparīt Ņujorkā. Bet arī tad – tieciet taču vienreiz skaidrībā, kas šajā klubā runā par laika prognozi, kas – par hokeju.
Turklāt, iztēlojaties, ka jūs patiešām no sirds vēlaties dabūt Hosu savā komandā uz vēl vienu gadu. Ko jūs darāt? Pirmais – noteikti nebļaustāties, ka vēlaties viņu par katru cenu, jo tas pie reizes ir signāls arī citiem gribētājiem. Nākamais, tas ir ļoti labs arguments Hosas aģentam – viņam pat nav pie citām durvīm jāblefo, viņš vienkārši noliek uz galda publisku interviju ar kluba padomes priekšsēdētāju. Būt KHL labākā snaipera aģentam šajās dienās nav sliktākais darbs, bet par pasaku tas pārvēršas gadījumā, ja viņa līdzšinējais klubs tirgū dara visu, lai uzbrucēja cena būtu ne tikai lielāka, bet – ļoti liela. Gluži vai sanāk, ka Ulmanis dara visu, lai Hosa tiktu Rīgai par iespējami augstāko cenu. Skaidrs, ka ironizēju, taču darbības ar tā sauktajiem brīvajiem un gribētajiem hokejistiem Dinamo sistēmā atgādina dullās Paulīnes sēņu tirgošanu. Kurš maksās vairāk? Mēs paši maksāsim! Nesaku, ka selekcijas darbs kopumā tiek veikts nekvalitatīvi, bet, redzot, kādus cundurus pa preses slejām izpilda kluba vadība, bail iedomāties, kas notiks, kad pie kaulēšanās nonāks mazāka kalibra ieroči (veči). Ak, vēl jau piemirsu, ka Ozoliņam arī būtu jāstāv rindā tagad pie sarunu galda, taču man Sanda vietā būtu bail pat tuvoties šiem balamutēm – atvērsi savu muti un skat – nākamajā dienā trīs dažās oficiālas versijas ne tikai par sarunām, bet arī par domām...
Ja Ulmanis būtu mazliet vairāk iesaistīts hokeja procesos, tad droši vien zinātu, ka Hosas noturēšana Rīgā ir līdzvērtīga pieciem Petrovickiem vai vismaz diviem Ozoliņiem. Pēc pašreizējās cenas. Tad Guntis padomātu, vai viņš patiešām grib redzēt komandā Hosu un vēl dažus, vai – komandu... Tāpat viņam vajadzētu zināt, ka šobrīd visu Rīgas Dinamo hokejistu cena tirgū ir stabili augstāka nekā viņi saņēma šajā sezonā. Tad gluži lieks būtu teikums komandas noslēguma pasākumā par „kārdinājumiem, kas viņus gaida citur un komandu, kurā viņiem vienalga jāspēlē”... Tā viņš vakar rāva vaļā uz Arēnas Rīga ledus, gluži kā turpinādams Hosas tirgošanu televīzijā tās pašas dienas rīta pusē. Saprotu, ka informācija par procesiem klubā ir jāpublisko, jo „šī ir tautas komanda”, taču, ne jau tik vulgāri un neprofesionāli. Tāpat dzīvoju ar pārliecību, ka kārtīgā hokeja klubā akcionāri nosaka budžeta lielumu, bet par sportisko mērķu sasniegšanu atbild viņu pašu nolīgts ģenerālmenedžeris. Tā tam vajadzētu būt, bet – nav. Man vienalga, vai to uztic menedžerim Sējējam, vai padomniekam hokeja jautājumos Skudram, bet par maku atbild viens. Tas viens arī tiek pilnvarots veikt stratēģiskās pārrunas ar brīvajiem aģentiem vai potenciālajiem klientiem, tas viens arī informē sabiedrību par kluba sastāva komplektāciju. Eksprezidents vēl nav sapratis, ka hokejs ir bizness arī tajā gadījumā, ja nauda, kuru tērējat komandas vajadzībām, nav nemaz izvilkta no paša zeķes. Lai gan – iespējams tieši tāpēc verbālās caurejas pielīp ātrāk...
Kā allaž jautri ir klausīties cienījamo Rīgas Dinamo akcionāru un Tenisa federācijas prezidentu Juri Savicki, kurš pie reizes pārstāv monopoluzņēmuma „Latvijas gāze” īpašnieku intereses šajā mazajā valstī. Šodien Savickis paziņoja, ka viņš ir ļoti neapmierināts ar Arēna Rīga vadības metodēm, jo tās, lūk, prasot neadekvātu cenu par Dinamo spēlēšanu zem šī izklaides centra jumta. Mazliet agrāk kluba padomes loceklis aizrunājās pat tiktāl, ka pieminēja arēnas prasīto „cenu, kas neatbilst tirgum”. Jāvaicā – kādam tirgum? Vai tam, kur ir tikai viena tāda arēna? Kas tas par tirgu?! Arēnai šobrīd ir visas monopoltiesības dīrāt dinamiešiem septiņas ādas, jo kur viņi liksies? Tieši tāpat mēs šajā valstī bezizvēles kārtībā maksājam par gāzes patēriņu, ko arī var saukt par lielu nekaunību... Ar to jau bizness ir romantisks, ka jāmēģina paredzēt dažus soļus uz priekšu. Ja tagad Savickis draud, ka būs jāceļ jauna arēna Dinamo vajadzībām, tad tā atkal ir jauka ziņa Arēna Rīga īpašniekiem. Tajos pāris gados, kopš Dinamo akcionāri dzīs pāļus un slies ēkas pamatus, pašreizējās arēnas īpašnieki viņiem iegriezīs tādu skaitītāju, ka maz neliksies. Jo komandai jau kaut kur būs jāpaliek. Tā vietā, lai mēģinātu ar Rietumu banku (arēnas pašreizējiem īpašniekiem) vienoties par noteikumiem ilgtermiņā, kas pēc tam ļautu aizsākt savas hokeja pils būvniecību ar mērķtiecīgu izeju, Dinamo runas vīri viņus jau publiski ir nosaukājuši. Kam no tā labāk? Savickim noteikti nē... Vai viņš to nesaprot? Jādomā, ka saprot, bet ar darbiem pierāda pretējo. Šajā ziņā viņi ar otru lielo puiku Gunti patiešām sēž vienā smilšu kastē.
No vienas puses – kas mums gar privāta biznesa problēmām. Lai viņi ķepurojas! No otras – skaidri ir redzams pašreizējā projekta potenciāls, kas tiek vienkārši nonivelēts. Turklāt, ja vien runa būtu tikai par SIA Rīgas Dinamo vai a/s RD. Akcionāri taču paši ik pa brīdim kliedz, ka Dinamo ir pelnījis valsts atbalstu, tātad – tautas pretimnākšanu. Ja ar tribīņu masu nepietiek, tad varbūt vajadzētu paspēlēt vismaz par nieka tiesu gudrāk, lai rodas pārliecība, ka šie patiešām saprot, ko runā. Tagad izskatās, ka nesaprot. Protams, ne jau tāpēc mēs hokeju mīlēsim mazāk, vienkārši – ja nesanāk, varbūt labāk nevajag... Citādi – paldies akcionāriem par līdzšinējo devumu, jo arī krievu nauda ir jāmāk paņemt. To Savickis paņēma! Malacis. Tagad vēlētos sagaidīt tik pat lielu izmanību hokeja jautājumos ar biznesa ievirzi. Jo tas, kas notiek pašreiz ar Dinamo - tā ir visas Latvijas gazifikācija ar gāzes baloniem, nevis modernu gāzes vadu. Varbūt šāds salīdzinājums vienam otram būs izprotamāks. Veiksmi vēlot!
[+] [-]