Neoficiāli, bet ar garantiju...

Tā kā Dinamo menedžeris Normunds Sējējs ir gana viltīgs, publiskojot savu darbību – kāpēc, lai viņš rīkotos savādāk? – šo rindu autors nolēma pārbaudīt paša apķērību, skaidrojot iespējamā pretendenta vārdu. Vien atgādinu, ka viņdien Sējējs atklāja, ka vēl viņam komandā esot viena vārtsarga vieta un – vēl tiek meklēts viens laukuma spēlētājs. Par vārtsargiem pagaidām neko nezinu, tur bilde miglā tīta, lai gan katra šāda dabas parādība mēdz izklīst. Uzmanīgu darīja kāda cita Sējēja piezīme – „un būs vēl viens laukuma spēlētājs”. Aizsargi uzreiz atkrita, jo to mums tagad ir vesels bars, lai gan – Šupleram patīk sēdēt barā... Tāpēc, galīgi aizsargus no galvas neizmetīsim. Tātad, pieņemsim – tas tomēr ir uzbrucējs. Hroniskais centru trūkums kompasu pagrieza šajā virzienā. Kā uzminēt, no kuras puses pūš vējš? Sauciet tās par iemaņām, dažos gadījumos – par cūceni, bet dažos – par darba specifiku.

Vai jums kaut ko izsaka vārds un uzvārds – Vitālijs Karamnovs? Hokejā vispār var no arhīviem izcelt divus tādus dārzeņus. Viens dzimis 1968., otrs – 1989. gadā. Protama lieta – vecais atkrīt automātiski, jo pēdējoreiz uz slidām profesionālā līmenī redzēts ap 2004. gadu. Jaunais varētu būt viņa dēls un, ja patiešām ir – tad ripa no nūjas īstiem meistariem nekur tālu neatlec... Divdesmit vienu gadu vecais Karamnovs (šobrīd viņam vēl ir divdesmit, bet dzimšanas diena tiek svinēta pēc trīs nedēļām) ir interesants gadījums. Tiek raksturots kā tipisks Maskavas Dinamo hokeja skolas audzēknis, daudzpusīgs centra uzbrucējs ar ļoti solīdu slidošanas tehniku un ātrumu. Izspēlējot kombinācijas, vairāk domājot par partneru apgādāšanu ar lādiņiem, nekā pats vālē pa vārtiem. Kā centra uzbrucējam - visas nepieciešamās saspēles vadītāja īpašības. Labs plaukstas metiens, centīgs darba cilvēks aizsardzībā.

NHL skautu uzmanības lokā nonācis, taču tālāk par izlūku ziņojumiem nav ticis. Varbūt tā iesaukuma krievu hokejistus gluži vienkārši nomāca talantīgā nelaiķa Alekseja Čerepanova aura... Tostarp, atsauksmes savulaik par Karamnovu bijušas visnotaļ cerīgas, jo ne jau par skaistām acīm Krievijas junioru izlase septiņpadsmit gadu vecumā viņu nozīmē par komandas kapteini. 2007. gada vasarā nokļuvis CHL ārzemnieku pirmās kārtas draftā ar kopējo 60. numuru. Viņu izvēlas Everett Silvertips no WHL. Tur Vitālijs nospēlē vienu sezonu, 61 mačā tiekot pie 10 vārtiem un 15 piespēlēm (lietderība mīnuss 4, soda minūtes – 61). Play off kopā ar šo pašu komandu ticis pie četrām spēlēm un vienu rezultatīvu piespēli. Viņa neveiksmi NHL draftā skaidro ar partneru egoismu, kas sezonas atbildīgākajā turnīrā padarījušas Karamnova maiņu par bezgalvainu veidojumu. Malējie uzbrucēji bijuši vienkārši sevī iemīlējušies narcisi... Tā saka kāds NHL skauts, kam bija uzticēts veidot Karamnova failu. KHL viņš iespēlēts pērn un aizpērn, taču – atbilstoši savai pieredzei un statusam. Ja atceramies, ka to laiku Maskavas Dinamo savu sastāva komplektāciju veidoja pēc principa – jo dārgāk, jo labāk – var saprast, ka nekādas dižās cerības jaunajam Karamnovam pie šī galdiņa nespīdēja. Divās sezonās kopā nospēlētas 18 spēles un gūti vieni vārti. Vēl mazākas šīs cerības palika pēc MVD un Dinamo apvienošanās. Ja kāds talants mētājas apkārt, tas jāpamana. Sējējs bijis acīgs, varbūt viņam šo ideju pameta Znaroks ar Vītoliņu, kas, protams, bija spiesti izķemmēt apvienotā kluba apcirkņus. Varbūt, kaulējoties par Podziņu, viņš kādā Maskavas metro stacijā uzskrēja virsū Karamnovam, vai viņa aģentam. Tā notiek! Jo interesantāk mums to visu vērot. Skaidrs, ka puika tiks ņemts uz nometnes laiku – ja izturēs konkurenci, spēlēs. Ja nē – brauks uz māju. Mūsējiem arī kņud mazliet pakrūtē... Rīt atkal būs citi jaunumi.