Šuplers neīd. Pagaidām.

Pēc Kazahstanas turnīra Rīgas puikām nekāda atpūta nebija – Šuplers ar padotajiem, dzenot šos uz treniņiem divas reizes dienā, šķiet, izdarīja pēdējos akcentus hokejistu fiziskās kondīcijas atskaitēs. Pat svētdienas pievakarē, kad vairums pie saviem televizora ekrāniem turēja kājas griestos, Dinamo hokejistiem vajadzēja pusotru stundu ledus griešanai, ēšanai un sakošļāšanai. Piņķos varēja ievērot sastāva aprises, kas gan publiski nevienu brīdi netika apstiprinātas no trenera puses, taču jābūt īpaši smalkiem apsvērumiem, lai treniņos pa plača vidu dzītu vienus, bet uz spēli izvestu citus... Lūk, kāds izskatījās Rīgas Dinamo bariņš svētdien pēc pulksten 20.00 (kreklu krāsa ir tikai treniņu vajadzībām):

Melnie krekli

Aizsargi: Ozoliņš-Cibuļskis
Uzbrucēji: Ņiživijs – Hartigans – Surovijs
Acīmredzot, ka Cibuļskis būs blakus Ozoliņam no sezonas sākuma. Sadalījuši prātīgi pienākumus – sak, lai jaunais skrien, bet vecais spēlē ar apdomu, šis varētu būt jautrs pāris, vēl jo vairāk tāpēc, ka Oskaram patiešām sanāk veiksmīgi pieslēgties uzbrukumam. Ņiživijs ar Hartiganu viens otru jūt ar pakausi, Surovijs ir centīgākais no ārzemniekiem, kas te grozījušies, bet redzēs kā maiņai veiksies kaujas apstākļos. Ja šie būs galvenie vairākuma realizētāji, tad Surovija rokām un kājām būs kopējā saspēlē izšķirošā nozīme.

Zilie krekli

Aizsargi: Reķis – Kr. Rēdlihs
Uzbrucēji: Karsums – Sprukts – Ankipāns
Radošie meklējumi ir blakus Reķim nolikuši Krišjāni – nav slikta kombinācija, jo abi var nospēlēt izcili neredzami, kas ir kompliments priekš aizsargiem. Uzbrukumā ļoti laba fiziskā kondīcija ir visiem trim, taču Sprukts izceļas īpaši. Viens no treneriem, īpaši nelielot, pačukst – nu, vispār jau Mārtiņš arī ir labāks nekā bija pagājušajā sezonā. Šie sevi gar apmalēm neļaus izsmērēt. Tajā pašā laikā – spēles laiks varētu būt mazāks, nekā troteriešiem (sk. zemāk).

Sarkanie krekli

Aizsargi: Galviņš – Laviņš
Uzbrucēji: Karamnovs-Troters-M.Rēdlihs
Ja notic zinātniskajai treniņu pieejai, tad šobrīd Laviņš ar Ozoliņu esot ar labāko fizisko bāzi starp visiem Dinamo hokejistiem. Rodžers kopā ar Gunti spēlēja arī pērn un šo labumu neviens nesmādē arī šogad. Uzbrukumā piespiedu kārtā šeit redzam Karamnovu, jo Dārziņš savainots. Acīmredzot, arī sezonas laikā, ja kādā no pirmajām maiņām savainojumi piezagsies ar savu izkapti, krieviņš būs pirmais, ko redzēsim kā plāksteri – vispirms jau tāpēc, ka meistarīgs. Troters vēl ir apmēram trīs nedēļu attālumā no savas labākās formas, bet pa vārtiem met labi un piespēles arī dala.

Dzeltenie krekli

Aizsargi: Andersons – J.Rēdlihs
Uzbrucēji: Bukarts – Džeriņš – Meija
Visticamāk, ka tieši šie divi aizsargi sākumā būs pirmie, kas sēdēs rezervē, vai tiks pakļauti rokādēm. Prieks par Andersonu, kas iejuties komandā it kā te būtu jau spēlējis vairākus gadus. Uzbrukumā visi trīs nevar atslābt ne mirkli, jo viņi ir tuvāk rezervistu soliņam kā jebkurš no augstāk minētajiem kolēģiem. Turklāt pakausī elpo arī Štāls ar Podziņu. Taču dzelzceļnieku turnīrā, visticamāk, tieši viņiem tiks uzticēta ceturtās maiņas loma un tad jau manīs, ko viņi mums uz paplātes priekšā noliks. Uzbrucēji ir labi, taču – kurš teica, ka citi ir sliktāki.

Zaļie krekli

Aizsargi: Sotnieks-Jakovļevs
Uzbrucēji: Štāls-Podziņš-Dārziņš
Šis ir eksperimentāls salikums – Jakovļevs vēl ir par jaunu un zaļu, taču skolu būs izgājis labu. Sotnieku pagaidām ielikuši tādā kā pārbaudes formātā, lai gan patiesībā viņš ir stabils pirmā sešnieka aizsargs. Uzbrukumā te Dārziņš ierakstīts tikai tāpēc, ka treniņu procesā viņš piedalās, taču rokas savainojums neko vairāk par slidošanu neļauj paveikt. Zinot, ka Podziņam kā jaunajam ceturtajā maiņā vieta ik pa brīdim tiks dota, atliek vien novērtēt Štāla ambīcijas. Pagaidām Juris nav devis iemeslu treneriem šaubīties, taču augstāk par ceturto maiņu diez vai viņu kāds cels.

Vārtsargi

Telkvists, Holts, Lūsiņš
Parakstījuši pagājušajā nedēļā līgumu ar Lūsiņu, Dinamo ir nodrošinājušies šajā pozīcijā par visiem procentiem. Šuplers&Co būtu labi kādas apdrošināšanas kompānijas aģenti, jo tā piesegt visus caurumus, uzliekot tiem vēl dubultos ielāpus – Latvijas hokejā tas nav pieredzēts. Treneris apgalvo, ka Lūsiņš nekur netiks sūtīts vai dots prom, jo ir vajadzīgs komandai treniņu darbam. Ja būšot savainojumi abiem lielajiem – Telkvistam un Holtam – tad viņu likšot arī pie nopietnāka darba. Savukārt vārtsargu treneris Naumovs šobrīd saka, ka Holts ir gatavāks sezonai par nomināli pirmo numuru Telkvistu, taču – treniņi turpinās. Katrā ziņā, abi lielie savā starpā šobrīd mēģina noskaidrot, kam dot priekšroku sezonas sākumā.

Kā redzams, gan aizsargu, gan uzbrucēju mums gana. Atliek vien minēt, kā treneri rīkosies sezonas laikā, lai no šī kopuma dabūtu ārā labāko, ko tas spēj parādīt. Lielā intriga būs aizsargu galā, jo, izņemot, Jakovļevu, kurš visticamāk šosezon tā arī pie komandas aktīvajā laikā neparādīsies, visi pārējie varētu tikt pakļauti Šuplera izpratnei par labu aizsardzības modeli. Ja pa gabalu paskatās uz esošajiem kadriem, tad pirmie, kurus atsēdinās vai rotēs, varētu būt Andersons, Krišjānis, Jēkabs, Cibuļskis un Galviņš. Teorētiski, arī Laviņš. Vai atsevišķos gadījumos treneru korpusam pietiks dūša ķerties klāt arī Reķa un Ozoliņa autoritātei – to manīsim. Ja treneru gals domā, ka aizsargu pārpilnība viņiem atvieglos dzīvi, sodot nepaklausīgos, tad šī situācija var pārvērsties par dīvainu pastaigu – mēģiniet, iztēloties hokejistus, kam jāspēlē ar domu līdz pirmajai kļūdai. Tā pienāks jau otrajā maiņā... Uz papīra tas noteikti rada komfortu, bet uz ledus tas būs galerts.
Uzbrukumā paskatīsimies, vai Surovijs attaisnos trenera Šuplera uzticēšanos – ko tur slēpt, viņa iespēlēšana pirmajā maiņā ir avanss, lai arī slovāku hokeja speciālists to neatzīs arī bezizejā. Trotera loma pagaidām ir tumšais zirgs, taču, ja tas pēkšņi sāk aulekšot, neredzu nevienu iemeslu, kāpēc kopā ar Miķeli un Lauri viņi nevar kļūt par vadošo uzbrucēju spēku. Spruktiņi izskatās uz ledus monolīti – vienoti un, šķiet, tikai savainojums viņus varētu pašķaidīt, ko, protams, nenovēlam. Vislielākie podi tiks gāzti pie ceturtās maiņas: konkurence ir solīda, taču – kurš no viņiem savāks pavadu? – pagaidām nav ne jausmas. It kā tam vajadzētu būt Bukartam un Džeriņam, taču neticu, ka tajā visā no malas grib noskatīties Štāls. Par Podziņa lomu jau minēju augstāk, bet Meija pēc roku veiklības drīzāk varētu konkurēt ar Karamnovu. Šuplers pats pagaidām izstaro pirmssezonas sauli, īpaši izteikti muguru iztaisnojot TV kameru priekšā – tas nav slikti, bet palūkosim, kas notiks ar komandu laukumā. Tā būs viņa nopietnākā atskaite, jo atšķirībā no pērnā gada, kad treneris mēģināja īdēt par robiem atsevišķos sastāva blokos, šoreiz viņam tam nav laika un iemesla. Jo materiāls ar ko strādāt – ir. Tātad – vajadzētu būt arī rezultātam.