Mītava Open
Skrien Latvija
Nike Riga Run
TwitterNu, ko, Oļeg un Hari – pierādiet...
Foto: Romāns Kokšarovs, Sporta Avīze, f64
Ja Znaroks grib būt labs treneris nevis vienkārši treneris, tad viņš kopā ar Hariju Vītoliņu apskatīs čehu Vankūveras grābekli un pratīs uz tā neuzkāpt vēl vienu reizi. Šajā gadījumā neprasa uzvaru, bet gan – prasmi izmantot informāciju un situāciju.
Olimpiskā turnīra formula mūs atkal saved kopā ar čehiem – tiem pašiem pretiniekiem, kuri mums grupu turnīrā pirms nepilnas nedēļas sagādāja viscienījamāko zaudējumu. Tiesa, šai spēlei jau būs cits raksturs, jo zaudētājam vēl viena dzīvība netiek dota – paspēle un brauc mājās! Mēs, kas pagaidām Vankūverā jūtas kā peramie zēni, šādam notikumu pagriezienam morāli esam gatavāki par pretiniekiem. Tajā pašā laikā mēģiniet iztēloties Čehijas izlases hokejistu zemapziņu – likme ir gana augsta, kas loģiski rada lielāku atbildību un nervozitāti. Katra spēles minūte vienu no komandām pietuvinās Vankūveras starptautiskajai lidostai... Vai mēs varam kļūt par olimpiskā hokeja turnīra pirmās sensācijas autoriem?
Znarokam čehi nekādus brīnumus atklāt nevar. Trīs aizvadītajās grupu spēlēs Čehijas izlase bija spiesta parādīt visu savu taktisko un stratēģisko arsenālu – pret slovakiem pacietību, pret latviešiem individuālo meistarību, pret krieviem – sīkstumu. Priekš mums viņi ir neērts pretinieks, jo nekad neesam pratuši šo komandu vinnēt. Vienreiz bijis neizšķirts, kas, starp citu, var tomēr kalpot par zināmu atskaites punktu gaidāmajai spēlei. Atminiet 2006. gada pasaules čempionātu Rīgā, kad turnīra atklāšanas spēlē mēs ar čehiem nospēlējam neizšķirti (1:1). Toreiz Latvijas izlase laukumā izgāja pret pasaules čempioniem, turklāt trenera Vorobjova rīcībā bija vairāk kā pieticīgs materiāls, ja runājam par hokejistu sagatavotību, pieredzi un individuālo meistarību. No tā sastāva Vankūverā olimpiskos uzvalkus nēsā 11 mūsējie, ieskaitot abus vārtsargus – Naumovu un Masaļski. Toreiz vārtus sargāja Naumovs... Ja atceramies, kāds bija sastāvs mūsu pretiniekiem, tad neko dižu labākas sajūtas jau nerodas par tagad pieredzēto – puse no čehiem nāca laukumā pa taisno no NHL, ieskaitot pašreizējos līderus Plekanecu un Kaberli. Jāgrs nebija – bet, arī bez viņa šī komanda spēlēja labi. Nenāk par ļaunu atgādināt, ka Rīgas čempionātā viņi izcīnīja sudrabu, pa ceļam atvēsinot ambiciozos krievus, kam tolaik pa laukumu skraidīja arī Ovečkins un Malkins.
Tagad Znarokam ir labas iespējas nodemonstrēt savas trenera kvalitātes, jo nav nekas jāzīlē – mēs zinām, kā spēlē mūsu pretinieks, mēs saprotam, ko var sagaidīt laukumā no savējiem. Vismaz Oļegs tā apgalvo, jo „viņi visi ir mani audzēkņi”. Turklāt, mačā pret čehiem mēs spēles otro pusi aizvadījām salīdzinoši saturīgāk, nekā to pašu spējām pret krieviem vai slovakiem. Saprotams, komanda, kas izvirzījusies vadībā ar 4:0, spēlē ieslēdz citus ātrumus, taču – tas nekādā mērā nemazina mūsējo pašaizliedzīgo stīvēšanos līdz pat spēles izskaņai. Ko parādīja pirmā spēle?
Fakts: Metienu attiecība 39-18 (pirmajā trešdaļā 16-4).
Ja šādi sāksim, tad nav lielu cerību uz jēdzīgu turpinājumu. Turklāt, čehi sameta pirmos trīs vārtus divarpus minūtēs.
Fakts: pirmais Latvijas izlases metiens pa Čehijas vārtiem bija spēles devītajā minūtē.
Ja nemetīsim pa vārtiem, tad pretinieks sajutīs spēles garšu, kur mums atliks pašiem uz notikumiem skatīties no malas, kā tas bija pirmajās trīs spēlēs.
Fakts: čehu labā pret Latviju vārtus guva pieci hokejisti, divus no tiem viņi dabūja skaitliskajā vairākumā.
Čehijas izlasei šajā spēlē bija deviņas iespējas spēlēt skaitliskā vairākumā – par daudz, par daudz. Starp citu, arī mēs vienu no diviem vārtiem guvām vairākumā, kad vārtu priekšā metiens atleca no Ankipāna.
Starp citu, spēles gaita atklāja vairākas uzskatāmas lietas, kas noteikti jāizmanto abu komandu otrajā tikšanās reizē:
- pretuzbrukumos čehu uzbrucēju kvalitāte ir teicama, tāpēc iekrist divi uz vienu, vai vēl trakāk – trīs uz vienu, nudien nevajadzētu;
- spēlējot skaitliskā vairākumā, ja laukumā atrodas Jāgrs, visa spēle tiek veidota tikai caur viņu. Tieši tā viņš arī guva vārtus;
- vārtsargs Vokuns ir salīdzinoši mierīgs, ja pretinieks mētā ripas no attāluma, līdz brīdim, kad viņa priekšā nostājas kāds no Latvijas uzbrucējiem. Tad sākas neliels stresiņš;
- Zaudējuši divus vārtus pēc kārtas, čehi nevis turpināja spēlēt hokeju, bet gan noturēt rezultātu. To pašu viņi darīja arī mačā pret slovakiem.
Lūk, cik iedvesmojoši pēc pirmā spēles ar Čehijas izlasi teica viens no tā spēles labākajiem uzbrucējiem Herberts Vasiļjevs: „Sākumā viņi droši vien padomāja – kas tie, velns, par hokejistiem? Viņi pat hokeju nespēlē! Mača izskaņā apliecinājām, ka mēs varam būt laba komanda un pretinieks redzēja, ka varam būt ļoti bīstami” Lai arī šajā spēlē Vasiļjevs vairāk uzslavas izpelnījās par spēli mazākumā un acīgo piespēli Sotiniekam, kas rezultatīvi izskrēja pret vārtsargu, jāsaprot – ka veiksmi šajā cīņā nopelnīsim tikai ar dzelžainu disciplīnu. Ja Znaroks to nevar šai komandai izskaidrot, tad viņš nesaprot, kur šajā brīdī atrodas. Pirms četriem gadiem Vorobjovs arī varēja sākt vaimanāt par Latvijas komandas potenciālu un tam bija daudz lielāks pamats, bet – zobus viņš čehiem parādīja. Tagad vajadzētu šiem iekost kājā. Par uzvaru nesapņosim, sāksim ar elementāro – spēles plānu.
+4 [+] [-]
[+] [-]
+7 [+] [-]
+8 [+] [-]
+7 [+] [-]
Skaidrs, ka čehiem būs iniciatīva, jocīgi, ja tas tā nebūtu, taču tieši tā ir 90% spēļu, kurās spēlē gan Dinamo, gan Latvijas izlase, un arī MVD...
Es gribētu, lai vairāk tiek akcentēts tas, ko sportacentrs.com teica Gunča Paste - pēc Dinamo treniņiem uz ledus paliek Hossa ,Ozoliņš un Naumovs... arī pirms treniņa tieši šie veči bieži ir pirmie. Visi pārējie līdz ar pēdējo treniņa svilpi ir prom... skaidrs, ka visi ir profesinonāļi, taču pat NHL zvaigznes slīpē savu tehniku gan pēc treniņiem, gan vasarās. Tikai tā var sasniegt to līmeni, līdz kuram , kā redzams, 90% mūsu meistaru ir patālu. Varbūt, ka jāsāk ar attieksmi pret sevi un savu darbu , varbūt mūsu čaļiem ir jāpamaina šajā ziņā šis un tas, lai pēc 4 gadiem atkal mūs nemīcītu kā puišeļus pa stūriem, un mēs būtu cienīgi pretinieki jebkauram, līdzīgi kā Šveice..
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+2 [+] [-]
+4 [+] [-]
Tam vajadzēja būt skaidram jau pirmajā spēlē, jo Omskā vis notiek gluži tāpat. Jāgrs labajā malā, caur viņu saspēle, viņš tur ripu un meklē variantus izspēlei, bet ik pa laikam mēdz negaidīti uzmest pats. Tak vienā līgā spēlējam....
[+] [-]
+5 [+] [-]
Savukārt, tāds Puče pieprasa vai nu rezultātu vai Znaroka skalpu! Sorry, zapiņam pie stūres vari likt kaut Šumaheru, Ferrari tas neapdzīs...
Domāju, ka Znarokam ar Hari ir spēles plāns - tikai problēma ir tā, ka mūsējie to nespēj izpildīt (nevis negrib, bet vienkārši nespēj - grib, bet nespēj).
Mainīt treneri pēc OS? It kā jau arī man Znaroks nav tīkamākā kandidatūra (arī iepriekš esmu paudis, ka Znaroku nevajadzēja), taču šobrīd esmu diezgan skeptisks attiecībā uz maiņu - vienkārši iedomājos tālāko scenāriju: kurš tad būtu liekam Znaroka vietā? Tā kā LHF šobrīd nebūt nav "bogatjeņkij Buratjino", tad par ārzemju treneri ar "skaļu vārdu" varam uzreiz aizmirst. Kas tad paliek - ja neskaita vietējos, īsti citu kandidatūru jau nav... Un arī zinot LHF tempus, PČ liekas jau pārāk tuvu...(kaut gan 2006.g. Vorobjovu jau paņēma pēc OS).
+1 [+] [-]
Var sākt jau gatavot attaisnošanās rakstu.
-4 [+] [-]
+3 [+] [-]
-2 [+] [-]
+6 [+] [-]
[+] [-]
Par Kuldu varbūt piekritīšu, jo Rodžeram Vankūverā ne tas labākais starts. Bet arī... Kulda nav NHL uzbrucējs ar 45 punktiem sezonā, bet gan aizsargs... Ko viņš īsti palīdzētu? To, ka zaudētu ar vieniem vārtiem mazāk?
Abragam par izlases varējumu piekrītu, bet tikai tādā sakarā, ka izlase izskatās gan fiziski, gan emocionāli iztukšota... laikam jau tas RD kvests pēc 1/8 fināla ir atstājis savas pēdas, diemžēl... Te jāmin gan Dārziņš ar Rēdlihu, kas ir nekādi... arī pieminētais aizsargu pāris un... jā, arī Masaļskis... Runāšana par to, ka 5 ripas slovāki sameta devītniekā ir vairāk nekā dīvaina, jo... vai tad NHL vārtsargiem arī šie paši kadri nemet devītniekos??? Kāpēc tad tur nebirst pa 5 ripām devītniekos... katrā spēlē? Vārtsargam ir arī jāglābj un, ja tas neglābj nu tad... neglābj.
Metienu skaits katrā spēlē mums ir bijis līdzīgs tiem pašiem baltkrieviem, šveiciešiem... Kāpēc tad baltkrievi, kad viņus mīcīja zonā varēja vairāk kā pusspēli turēt 1-2 rezultātu pret somiem... Jā, beigās viņi tāpat salūza, bet bija varianti... tāpat kā pret zveidriem. Ok, par Šveici es nerunāšu, jo tā tomēr ir labāka komanda diezgan ievērojami uz šo brīdi.
Štrunts par tiem zaudējumiem, jo citas mūsu ranga komandas arī zaudē. Galvenais ir "kā"?... Ja mēs pakāšam spēli pirmā perioda pirmajā pusē, tad norvēģi, vāci, baltkrievi vismaz ielaiž vienu ripu katrās 11 minūtēs un ir kāda cerība... Kāpēc mums nav tās cerības??? Un mēs 11 minūtēs salaižam 3...
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
Znaroks Halifaksā bija paņēmis Ivanānu... mēs visi redzējām kā viņš uz tā fona spēlēja...Meija ar maiņas biedriem spēlē ar Krieviju piedalījās vairāk bīstamos uzbrukumos krievu vārtiem kā Ivanāns visu Halifaksas čempi.... Bez tam toreiz Ivanāns vismaz kaut ko iemeta NHL, ne tā kā šogad...
-2 [+] [-]
Hokejā tāda jēdziena "labāks" nav! Katram spēlētājam ir savi + un savi -. Savas stiprās puses un savas ne tik stiprās. Metiens, spēja pārredzēt laukumu, ātrums, reakcija, spēja saprasties ar partneriem u.t.t. Lūdzu, tad konkrēti, kuros komponentos Ivanāns ir pārāks par Meiju un Kulda par Laviņu. Ja Tu saki vienkārši "labāks", tad Tu esi diletants un ar Tevi lieki strīdēties!
[+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
+5 [+] [-]
[+] [-]
+1 [+] [-]
+1 [+] [-]
-1 [+] [-]
-1 [+] [-]
atbildēšu: Meija ir ātrāks, labāk pārvalda ripu, labāk saprotas ar partneriem u.t.t. Ivanāna trumpji ir augums un spēka spēle.
[+] [-]
Kas visvairāk uztrauc?
1. Pretinieku uzbrucēji mūsējos vienkārši apslido. Šaubos vai Znaroks tagad izdomās jaunu taktiku, kā nepalaist uz brīviem vietām čehu uzbrucējus. Nav basketbols, kur uzliekot zonas aizsardzību var paralizēt pretinieku. Tātad, atliek tikai dzelžaina disciplīna 60 minūtes no vietas. Bet vai tad tas netika runāts jau pirms pirmajām 3 spēlēm?
2. Vārtsargs. Edža dara visu un vēl mazliet, taču neglābj izlasi ja ne no zaudējuma, tad vismaz no pieklājīga zāģa. Ir teiciens, ka izcilam vārtsargam ir netikai jānoķer viss, kas jānoķer, bet arī pāris reizes jāglābj. Viņš to dara, taču ne tik lielā mērā, lai Morozovam atkal būtu jāķer galva, lai mēģinātu saprast, kāpēc ripa nav vārtos. Tā ir sakritība vai realitāte, ka no manis redzētajām OS spēlēm NHL vārtsargi (nācies darbībā vērot Halāku, Brizgalovu, Vokounu, Nabokovu) ir pārliecinošāki par Gustavsonu, Masaļski un Mezinu (redzēju gan tikai Andreja spēli pret Zviedriju)?! Jāpiezīmē, ka Edgara spēle ir atkarīga no aizsargu darbības, taču viņi vārtsargu nav lutinājuši.
3. Mazie laukumi. Visvairāk no mūsējiem izceļas amerikāņi - ne tikai NHL veči, bet arī Daugaviņš. Pārējiem, acīmredzot, ir tomēr problēmas. Jo šeit nav kā KHL, kad vairākumā Ņiživijam, slidinoties stūrī, ir ar binokli jāskatās, lai tālumā saredzētu pretinieku aizsargu. Taču varbūt eiropiešu sniegums ir "Dinamo" trieciencikla sekas...
+3 [+] [-]
-1 [+] [-]