Decembra bilance biatlonā - jauni vārdi un vēl lielāka konkurence

Vienu un ļoti izteiktu sezonas atklājumu pagaidām negribētos nosaukt, kaut gan pirmām kārtām laikam nāk prātā abi Krievijas izlases debitanti - Dmitrijs Mališko (stafetes pēdējā posmā Hohfilcenē ne tikai noturējās trijniekā, bet pat apsteidza pašu Martinu Furkadu un finišēja otrais) un Timofejs Lapšins (trešā vieta sprintā Hohfilcenē). Taču tālejošus secinājumus neizdarīsim arī attiecībā uz viņiem, jo ir aizvadīti tikai pirmie trīs Pasaules kausa posmi. Cita lieta, ka ar katru nākamo posmu kļūst arvien interesantāk sekot jaunajiem vai jau nedaudz nosacīti jaunajiem vārdiem biatlonā.

Benjamins Vegers nav pirmais Šveices biatlonists, kurš kāpa uz pjedestāla Pasaules kausa (PK) posmos, labi zināmi ir tādi meistari kā Matiāss Zimmens un slavenā futbolista Aleksandera Fraja uzvārda brālis Tomass Frajs, taču tieši ar 22 gadus veco Vegeru šveicieši saista lielākās cerības šosezon, nākamsezon un olimpiskajā sezonā. Pagājušajā sezonā Pokļukā 2009. gada pasaules junioru vicečempions spirntā pirmo reizi kāpa uz goda pjedestāla PK posmā (2. vieta 20 km distancē), bet šosezon viņš jau divas reizes bija trešais (sprintā un iedzīšanā). Daudzpusīgs biatlonists un viens no labākajiem šaušanā (92,6 procenti sašautu mērķu). PK kopvērtējumā pašreiz ieņem 4. vietu un tā pagaidām ir lielākā intriga.

Francūzis Žans-Gijoms Beatrikss 2008. gadā bija pasaules junioru čempions, PK posmā viņš debitēja 19 gadu vecumā un ierindojās astotajā desmitā. Divas nākamās sezonas francūzis PK posmos nebija manāms. Beatriksa piemērs ir labs piemērs mūsu biatlonistiem - proti, neveiksmes jeb zemas vietas pirmajos PK posmos vēl neko nenozīmē. Pat nemēģināsim nodarboties ar tādu muļķību, kā salīdzināt mūsu un Francijas jauno biatlonistu izaugsmes iespējas, taču tik un tā šis piemērs ir vērā ņemams - ja jau pat Francijas labākie juniori, ja jau pat pasaules junioru čempions debijas reizē paliek tuvāk simta beigām nekā sākumam, tad mums vēl jo vairāk pirmajos posmos par tamlīdzīgām vietām nav jākaunās. Jāturpina strādāt. Pagājušajā sezonā Beatrikss PK kopvērtējumā ierindojās jau 54. vietā, bet šosezon pirmo reizi pietuvojās pjedestālam - 4. vieta Hohfilcenē.

Abi Krievijas "atklājumi" Dmitrijs Mališko un Timofejs Lapšins ir attiecīgi 24 un 23 gadus veci, tā ka abiem jau it kā vajadzēja "izšaut" agrāk, taču bija iemesli to neizdarīt. Mališko pirms trim gadiem, piemēram, vispār jau grasījās pamest biatlonu, jo nebija finansiālu iespēju pienācīgi trenēties, taču Sanktpēterburgā atradās cilvēki, kas neļāva viņam pazust, savukārt Lapšins pirms tam bija distanču slēpotājs, bet ar biatlonu nopoetni nodarbojas tikai trīs gadus. Abi izmantoja situāciju, ka divi no izlases līderiem - Ivans Čerezovs un Maksims Čudovs - izkrita no sezonas savainojumu dēļ, bet Dimitrijs Jarošenko vēl tikai mēģina atgriezties pēc diskvalifikācijas. Abi ir labs piemērs uzdrošināties arī citiem no otrās jeb IBU kausa izcīņas komandas vai no junioru izlases. Labs piemērs ne tikai Kreivias biatlonistiem.

Vācietis Florians Grafs vēl 2007. gadā kļuva par pasaules junioru čempionu iedzīšanā, bet biatlona speciālisti viņu esot ievērojuši jau pirms sešiem gadiem. Vācietis ilgi svārstījās starp saksofonista un biatlonista karjeru, taču atdeva priekšroku slēpēm un šautenei. IBU kausa posmos Grafam ir 12 pjedestāli, bet šosezon viņš bija 7. un 8. vietā PK posmos (sprintā un iedzīšanā).

22 gadus veco Lukašu Hoferu uzskata par Itālijas jauno lielo cerību, par Johana Passlera, Andreasa Cingerles (viņš ir Hofera treneris), Pjeralberto Karraras, Patrika Favre, Vilfrīda Palhūbera un Renē Katarinusi pēcteci. 2009. gada divkārtējais pasaules čempions junioriem (sprintā un iedzīšanā) jau pagājušajā sezonā PK posmos 9 reizes bija desmitniekā, bet pasaules čempionātā ieguva bronzas medaļu distancē ar kopēju startu. Šosezon Itālijas jaunā cerība bija trešais PK posmā distancē ar kopēju startu. Hofers ir viens no labākajiem slēpotājiem, savulaik, būdams vēl juniors, viņš ar divām trim kļūdām šaušanā visus pārliecinoši uzvarēja.

Dažas jaunas favorītes aug arī starp dāmām, bet kā pirmo minēšo to, kurai šosezon vēl ne reizes nav izdevies iegūt kaut punktu PK posmos un kas pagaidām laikam ir lielākais sezonas pārsteigums negatīvā nozīmē - runa ir par itālieti Dorotiju Vireri.
2011. gada pasaules čempionātā juniorēm viņa uzvarēja visās trijās solodistancēs, kā arī ieguva sudraba medaļu stafetē, bet pavisam viņa ir pieckārtēja pasaules junioru čempione. Viņa jau piedalījās olimpiskajās spēlēs Vankūverā, savukārt pasaules čempionātā pēc 28. vietas sprintā pakāpās uz 9. vietu iedzīšanā, bet sezonas beigās ieguva gada labākās debitantes titulu. Šosezon... Redzēsim, kā Virerei ies tālāk.

21 gadu vecā vāciete Miriama Gēssnere jau ir pasaules čempione stafetē, trīs reizes viņa bija uz pjedestāla PK posmos pagājušajā sezonā un viņu jau uzskata par pilnvēsrtīgu Vācijas izlases dalībnieci, tā ka viņa ir visizteiktākā it kā sezonas atklājumu sarakstā. Taču Gēssnerei ir vēl tikai 21 gads...

Vēl pērn likās, ka Norvēģijas sieviešu biatlona izlasē ir palikusi tikai Tūra Bergere, bet pārējās ir tikai skaitam, taču jau šosezon tā vairs nav - Sinneve Sulemdale (22 gadi) šosezon sešas reizes PK posmos bija pirmajā divdesmitniekā un kopvērtējumā ieņem 11. vietu, Elise Ringena (22) bija 2008. gada Eiropas čempione 15 km distancē, šosezon viņa bija 10. vietā sprintā Hohfilcenē, kā arī četras reizes divdesmitniekā un šķiet, ka pirmo reizi kopš 2008. gadā, kad par viņu sāka runāt, sāk pamazām attaisnot cerības, savukārt Fannija Velle-Strana Horna (23) šosezon ir labākā snaipere starp norvēģu biatlonistēm, viņa bija 11. vietā sprintā Ēsterzundē, bet pagājušajā sezonā vienreiz iekļuva desmitniekā (9. vieta sprintā Holmenkollenā).

22 gadus vecā francūziete Sofi Boili 2010. gadā kļuva par pasaules junioru čempioni iedzīšanā, pagājušajā sezonā PK posmos divreiz bija desmitniekā.

Olga Viluhina no Krievijas par pasaules junioru čempioni (sprintā) kļuva vēl 2006. gadā, 2009. gadā viņa kļuva par četrkārtējo Eiropas čempioni un finišēja sestā sprintā PK posmā, bet... Savainojumi un slimības vajāja Olgu katru sezonu un "trāpīja" viņai gandrīz vienmēr tieši pirms atbildīgākajām sacensībām. Tikai šosezon - pēc trim gadiem - 23 gadus vecā Viluhina atkārtoja savu labāko sasniegumu PK posmos, ieņemdama 6. vietu Hohfilcenē.

Ik pa laikam pie biatlona debesīm parādās kāda talantīga ķīniešu biatloniste. Šoreiz tā ir 20 gadus vecā Tan Czjalina - labākā starp Lju Cjaninas (audzē dēlu un šosezon nestartēs) un Kun Czinčao sekotājām. Starp juniorēm Czjalina nav izcēlusies, arī IBU kausa posmos nav izcēlusies, taču 6. vieta sprintā un 10. vieta iedzīšanā Hohfilcenē lika 20 gadus veco ķīnieti ievērot.

Kas attiecas uz rezultātu arvien augošo blīvumu un tātad arvien lielāku konkurenci, tad ilustrācijai pietiks tikai ar dažiem piemēriem. PK 2. posmā Hohfilcenē sprintā vīriešiem divās minūtēs "satilpa" pirmie 53 sportisti, divās ar pusi minūtēs - 70, bet trijās minūtēs - 88 biatlonisti. Turpat nākamajā posmā un atkal sprintā divās minūtēs jau bija 67 pirmie, divās ar pusi - 82, bet trijās - 93 biatlonisti! Dāmām konkurence nav tik traka, bet tomēr - trešajā posmā sprintā divās minūtēs bija 32, divās ar pusi - 49. bet trijās minūtēs - 62 sportistes.

Tā ka varbūt nevajag uzreiz smīnēt, ja kāds no mūsu biatlonistiem vai biatlonistēm PK posmā ierindojas, piemēram, sestajā un septītajā vai pat devītajā desmitā. Cita lieta, ja tas notiek reizi pēc reizes un sezonu pēc sezonas. Bet tas jau ir cits temats.