Haralda Silova piemērs kļūs lipīgs?

Haralds vēl arī pats nav galīgi izlēmis, kam turpmāk pievērsīsies - šorttrekam vai ātrslidošanai, taču skaidrs, ka šāda izvēle būs jāizdara un pēc sezonas Haralds to izdarīs. Šosezon Haraldam priekšā vēl vairākas svarīgas sacensības ātrslidošanā un tāpēc par izvēli viņš pašreiz nesaspringst. Nav, kur steigties. Šī vēl nav pat pirmsolimpiskā sezona. Taču, ja Silovs tā turpinās ātrslidošanā, tad līdz Soču ziemas olimpiskajām spēlēm daudzi jau varbūt piemirsīs, ka viņš bija (tad jau patiešām varēs teikt bija, ja izvēle tiks izdarīta par labu ātrslidošanai) viens no labākajiem šorttreka meistariem Eiropā un sekmīgi startēja arī pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs.

Pirmā Haralda parādīšanās ātrslidošanā radīja vienkārši interesi gan līdzjutējos, gan konkurentos, kāds no pirmajiem konkurentu komplimentiem varbūt arī patiešām bija tikai pieklājības pēc izteikts, arī viņa piedalīšanās gan šorttrekā, gan ātrslidošanā ziemas olimpiskajās spēlēs Vankūverā (līdz tam neviens vēl nebija vienās olimpiskajās spēlēs startējis abos šajos radniecīgajos sporta veidos) tika uztverta dažādi, taču galvenokārt - pozitīvi un atzinīgi. Toties šosezon Haralds jau ir pacenties, lai ne tikai neviens nesmīn par viņu kā par ātrslidotāju, bet lai ar viņu jau rēķinās un lai no viņa jau baidās. Visiem bija liels pārsteigums, kad Silovs Eiropas čempionātā daudzcīņā pirms pēdējās distances (10 000 m) atradās trešajā vietā. Tas bija liels pārsteigums arī viņam pašam, bet 6. vieta summā ir augstākā Latvijas ātrslidotāju vīriešu vieta Eiropas čempionātos kopš Alfrēda Bērziņa uzvaras Eiropas čempionātā 1939. gadā. Šo sacensību laikā 1500 distancē Haralds startēja pārī ar pasaules čempionu un olimpiskās bronzas medaļas ieguvēju norvēģi Hāvardu Bokolo un apsteidza viņu par sekundi! Pirms dažām dienām Silovs laboja Latvijas rekordu 1500 m distancē, veikdams to ātrāk par 1:08 un Latvijas rekords šajā distancē tagad ir augstāks nekā Krievijai un Vācijai. Iekļūšana KIA Ātrslidošanas akadēmijā Incelē un iespēja trenēties (slīpēt tehniku) pie pasaules rekordista 500 m distancē un viena no tehniskākajiem ātrslidotājiem pasaulē kanādieša Džeremija Voterspūna ir devusi vēl tikai pirmos augļus. Izlemšana, pie kā palikt, protams, ir tikai un vienīgi paša Haralda ziņā, bet vismaz pašreiz izskatās, ka tikai likumsakarīga būtu palikšana ātrslidošanā jeb, kā pats Haralds saka, "klasiskaja mūzikā" (šottreku savukārt viņš salīdzina ar rokkoncertu). Un kas tad, ka Haralds Silovs pašreiz ir mūsu vienīgais ātrslidotājs?

Vēl vairāk - iespējams, ka Haralda Silova piemērs kļūst lipīgs un varbūt, ka tas pat ir ceļš, kā arī citi caur šorttreku var nonākt ātrslidošanā. "Klasiskajā mūzikā" mums nav, kur trenēties, toties šorttrekā varam to darīt un tur mums jau ir zināma masveidība, aug vēl daži labi "rokkoncerta" dalībnieki. Haralds sevi ātrslidošanā jau ir apliecinājis, taču tas ir tikai sākums. Tā ir tikai pirmā sezona viņa karjerā, kurā viņš ir tikai ātrslidotājs nevis vispirms šorttrekists, bet "brīvajā laikā" arī ātrslidotājs. Ja būs vēl lielāki panākumi šosezon un nākamsezon, ja Haralds paliks ātrslidošanā, tad tas būs piemērs, kuram ir vērts sekot. Ātrslidošanā ir piemēri, kad labs šorttreka meistars (daži amerikāņi un korejieši) pārtop par ātrslidotājiem un sasniedz pasaules klases rezultātus. Vispirms tikai vajag sasniegt labu līmeni šorttrekā. Turklāt Haralda piemērs var palīdzēt nākotnē vēl kādam no mūsējiem nokļūt KIA Ātrslidošanas akadēmijā. Iespējams, ka ir pat vērts padomāt par šāda ceļa - no šorttreka uz ātrslidošanu - sekmēšanu. Nevajag tikai pārprast - tas nenozīmē, ka šorttreka izmantojams tikai kā starta laukums pārejai uz ātrslidošanu, šāda "rokkoncerta" maiņa pret "klasisko mūziku" būs atsevišķi nevis masveidīgi gadījumi, jo kuram katram nemaz nebūs pa spēkam tāda "žanru maiņa".