Basketbols zem viena jumta. Atskaņas...

Vienota sistēma visā Rīgā

Ir izskanējis daudz versiju reorganizācijas nepieciešamības sakarā. Dažas jūtami aplamas, citas - ticamākas. Guntis Šēnhofs, BJBS „Rīga” vadītājs, sarunas gaitā norāda uz vienu no tām, proti, ka reformu esot izdomājis viņš – tās esot muļķības. „Pamatojums reorganizācijai bija atbilstošs krīzes situācijai valstī. Tas bija loģisks Rīgas domes lēmums, lai samazinātu izdevumus administratīvajam aparātam, visas Rīgas basketbola skolas apvienojot zem viena jumta,” cēloņus ceļ gaismā Šēnhofs. Taču administratīvo izdevumu optimizēšana nebija vienīgais iemesls tik krasām pārmaiņām. „Otrs iemesls – lai optimizētu darbu profesionālajā jomā. Pēc vienotas sistēmas, vienotiem noteikumiem, vienotas izpratnes,” skaidro Šēnhofs, uzsverot, ka šajā gadījumā par rīcības modeli kalpo pieredze, kas gūta vadot BS „Rīga”. Tieši šīs basketbola skolas piekoptie principi ir kā vadmotīvs visām apakšstruktūrām, kas izveidojās līdz ar reorganizāciju. Kāpēc tieši šī skola? Šēnhofs ar lepnumu norāda uz kausiem savā kabinetā, kas vēsta par regulārām uzvarām basketbola skolu kopvērtējumā.
„Pati reforma tika uztverta ārkārtīgi slimīgi, pat agresīvi,” atminas Šēnhofs. „Trakākais, ka tika stāstītas pasakas, ka es to reformu esmu izdomājis. Tas man līdz šim brīdim ir neatbildēts jautājums – kas to ir izdarījis, no kurienes tādas muļķības nākušas? Es biju pret tādu reformu. Reforma, neapšaubāmi, bija vajadzīga, un ir labi, ka viņa notika. Taču – drusciņ pārspīlētā formā.” Šēnhofs ieskicē modeli, kādu viņš redzētu labprātāk - 3 skolas, nevis viena, iedalot tās pēc atrašanās vietas. Šobrīd apvienotajā basketbola skolā ir aptuveni 2000 jaunie basketbolisti, kas skolas vadīšanu apgrūtina. „Ārkārtīgi grūti pārraugāms process. Optimālais būtu – trīs patstāvīgas basketbola skolas Rīgā,” uzskata Šēnhofs. Viņš savu redzējumu jau toreiz prezentēja Rīgas domē, taču politiķi lēma, ka katrā sporta veidā – arī hokejā, volejbolā, futbolā – ir jābūt vienai skolai. Šēnhofs norāda, ka ir būtiska atšķirība, jo šajos sporta veidos audzēkņu skaits svārstās robežās no 500 – 700, kamēr basketbolā tie ir jau pieminētie 2000.

Gaidāmas svaigas asinis

Arī krasās līmeņa atšķirības bija viens no galvenajiem faktoriem vienotu drānu pielaikošanā, jo vairākās Rīgas basketbola skolās darba kvalitāte bija tālu no vēlamās. Šēnhofs norāda uz situāciju tādās komandās kā „Arkādija” un „3. BJSS”, kas atrodas Pārdaugavā, līdz ar to veido apakšstruktūru „Pārdaugava”. Pirms reorganizācijas situācija bija slikta, bet tagad ir vērojami uzlabojumi, lai arī līdz vēlamajam vēl tālu. Interesanti, ka arī vefiņš salīdzinoši neilgā laikā šobrīd piedzīvo jau otro atdzimšanu Latvijas basketbolā. Šoreiz stāsts ir par nopelniem bagāto Alfrēda Kraukļa basketbola skolu „VEF”, kura aizvadītajā sezonā sasniedza jūras dzelmes dibenu, atstājot jaunatnes līgas 1. divīziju. No iesildītā krēsla nācās atvadīties ilggadējai skolas vadītājai Guntai Strazdiņai, kuru kopš septembra ir nomainījusi enerģiskā Daiga Jansone. Šēnhofs pauž nožēlu, ka basketbola skola, kas nes paša Alfrēda Kraukļa vārdu, ir nolaidusies tik zemu. „Viens no izskaidrojumiem – maigi izsakoties, piezemētas prasības no vadības puses pret treneriem.” Nevienam, kurš labi orientējas Latvijas jaunatnes basketbolā, nebija noslēpums, ka šajā sporta skolā ar savam statusam nepiedodamiem pārkāpumiem grēko gandrīz visi – sākot ar treneriem, beidzot ar pašiem audzēkņiem. Jansone kā neveiksmju cēloni min ģeogrāfisko stāvokli jeb basketbola skolas bāzes vietu. „Viņi strādā ļoti šauri, apkalpojot tikai Rīgas Teikas vidusskolu. Centra basketbola skolām ir lielāks audzēkņu skaits, turklāt tur tiek pievesti bērni no malas. „Juglai” ir Juglas gals, „VEF” – Teikas vidusskola,” skaidro Daiga Jansone. Jansone ir uzņēmusies šo kārtību mainīt, mudinot trenerus aktīvi staigāt pa skolām, meklēt optimālos risinājumus sporta bāzēm, citādi pašlaik „VEF” skola galvenokārt sākas un beidzas Teikā. Jansone norāda arī uz rezultātiem, skaidrojot, ka atskaites punkts ieguldītajam darbam ir rezultāts U-19 grupā, kas ir absolventi. Ja tur nav nevienas uzvaras, tad...
Tomēr „VEF” piemērs ir kā signāls pārmaiņām, kas agrāk vai vēlāk piemeklēs visu basketbola sistēmu Rīgā. „Kad pirms 14 gadiem sāku vadīt BS „Rīga”, liku uzsvaru uz jauniem puišiem, nevis pieredzējušiem treneriem,” atminas Šēnhofs, norādot uz to pašu „VEF”, kur bija/ir „iesūnojis treneru sastāvs, izņemot Jonānu”. Jansone atklāj, ka jau ir uzsākta svaigu asiņu iepludināšana, piesaistot divus jaunus trenerus, taču darbs uzteikts nevienam nav. „Visi treneri ir palikuši, visi turpina strādāt. Rezultātus skatīsimies maijā. Mums bija ļoti nopietna sapulce treneriem, kurā mēs izskatījām situāciju visās grupās. Treneri objektīvi un godīgi pateica labākās grupas, sliktākās grupas,” atklāj Jansone. Šēnhofs atklāj, ka pamazām, taču paaudžu maiņa tiks veikta. „Nevar to uzsākt agresīvi, taču pamazām ir jāmaina treneru sastāvs. Lēni, pacietīgi, bez agresivitātes, jo šodien ir jādomā par cilvēku kā tādu (bezdarbs), jāvelk iekšā jaunie treneri. To pierādīja mana basketbola skola, kura īsā laikā kļuva par vienu no labākajām valstī, bet vēlāk – par labāko” skaidro Šēnhofs, kurš uzskata, ka treneriem ir jābūt ar degošām acīm, bet ārkārtīgi reti esot tādi piemēri, kad šī īpašība piemistu pieredzējušiem treneriem.

Sprunguļi spieķos

Basketbola piramīdas vadīšana neaprobežojas tikai ar administratīvo darbu vai kausu pucēšanu, jo ik pa laikam jāpārvar ir dažādu „labvēļu” radīti šķēršļi. Piemēram, vairākas KNAB vizītes, kuras, pēc SA+ rīcībā esošās informācijas, ir noorganizējis viens un tas pats cilvēks, kura vārdu šoreiz neminēsim. Tāpat arī auditi un vairāku aktīvu vecāku pretdarbība. Nelikumības konstatētas nav, taču mērķtiecīgie uzbrukumi turpinās.
Pretestību Šēnhofam vēl aizvien, lai arī jūtami mazāk, turpina izrādīt vecāki. Šēnhofs norāda, ka ir nodibinātas vecāku padomes katrā apakšstruktūrā, lai izdotos rast kopīgus risinājumus. Komunikācijas procesā starp vecākiem un vadību ir vērojams progress, taču vēl joprojām atrodas iniciatīvas bagāti vecāki. „Naida un neinformētības rezultātā, tautā aiziet valodas – pārspīlētas. Treneri baidījās pazaudēt darbu, tāpēc maldināja vecākus,” skaidro Šēnhofs, atceroties, cik agresīva bija attieksme reformas sākumā. Ar zobeniem īpaši sparīgi vicinājās „Pārdaugavas” vecāku kolektīvs, kuri bija neapmierināti ar jauno nodaļas vadītāju Kozlovski, kurš reformas rezultātā uzņēmās vadību, taču drīz vien amatu atstāja. „Labs speciālists sporta lietās, taču absolūta nulle finanšu lietās un grāmatvedībā. Ja cilvēks nezina, tad viņš nezina. Nodaļas vadītājam tomēr ir jāzina tādas lietas,” atklāj viens no vecākiem, ar kuru SA+ sazinājās, jo, pēc operatīvās informācijas, viņš esot aktīvs procesu ietekmētājs vecāku kolektīvā. Taču sarunas laikā tas nebija jaušams, jo par šo tēmu runāja izvairīgi, vien rezumējot reformas sauso atlikumu. „Godīgi sakot, nekādus uzlabojumus es neredzu. Nekādus baigos mīnusus es arī nevaru nosaukt, taču uzlabojumu noteikti nav.”

Līdz pīpētavai...

Tomēr viedokļi par uzlabojumiem dalās. „Pēc reorganizācijas „Juglā” lietas ir gājušai tikai uz augšu. Pirmkārt, finansiālajā ziņā – esam labāk materiāli nodrošināti. Ja nebūtu vienota skola nodibināta, es par 99% esmu pārliecināta, ka nebūtu vairs „Juglas”, nebūtu „TTP”, nebūtu „VEF” – viņi būtu bankrotējuši,” uzskata Daiga Jansone, uzteicot finansiālās situācijas uzlabošanos un organizatorisko jautājumu sakārtošanu, jo nu basketbolisti ir saimnieki „Juglas” zālē, kur apakšīrnieki ir arī paukotāji un mākslas vingrotāji. Šēnhofs uzteic vecāku līdzfinansējumu, kurš palīdz nodrošināt nepieciešamos darba apstākļus. Arī šeit ir panākts progress, jo kādreiz šajā lauciņā ir bijis vērojams haoss, kuru izraisījusi atšķirīgā treneru izpratne par līdzekļu izlietojumu. Nu tā ir gandrīz pilnībā vienota visai struktūrai.
Jansone neizslēdz iespēju, ka reforma varēja notikt arī citādāk, taču vajadzīga tā bija, kā tagad izrādās – arī veiksmīga. Vismaz no viņas skatu punkta. Taču skatu punkti ir dažādi, tāpat kā viedokļi. Vien lieta tāda, ka opozicionāri ir skaļi pīpētavās un gaiteņos, bet ar reāliem argumentiem dalīties nav gatavi, kā to raksta tapšanas laikā secināja šo rindu autors. Varbūt tādu nemaz nav? Darbs ir sācies salīdzinoši nesen, lai prasītu kardinālus uzlabojumus, bet pietiekami sen, lai izliktu pirmās atzīmes. Cik ieliktu jūs?