Layout: current: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512 ), alternative: getContentLayout (Cid: Cache\Templating\LayoutCustomizations\Esports\CustomizationSource512), Fid:459, Did:0, useCase: 3

12h pēc spēles: Ir katram roka jāpieliek...

12h pēc spēles: Ir katram roka jāpieliek...
Edgara zvaigžņu brīdis. Vai būs turpinājums?
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f64

Rīgas „Dinamo” pēc decembra pārtraukuma ar lielu enerģiju metās cīņā, lai pārtrauktu četru zaudēto spēļu sēriju un ar kopējām pūlēm, pēc spēles metienos salauztu Oļega Znaroka trenētās komandas pretestību.

Par spēli
Spēles pirmā daļa rīdzinieku izpildījumā bija netipiska. Pierasts, ka spēlēs ar Rīgas „Dinamo”, pretinieki biežāk izdara metienus, apdraud vārtus. Šoreiz bija otrādi – rīdzinieki, sev netipiski bieži, izdarīja metienus un centās aktīvi spēlēt uz vārtiem, kamēr pretinieks, gaidīja savas iespējas pretuzbrukumos. Tomēr, ja skatās uz vārtu gūšanas momentiem, tad Rīgas komandai pirmajā periodā grūti būtu atrast kaut vienu nopietnu vārtu gūšanas iespēju, kamēr pretuzbrukumi maskaviešu izpildījumā bija ļoti bīstami un viņi noteikti varēja gūt arī vairāk nekā vienus vārtus. Turpinājumā spēle izlīdzinājās un, jo tuvāk beigām, jo vienkāršāk un atbildīgāk abas komandas darbojās savā zonā. Jau pirmā spēlē pēc pārtraukuma hokeja līdzjutējiem sanāca pēc pilnas programmas, proti, lai noskaidrotu uzvarētāju bija nepieciešami pēcspēles metieni. Tas jau pats par sevi ir notikums, bet Edgara Lūsiņa stāšanās vārtos un veiksmīgā spēle, uzvarai piešķīra papildus decibelus.

Panākuma atslēga
Ir katram roka jāpieliek, lai lielais darbs uz priekšu tiek. Šī bija izteikta kopīgā darba izcīnīta uzvara. Spēles laikā rīdziniekiem nemaz nebija tik daudz puslīdz labu vārtu gūšanas momentu. Maskavieši ļoti labi aizstāvējās un Rīgas „Dinamo” bija smagi un pacietīgi jāstrādā visas 65+ minūtes, lai izcīnītu šo panākumu.

Lūzuma punkts
Ja runā par kādu spēles izšķirošu momentu, tad jārunā par pirmo periodu un vairāk pretinieku kontekstā. Maskavas „Dinamo”, neskatoties uz rīdzinieku aktīvāku spēli uzbrukumā, pirmajā periodā, gan pirmajā skaitliskajā vairākumā, gan pretuzbrukumos, izdevās izveidot virkni ļoti labas vārtu gūšanas iespējas. Pretiniekam pirmajā periodā bija iespēja iegūt pāris ripu pārsvaru un, ņemot vērā spēlēs turpmāko raksturu, izšķirt spēli savā labā. Viņi to neizdarīja, rīdzinieki izturēja un spēles uzvarētājs tika noskaidrots pēc spēles metienos.

Vairākums/ mazākums
Skaitliskajā vairākumā izdevās gūt vienīgos vārtus no spēles. Attiecīgi, vairākuma brigāde būtu jāuzslavē. Tomēr kopumā, vairākums vēl joprojām klibo uz abām kājām. Vienīgā realizācija atnāca pēc tam, kad Ņiživijs ilgstoši nesekmīgi centās izpildīt diagonālas piespēlēs un beigās atspēlēja ripu aiz vārtiem Karamnovam. Karamnovs nesarežģīja lietu, izlīda uz vārtiem, pacīnījās vārtu priekšā un Miķelis bija pareizā laikā pareizā vietā, lai ieraidītu vārtos atsisto ripu. Vairākuma sakarā vēl var atzīmēt vairākuma izspēli uzreiz pēc gūtajiem vārtiem, kad Džeriņa maiņai izdevās gandrīz visas 2 minūtes nospēlēt zonā un izpildīt virkni metienus, diemžēl, visbiežāk, neprecīzus.

Skaitliskajā mazākumā izdevās nosargāt vārtus neskartus. Šeit gan jāatzīmē, ka jau pašā pirmajā mazākuma reizē, rīdziniekiem arī ļoti paveicās, kad pretiniekam, pēc asprātīgās piespēles no aizvārtes, nolūza metiens un viņš neieraidīja ripu jau tukšajā vārtu stūrī.

Treneru lēmums
To, kam tiks uzticēta vārtu sargāšana, nebijā grūti paredzēt. Tomēr Telkvists šajā spēlē noteikti nebija tas, kas ar savu darbību komandai iedvestu mieru un pārliecību. Kā vēlāk noskaidrojās, tad šāds nepārliecinošs sniegums bija skaidrojams ar traumu un spēlēšanu caur sāpēm. Komanda tika pie 2 punktiem, attiecīgi, jāpieņem, ka šāds treneru lēmums – uzticēties traumētam vārtsargam, nevis Lūsiņam, bija pamatots. Lūsiņš gan arī tika pie savas zvaigznes pēc spēles metienu sērijā. Būs interesanti apskatīties, kurš vārtsargs tiks spēlēt Ziemassvētku dienā.

Aizsargu rindās, šoreiz neredzējām Sotnieku. Interesanti, vai nākamajā spēlē vietu sastāvā saglabās Krišjānis. Tas mazāk par to epizodi, kad tika zaudēti vārti, jo tajā epizodē krietni vairāk jautājumi tam uzbrucējam, kurš nolēma nevis palīdzēt Krišjānim un loģiski būt tajā vietā uz pus borta, kur Krišjānis arī deva piespēli, bet gan doties nomainīties. Jautājums rodas vairāk par atlikušo spēles daļu, jo izskatījās, ka Krišjānis pārdzīvoja šo epizodi un tas nelabvēlīgi ietekmēja viņa sniegumu turpinājumā.

Uzbrukumā, līdz ar savainojumiem un jauna palīga ierašanos, gandrīz visas maiņas tika samainītas līdz nepazīšanai. Loģiski, ka, lai būtu rezultāts, būs nepieciešams laiks, šiem variantiem saspēlēties. Šajā spēlē bija laba centība un varēja redzēt, ka virknējumi ir cerīgi. Vai tie attaisnos cerības, redzēsim tuvākajā laikā. Tieši šo pašu var teikt arī par Petrovicka iekļaušanos maiņā starp Ņiživiju un Suroviju. Bija centība un azarts, bet vēl ir ceļš ejams, lai varētu teikt, ka Petrovickis ir pozitīvi ietekmējis šīs maiņas spēli.

Trīs labas lietas
1. Reķis.. Arvīds ar katru spēli pierāda, ka ir nemazāk būtisks komandas ieguvums kā Sandis Ozoliņš. „Dinamo” aizsardzībai, kopumā ir problēmas ar ripas saglabāšanu un iespēlēšanu uzbrucējiem. Reķim noteikti nav šādu problēmu. Pat sarežģītās situācijās un divcīņās, nevis vienkārši met prom ripu, kā to dara virkne jaunākie cīņas biedri, bet pamanās to saglabāt savas komandas rīcībā, lai uzbrucēji var veidot uzbrukumus, nevis skraidīt pakaļ pretiniekam cerībā atņemt ripu.

2. Lūsiņš. Edgars ilgi gaidīja savu iespēju un šajā spēlē, pavisam negaidīti, izšķirošos brīžos, pie tādas tika. Pretinieks tā arī nevienā no trīs pēc spēles metienu mēģinājumiem neatrada atslēgu Lūsiņa sargātajiem vārtiem. Vai ar to pietiks, lai treneri uzticētu visu spēli? Iespējams treneriem nebūs citu variantu.

3. Karamnovs. Kopumā Karamnovs varētu būt no tiem spēlētājiem, kurš nespēj izmantot sev doto iespēju un, atgriežoties Laurim, nonāks rezervistos. Tomēr šajā spēlē bija vismaz divas veiksmīgas vai daļēji veiksmīgas epizodes, par kurām pelnījis uzslavu un viena no tām arī ietekmēja spēles rezultātu. Pirmā, protams, ir iniciatīvas uzņemšanās skaitliskajā vairākumā, kad nenobijās izlīst vārtu priekšā un pacīnīties, lai Miķelis var gūt vārtus. Otrā, bija izpildītais pēc spēles metiens. Vārtus neguva, bet mēģinājums bija solīds, šoreiz mazliet pietrūka.

Spēlētāju statistika spēlē pret Maskavas „Dinamo”

SpēlētājsMetieniIelaistieAtvairītieAtvairīto %Vidēji ielaistsSodsSpēles laiks
Telkvists2112095.2%0.92065:00
Lūsiņš0000%000
SpēlētājsVārtiPiespēlesPunkti+/-SodsMetieniUzvarēto iemetienu %Spēles laiks
M.Rēdlihs101003-14:32
Karamnovs01100166.79:59
Reķis000001-23:33
Laviņš000021-21:41
Cibuļskis000003-20:31
Ankipāns00000010019:25
Galviņš000002-18:37
Karsums000021018:29
Hartigans00002269.215:39
Troters000001015:06
Sprukts00000133.314:02
Petrovickis00000221.413:58
Bukarts000002-11:21
J.Rēdlihs000-100-23:25
Kr.Rēdlihs000-100-20:46
Džeriņš000-12145.515:24
Surovijs000-122015:16
Ņiživijs000-10110014:50

Vai Edgars Lūsiņš sargās vārtus pret „Baris”?

  • 91

  • 4

  • 63


     [+] [-]

, 2010-12-23 09:41, pirms 13 gadiem
kaut kas ar +/- statiem klibo, ne? tikai 4iem ir -1..

     [+] [-]

, 2010-12-23 10:18, pirms 13 gadiem
Labāk nevajag - lai lūsiņu liktu vārtos, tad viņam jādod tāda iespēja vismaz uz trīs spēlēm, jo katram gadās melnā diena, un nekur nav garantijas, ka tieši pēc spīdošās bullīšu sērijas, nākošā spēlē pārdeg korķi un nekas neiet. Tā var sabeigt spēlētāja karjeru.

  +2 [+] [-]

, 2010-12-23 10:25, pirms 13 gadiem
Iemetieni vnk šausmīgi.Spruktam, tikai katrs trešais, Petrovickim vispār, tikai katrs piektais uzvarēts iemetiens.

  +2 [+] [-]

, 2010-12-23 12:08, pirms 13 gadiem
Petrovickis iemetienos ir tik ļoti slikts, ka pagājušā gada beigās, pat Hossa gāja viņa vietā, to es labi atceros...

Bet visādi citādi, pienesums pagājušogad no viņa bija, cerams, būs arī šogad.

  -1 [+] [-]

, 2010-12-23 12:37, pirms 13 gadiem
dažas atziņas:
petrovickis formā=hartigans neformā;
šuplers sajāja visas maiņas kārtējo reizi;
rīgā nav neviena paša kas spētu iedot bietē ibeleo komarovam;
daži mūsejie pat māk spēka spēli spēlēt;
aizsargi vienmēr grib mudīties ar ripu savā zonā, jo viņi visi ir spīdējuši pa 20 sezonām nhl;
lūsiņam vārtus sargāt uzticēs tikai tad kad holts un telkvists saviem spēkiem nespēs piecelties no gultas;
vairākumā šuplers liek visiem strauji samazināt apgriezienus un vismaz pus minūti pavadīt aiz saviem vārtiem bet uzbrukumā noteikti VIENMĒR pie apmales kādu apvest, jo apvedot vienu mums uzreiz rodas 2u vīru pārsvars un īsti vīri neizmanto tikai viena pārsvaru.

....