Arī anti-futbols ir futbols

Šķiet, ka spēle „Bayern” – „Chelsea” bija pusfināla „Barcelona” – „Chelsea” turpinājums. Pat vēl trakāk – „Bayern” uzbruka gandrīz 85 minūtes, nedodot „Chelsea” iespējas, bet tad, pēc saviem gūtiem vārtiem, izlaida Džinu no pudeles. „Chelsea” neticami pragmatiskā taktika atkal atnesa uzvaru, šoreiz – Čempionu līgas finālā. „Minhenes „Bayern” pašiem bija pietiekami daudz iespēju, lai pagrieztu rezultātu sev labvēlīgi,” spriež Dainis Kazakevičs. „Gan spēles laikā, pat pēcspēles sitienos, viņi visu laiku bija pussolīti priekšā. Ja vērtējam taktiskās lietas jeb to, ko redzējām uz laukuma, tad „Chelsea” savā soda laukumā un tā tuvumā bloķēja milzīgu sitienu skaitu. Nākamā lieta – bija interesanti vērot, kura no komandām tika labāk galā ar iztrūkumiem sastāvā. Minhenei spēles zīmmējumu ļoti ietekmēja tas, ka nebija Alabas, jo Riberī viens pats nespēja radīt to spiedienu uz „Chelsea” labās malas aizsargiem, kādu viņi radītu kopā ar Alabu. Tāpat jāatzīmē arī tas, ka Lāma un Robena savstarpējā sadarbība visas sezonas garumā radīja lielas problēmas pretiniekiem, bet nevarētu teikt, ka finālā šis spiediens deva to rezultātu, kāds tas bija sezonas laikā. Manuprāt, „Chelsea” ar viņiem labi tika galā, turklāt kopumā tika labi galā ar darbību aizsardzībā, neskatoties uz to, ka nespēlēja ne Terijs, ne Ivanovičs.”

„„Chelsea” atkal nedaudz paveicās, bet veicas stiprākajiem – laikam bija pelnījuši,” saka Artūrs Zakreševskis. „Esmu novērojis, ka tie, kas soļu uz priekšu ar pendeļu palīdzību, nākamajā kārtā tajās pašās pendelēs zaudē. Nevar visu laiku vinnēt ar pēcspēles sitieniem.” Abi eksperti uzskata, ka „Chelsea” izvēlētā taktika nebija pa prātam daudziem līdzjutējiem, taču bija vienīgā pareizā. „Viņiem šī taktika deva panākumus pret „Barcelona”. Finālā viņi arī nebija favorīti, turklāt nebija pārliecības par aizsardzības līniju, kā arī ne sevišķi jauna komanda, kas nevar aktīvi noskraidīt, taisīt presingu jau laukuma otrā pusē, tāpēc treneris izvēlējās pareizu taktiku,” secina Artūrs.

Kazakevičs norāda, ka di Mateo taktiku izvēlējās, paturot prātā savas komandas iespējas un resursus. „Tā ir lieta, par kuru jau mēs runājām iepriekšējās sarunās – „Chelsea” di Mateo vadībā, izvērtējot savas iespējas, saprotot to, ka viņiem uzbrukumā ir tāds spēlētājs kā Didjē Drogba, - viņi saprata, ka nav šobrīd spējīgi spēlēt, kā saka, „atklātos apstākļos”, bet jau pusfinālā viņi parādīja, ka tādā veidā var uzvarēt. Ja viņi tika tādā veidā galā ar „Barcelona”, kāpēc lai Minhene būtu izņēmums?”

„Bayern” vārtus zaudēja ļoti muļķīgā veidā, kad pēc stūra sitiena Didjē Drogbas pretspēlētājam Boatengam aizsegu lika Frenks Lampards, bet nebija neviena, kas sedz pašu Lampardu, rezultātā nebija neviena, kas norotē pie Drogbas. „Es patiešām esmu ļoti pārsteigts, ka tāda līmeņa spēlē mēs redzējām tādu vārtu guvumu,” izbrīnu neslēpj Kazakevičs. „Cepuri nost „Chelsea” par šo standartu un Drogbam par izpildījumu, bet – tas jau bija redzēts „Chelsea” izpildījumā, bija skaidrs, ka viņi tādā veidā mēdz spēlēt, un tā ir ļoti rupja kļūda, kuru nedrīkst pieļaut – it sevišķi Čempionu līgas finālā, it sevišķi spēles beigās un vēl ar trim centra aizsargiem laukumā. Laukumā esot trim centra aizsargiem, bija visas iespējas nospēlēt veiksmīgi atbloķēšanā un darbībās pret spēlētāju, kurš iziet no "bloka".”

Arī Zakreševskis uzskata, ka zaudētie vārti – tā bija „Bayern” treneru kļūda: „Pie „bloka” spēlētājiem ir jāmainās vietām, jo nevar paspēt apskriet apkārt. Pirms spēles bija jāsarunā, ko darīt, ja liek „bloku”. Turklāt, ja liek Lampards, tad viņa pretspēlētājam ir jābūt pietiekami garam, lai varētu noturēt Drogbu, kad notiek maiņa. Var teikt – šie vārti bija „Bayern” treneru kļūda.” Diemžēl Lampardam pretspēlētāja nebija. Tas viss, laukumā atrodoties trim centra aizsargiem „Bayern” rindās!

Atkal lielisks bija Didjē Drogba, kurš izdarīja visu – cīnījās aizsardzībā, guva vārtus, realizēja izšķirošo pēcspēles sitienu. Kas par sniegumu 34 gadu vecumā! „Īstenībā tas arī jautājums – cik tad īsti viņam ir gadi?” prāto Kazakevičs. „Tikpat labi var būt visi 38, jo to neviens īsti nezina spēlētājam no Āfrikas. Tā ir viena no būtiskākajām di Mateo iezīmēm – visi spēlētāji, kas gāja laukumā, izrādīja kopīgu atbildību par rezultātu, bet Villaša – Boaša laikā bija tā, ka varēja redzēt – katrs pats par sevi.” Redzot, kā Drogba spēlē aizsardzībā, zinot, ka nav vairs jauneklis, varbūt jādomā par spēlēšanu aizsardzībā kā pamata ampluā? Zakreševskis norāda, ka dotības ir labas, bet pēdējās divās spēlēs viņš ir divas reizes ar identisku zaļknābja kļūdu pārkāpis noteikumus soda laukumā. Zakreševskis saka, ka parasti no šādām „kājas izlikšanām” jaunie aizsargi izveseļojas, kad paši ir apdedzinājušies, bet Drogba, šķiet, no savām kļūdām nemācās, tā ka laikam nāksies vien palikt uzbrukumā.

No savām kļūdām laikam nemācās arī Arjens Robens, kurš atkal svarīgā brīdī neiesita pendeli. Tas pats bija bundeslīgas „zelta spēlē” pret Dortmundi, bet pa vidu šīm divām neveiksmēm, bija pāris ļoti nepārliecinoši realizēti sitieni. Viņš atkal sita, atkal – kļūdījās. „„Bayern” treneri, izanalizējot visus „par” un „pret”, laikam savu mājasdarbu nebija līdz galam izdarījuši.Var jau teikt – vienreiz var kļūdīties katrs, bet – ja šosezon tāda situācija jau ir bijusi, tad, manuprāt, šeit arī treneriem vajadzētu mazliet paanalizēt, vai nav citu kandidātu,” prāto Kazakevičs. Arī Zakreševskis uzskata, ka vajadzēja būt arī otram štata sitējam. „Laikam neatradās bavāriešiem neviens cits, kas būtu par sevi pārliecināts. Neiesitot, katru nākamo sist ir arvien grūtāk, jo pārliecība jau nevairojas. Parasti jau komandā ir divi pastāvīgie sitēji, bet laikam „Bayern” šādu gadījumu – Robena neveiksmes – nebija paredzējuši.”

„Chelsea” var pārmest daudz ko, bet nevar pārmest necīnīšanos, par kuru viņi šoreiz tika atalgoti pēc pilnas programmas. „Var diskutēt par „Chelses” sniegumu laukumā, bet nevar būt diskusijas par komandas rakstura atbilstību čempioniem, jo viņu pašaizliedzība ne tikai finālā, bet arī iepriekšējās turnīra fāzēs, neļaujot pretiniekiem darboties brīvi, kaut arī iespējas, protams, radās, bet pašaizliedzība – tas bija viens no uzvaras galvenajiem faktoriem.” Tikmēr „Bayern” var vainot paši sevi, jo iespējas bija atliku likām, turklāt arī uzticamais līderis Švainštaigers pirmo reizi karjerā tā pa īstam neattaisnoja savu statusu, savu nastu nometot no pleciem un saplēšot. Ir iespēja reabilitēties jau drīz, Eiropas čempionātā. SA+ ar ekspertiem sekos līdzi arī šim futbola forumam. Gaidīsim un vērtēsim!