Pelnīti, "Prizma"!

Pa vidu starp kluba izveidi un pirmo (!) čempiona titulu ir arī tāds mazs "sīkums" kā "Volvo" halle Imantā, kas savas durvis vēra 2005. gadā, bet nu tur ir trīs (!) hokeja laukumi un visa hokeja infrastruktūra. Vēl jāuzceļ viesnīca, kur uzņemt atbraukušās komandas un vajadzētu arī vienu stipri plašāku ģērbtuvi... Latvijas izlases vajadzībām. Bet tas jau LHF prezidenta Kirova Lipmana dārziņš. Ideāli būtu bijis, ja, ceļot "Volvo" lielo halli, Hokeja federācija būtu piemetusi savu plecu un tā būtu uzcelta 3000 skatītāju uzņemšanai. Taču ko nu svētku dienā par ikdienu...

Vai es ticēju, ka "Prizma" var uzvarēt? Nē, taču! Un tā domāja lielākā daļa hokeja sabiedrības. "Kurbads" regulārajam čempionātam izskrēja cauri kā Useins Bolts pasaules čempionāta priekšskrējienam, 3. vietā esošo "Prizmu"apsteidzot par 12 punktiem. Arī tad, kad "Prizma" jau bija finālā, bija dzirdamas runas, ka īstais fināls bijis pusfinālā, kur "Kurbads" sacentās ar "Ozolniekiem/Monarch"... Kad kolēģi no Latvijas TV vaicāja, kurš uzvarēs finālsērijā, atjokoju, ka "Prizmas" treneris Ēriks Miļuns man draugs un trenējis manu dēlu Haraldu, ka draugs ir "Kurbada" treneris Aigars Cipruss, bet Paulis Dzindulis kaimiņš Bieriņos...

Par savu prognozi - sērijā 4-2 "Kurbada"labā - nožēloju jau pēc pirmās spēles, kad Ogrē pieredzējušie un meistarīgākie kurbadieši neatstāja nekādas cerības prizmiešiem. 10:2 tomēr ir liela uzvara, turklāt Saša Macijevskis pirmo ripu iemeta tikai tad, kad bija jau 0:8. Izskatījās, ka "Kurbads" ar savām mašīnām pārbrauks pāri "Prizmai", to pat nepamanot. Henrijs Ančs prizmiešu vārtos bija nepārliecinošs, tāpat kā viņa aizvietotājs Maksims Rešetņikovs. Uz "Kurbada" Latvijas monstru fona (Bluks, Šancevojs, Zvirbulis, Adamovičs, Lavrenovs, Valters, Kardašs, Fiļimonovs, Bisenieks, Cinks, Undelis, Kļujevskis, Hartmanis, Dobreņkijs u.c.) meistarībā viņiem līdzvērtīgi izskatījās tikai 39 gadus vecais Macijevskis un Dāvis Straupe...

Otrā spēle Ogrē ritēja, it kā nebūtu bijis 2:10. 1:2, 2:3, Mihailam Kokļinam 3:3 panākot piecas sekundes pirms otrās trešdaļas beigām. Uzvaras vārti papildlaikā ar pirmo metienu Macijevskim - 4:3 un sērijā 1-1.

Eh, tas bija grauds aklai vistai! Ko apliecināja "Kurbada" 6:1 pirmajā spēlē Imantā. Nu nebija tajā mačā "Prizmai" variantu, turklāt vairākās epizodēs ne sevišķi gudri nospēlēja viņu līderi Krišs Grundmanis, Aleksandrs Baburins (kas tas tāds?), vēl viens otrs. Bija redzams, ka "Prizmai" gan vēlēšanās ir, bet pietrūkst prasmju, turklāt emocijas sit pāri malām. Kā sekas - dumji noraidījumi. Kad Elvis Veldze apmalē ietrieca pērngada čempionu "SMSCredit" kapteini Dmitriju Šancevoju, prasījās tā kā pēc atbildes reakcijas, taču jaunākie un fiziski gatavākie prizmieši turpināja savu spēka spēli. Vienu reizi apmalē, otru, trešo...

Tas pats turpinājās arī ceturtajā mačā. "Prizma" turpināja savu nekaunīgo hokeju arī tad, kad bija 0:2, Straupem, Fadejevam un Apsītim panākot 3:2. Sērijā - 2-2.

Piektajā mačā Ogrē - 3:2 bullīšos - jau bija acīmredzams, ka "Kurbada" fiziskā spēka rezerves izsmeltas. Loterijā (?) - pēcspēles metienos - neviens no trim "Kurbada" tehniķiem (Kļujevskis, Bisenieks, Cinks) ripu Anča vārtos neprata dabūt, bet Aleksandrs Fadejevs, kurš vairāk tomēr ir spēka hokeja pratējs, iemeta tik smuku (nikni!) bullīti kā Ņiživijs labākajos gados. Nu jau sērijā bija 3-2 "Prizmas" labā!

Vai sestā spēle varēja nebūt pēdējā šajā finālsērijā? Varbūt, taču tad "Kurbadam" otrajā trešdaļā, kad kādas desmit minūtes bija diezgan prāvs teritoriālais pārsvars, vajadzēja iedabūt Anča vārtos kaut vienu ripu, bet Henrijs savā 24. gadu dzimšanas dienā aizvadīja ļoti labu spēli. Divas trešdaļas spēles vēroju kopā ar Gintu Bisenieku, kura dēls Ēriks bija vienā pusē, bet draugs un cīņu biedrs Miļuns otrā. "Viens Ēriks šodien uzvarēs, " pavisam drošu prognozi izteica Bisenieks, un tā kā sliecās, ka uzvarētājs nebūs viņa dēls: "Treneris Miļuns ir ļoti kreatīvs un gan jau kaut ko izdomās. Gan kaut ko samainīs! Ja kādreiz viņam neiet spēle, Ēriks pat piedāvā - nu apmaināmies kaut vai ar šlipsēm!" Un treneris Bisenieks gluži kā zvaigznēs būtu ieskatījies! Otrās trešdaļas beigās, kad ne savā zonā (!) noraidījumu nopelnīja Dobreņkijs, Miļuns pirmo reizi (!!!) laukumā sūtīja uzbrucēju Jāni Pētersonu. Lai viņš ar saviem 105 kilogramiem pagrūstas "Kurbada" vārtpriekšā. Nu un Jānis pēc Macijevska un Viktora Lobačova piespēlēm iegrūstīja uzvaras ripu vārtos. Nekādu Ameriku neizdomājot, tikai turot savu nūju uz ledus! Kā tas arī tiek prasīts šādās situācijās.

Finālā ar 4-2 bija uzvarējusi "Prizma" un šo rindu autors tikai varēja ievilkt dziļāk plecos galvu, kad Grundmanis izteica piedāvājumu totalizatorā tomēr nespēlēt.

Uz daudzu lielā hokeja sapratēju vaicājumiem, kurš no finālsērijas dalībniekiem varētu tikt rekomendēts uz Latvijas izlases treniņiem, tomēr godīgi jāatbild, ka pagaidām neviens. Taču finālsērija bija aizraujoša. Dzindulis, Kārkliņš un Miļuns pēc 17 (!) gadiem piepildīja vienu no saviem sapņiem. Gan būs arī turpinājums. Miks Dzindulis tagad jau ir "Pārdaugavas" sporta skolas direktors, bet viņa brālēns - Edžus Kārkliņš - šīs pašas sporta skolas treneris.
Un jācer, ka "Kurbads" nebūs bijis vienas sezonas projekts.

Nezinu, vai tā ir likumsakarība vai nejaušība, bet šā gada Latvijas čempionāta trīs pirmo četru vietu ieguvējus "Prizmu", "Kurbadu" un "Ozolniekus/Monarch" atbalsta autopārvadātāji...