"Jelgava" – čempions!

„FK Jelgava” savas gaitas ceļā uz Eiropas kausiem sāka vēl pagājušajā gadā kā 1. līgas vienība. Cērtot logu uz Eiropu, tikai Latvijas kausa 2. kārta pret FK Ozolnieki bija viegla (6:0). Katrā no nākamajām četrām spēlēm jelgavnieki nokļuva iedzinēju lomā, bet vienmēr atspēlējās. Ja uzvara pār „FK Tranzīts” (2:1) vēl tika uztverta ar sapratni, tad nākamās divas uzvaras pēcspēles sitienos ceturtdaļfinālā pret „Liepājas Metalurgu” (3:3 pēc atspēlēšanās papildlaikā no 1:3) un pusfinālā pret „Skonto” (1:1) jau lika runāt par katastrofālu neveiksmi par favorītiem uzskatītajiem pretiniekiem. Arī finālā „Jelgava” pat divreiz nonāca iedzinēju lomā (ar 0:1, 1:2), bet abas reizes prata atspēlēties un uzvaru atkal izkārtoja pēcspēles sitienos.

Veiksme? Varbūt. Eiropas kausos neviens no Latvijas klubiem nepārvarēja 1. kārtas sacensības, lai no kuras turnīra stadijas sāktu dalību tajā. Par „Skonto” zaudējumu dažādu profesiju amatieriem no Portadaunas Ziemeļīrijā, starp kuriem laikam tikai ginekologa trūka, pat atcerēties negribas. Pieņemsim, neveicās.

„Liepājas Metalurgam” UEFA Čempionu līgā pretī tika ielozēts „vislielākais zvērs” – nesenā regulārā Čempionu līgas grupu turnīru dalībniece Prāgas „Sparta”. NEVEICĀS! 0:3 mājās, 0:2 viesos – viss loģiski, kaut gan zaudēt jau arī var visādi.

Pagājušās sezonas patīkamā pārsteiguma autori un Eiropas līgas grupu turnīra dalībnieki „FK Ventspils” futbolisti pēc savās mājās pret Maķedonijas „Teteks” sarūpētā 0:0. Neveicās ar vārtu gūšanu. Arī viesos šodien tika piedzīvots zaudējums ar 1:3, un varētu novelt vainu uz neveiksmi, ja vien spēles gaita un rezultāts nebūtu likumsakarīgi. Tāpēc izbraukuma spēles videoierakstu ventspilnieki visticamāk teiksies par nepieejamu esot pat tad, ja tādu būtu trīs duči.

Uz Norvēģiju pirms nedēļas „pēršanai” aizsūtītie jelgavnieki muti lieki nebrūķēja, bet ķērās norvēģu vērsim pie ragiem. Protams, vairāk ar mājinieku un favorītu tiesībām uzbruka norvēģi, bet „Jelgava” rādīja zobus un vienīgos vārtus zaudēja tikai pieliktajā kompensācijas laikā.

Šodien atbildes spēlē arī bija jūtams, ka viesi Jelgavā tomēr teorētiski ir spēcīgāki, to apliecinot ar ātriem vārtiem. Iespējams, ja šo vārtu nebūtu, jelgavnieki pat tiktu līdz sev tik saldajiem pēcspēles sitieniem vai pat uzvaras pamatlaikā ar 2:0. Nepaveicās? Droši vien, ka nē. Uzvarēja stiprākais, jo uz to brīdi stiprākais uzvar vienmēr!

Kāpēc jāizceļ „Jelgavas” zaudējums divu spēļu summā starp visiem četriem Latvijas klubu piedzīvotajiem? Pirmkārt, jelgavnieki spēlēja un cīnījās visas 180 minūtes spēles laika un vēl kompensācijas minūtes. Viņiem nesanāca, bet viņi cīnījās. Otrkārt, (sakritība, veiksme?) klubs šā gada Eiropas kausos vienīgais tika pie uzvaras un izcīnīja Latvijas klubiem tikpat punktu, cik pārējie trīs, kas Latvijas čempionātā ir virs „Jelgavas”. Treškārt, daudz netrūka, ka „zolītes” „jelgavnieks” tiešām būtu apgājis riņķī un nākamajā kārtā pie mums brauktu grands no Vācijas – pati „Stuttgart” vienība, kas nebūt nav iepriekšējā sezonā redzētās Berlīnes „Hertha” vienības iepriekšējās sezonas vājumā.

Kāds man oponēs, ka „Jelgavai” ļoti, ļoti veicas un ilgi tā turpināties nevar (divcīņas iznākums ar „Moldi” tam jau ir apstiprinājums) un ka tas, ka „Jelgava” šogad ieguva Latvijas kausu, vēl nav rādītājs, jo, piemēram, savā vispār pirmajā sezonā to ieguva arī leģendārais klubs „FK Rīga”, kurš pēc tam gandrīz 10 gadus raustījās nāves konvulsijās. Iespējams, jelgavnieki tiešām ir kausa izcīņas komanda, jo līdz šim Virslīgā vienība ieņem tikai 6. vietu, tomēr, vērojot kluba spēles, nepamet sajūta, ka „Jelgava” ļoti atgādina tos Portadaunas, Derijas, Sanmarīno vai Dublinas amatierus, kas „futbolu spēlēt nemāk” un vēl pirms sezonas ar visiem „alusvēderiem” dodas bezcerīgā cīņā pret favorītiem no Latvijas. CĪNĪTIES! Ņemt ar sparu, ja ne ātrumu, rupjību, ja ne meistarību, atdevi, ja ne spēku. Gatavi ielauzt pretiniekam ribas. Un ir sajūta, ka „Jelgava” ir „ielauzusi ribas” visam Latvijā spēlētajam futbolam, parādot, ka var spēlēt arī ar sirdi un dvēseli. Šajā disciplīnā Latvijas futbolā viņi jau ir vinnējuši, bet, ja tā turpinās, noteikti kļūs par pirmajiem, kas bez lielā trio („Skonto”, „Liepājas Metalurgs” un „Ventspils”) kļūs par Latvijas čempioniem. Jo viņi būs to pelnījuši.