Vokatīvs – bez jautājuma. Zemgus!

Pagaidām viņš vēl ir kaut kas netverams, neiepazīts, bez skaidra priekšstata vai tēlojuma, bez klišejām un stereotipa – tā tam ir jābūt, ja runājam par astoņpadsmit gadus vecu jaunieti, kuru pēdējos trīs (nu, varbūt pat četrus) gadus Latvijā sauc par, iespējams, jaunāko laiku lielāko hokeja sensāciju. Nedēļu pirms Nacionālās hokeja līgas ikgadējās drafta ceremonijas, Zemgus Girgensons jau iet pāri robežām – viņa kvalitāte un perspektīva vairs nav tikai mūsu mazais jautājums. Tam ir daudz plašāks konteksts un, gribas ticēt – būs arī plašāks skanējums. No visiem 28 latviešiem, kas jebkad ir nokļuvuši NHL draftā, 17 no viņiem ir tikuši vismaz reizi uz sapņu līgas ledus, bet seši no bariņa šajā ietvarā aizvadījuši 100 un vairāk spēļu. Tas ir labs sausais atlikums, tomēr, neviens no šiem priekšgājējiem līdz šim nav radījis tik lielu interesi, intrigu un ažiotāžu, kā jaunais Girgensons. Viņu izvēlēsies NHL drafta pirmajā kārtā un pilnīgi noteikti, sākot ar sestdienu, mums būs jau cits atskaites punkts, kad runāsim par šo pasākumu un par šo cilvēku. Līdz šim visaugstāk no latviešiem te bija ticis Sandis Ozoliņš, kad 1991. gada vasarā viņu ar 30. kārtas numuru – tātad, tobrīd nomināli, viņš bija trīsdesmitais labākais jaunais hokejists pasaulē – izvēlējās Sanhosē Sharks. Kas notika ar viņu tālāk jau ir hokeja vēsture, turklāt – iespaidīga... Vai Zemgus ir labāks? Paaudzes grūti salīdzināt, vēl jo vairāk pozīciju un pienesumu laukumā, tomēr neviens no Latvijas hokejistiem pirms drafta izvēles nav iezīmēts tik pārliecinoši, kā jaunais Girgensons.

NHL draftam ir tāda īpatnēja kārtība – tas notiek divās dienās. Šogad – Pitsburgā. 22. jūnijā tiks izvēlēti pirmie 30 spēlētāji un tā būs pirmā kārta, bet nākamajā dienā tiks pa plauktiem sadalītas pārējās sešas kārtas... Pirmie trīsdesmit ir īpaši tādā nozīmē, ka komandas faktiski izvēlas tobrīd sev visvairāk vajadzīgākos un pārliecinoši meistarīgākos spēlētājus. Jā, viņi vēl ir jauni un, protams, ka tas neko vēl negarantē puišu karjerās, tomēr pirmās kārtas izvēle ikvienā NHL klubā ir kā zelta oliņa – ar šiem kadriem ne tikai auklējas, viņiem veido konkrētu ceļu, dod iespējas. Girgensons būs pirmās kārtas ērglis, par ko liecina ne tikai pirmsdrafta prognozes, bet arī tāds no malas ārišķīgs sīkums kā jaunā spēlētāja ģimenes uzaicināšana uz šo pasākumu. Girgensoni jau ir ceļā uz Pitsburgu un izbaudīs sava lolojuma karjeras pirmo svinīgo akcentu. Lai gan – tikai viņi paši zina, kurš tad īsti bija tas brīdis, ko viņiem ir vērts svinēt vai atzīmēt. Drafts jeb izvēle jau ir tikai ieguldītā darba viens no apliecinājumiem – tāds kā hokeja vidusskolas atestāts. Tikai tagad sāksies īstie pārbaudījumi, zilumi un puni, kas līdz šim pagāja tādā kā dzirkstošā šampanieša fonā – jā, bija satraucoši, izaicinoši, riskanti, vajadzēja upurēties, uzdrīkstēties, ziedoties. Sākot ar šo sestdienu Zemgus Girgensons vairs nebūs vārds, ko zinās tikai hokeja aprindas – viņš būs zīmols, ar visām no tā izrietošajām sekām. Jo tagad viņu izgaismo pasaules hokeja skatuves prožektori, tagad viņš mēģinās tikt galā ar lielās dzīves semestra darbiem. Vai sanāks? Raudzīsim...

Kas viņš ir? Kā nonāca tik tālu? Vēl jau rakstīsim un runāsim, tomēr ģimenes lieta jāizceļ pāri visam. Zemga tēvs Aldis Girgensons nāk no sešdesmit astotā gada hokeja paaudzes (Vītoliņš, Tomans, Hehts, Sējējs, Katlaps) – tā bija pirmā īstā hokeja klase, ko izloloja treneris Andris Siliņš. Jā, pirms tam gāja Irbe ar savējiem, tomēr 1968. gada pienesums tika ne tikai atlasīts, bet arī veidots par strēlnieku paaudzi. Aldis bija ražena auguma aizsargs, pamanāms – tomēr, visiem vietas uz baltā zirga nepietika. Gēni nenoliedzami ir nākuši mantojumā, ja runājam par jauno Girgensonu. Hokeja fanātisms un apmātība noteikti ir tupat blakus virtuves brokastu galdam, tomēr jaunā Zemga gadījumā ir kāda ļoti būtiska nianse – viņa izaugsmi ģimene nekad nav saistījusi tikai un vienīgi ar hokeju. Protams, ka sūtot puiku uz Ameriku piecpadsmit gadu vecumā, nevar nerunāt par vecāku sapņiem un ilūzijām, bet paraudzīsim, kas notika tālāk un kāpēc Zemgus Girgensons šobrīd starp saviem pasaules vienaudžiem tiek saukts par inteliģentāko pārstāvi? Tēvs ar dēlu meklēja un atrada spraugu kā piesiet sevi ASV hokeja sistēmai, tomēr tikpat uzstājīgi un spītīgi viņi skaitīja pie sevis pantiņu – ar hokeju dzīve nesākas un nebeidzas. Galvenais tomēr ir izglītība. Tieši tāpēc Girgensoni visas savas līdzšinējās izvēles dēla sakarā ir pratuši pieslīpēt skolai un, tikai pēc tam hokejam. Lai gan dēla dabiskie un iedzimtie talanti bija uzskatāmi – jauniešu vecumā bija ierasts viņu meklēt komandās, kurās bija par viņu trīs vai četrus gadus vecāki – kaut kā ģimenes padomei izdevās palikt uz saprāta takām, nevis eiforijas lielceļiem... Kad septiņpadsmit gadu vecumā Zemgum piedāvā no USHL (labākā ASV junioru līga) pārvākties uz Kanādas atbilstošā vecuma komandām, viņš paliek pie Djubukas „Figting Saints” izvēles. Tas ir riskanti, ja runājam tikai par hokeju, tomēr kā jau minēju, Girgensonu gadījumā šai spēlei nav piešķirta vara pār visiem un katru cenu. Apsvērums pragmatisks – ASV izglītības sistēma piedāvā nesalīdzināmi kvalitatīvāku akadēmisko atspērienu, kamēr kanādiešiem hokeja konveijers ražo un...izspļauj. Ja nenotiks nekas pārsteidzošs, tad karjeru un mācības Zemgus turpinās Vermontas universitātē, kur ir arī ļoti laba hokeja komanda. Tas pilnveidos un bruģēs viņa ceļu uz NHL un ne mazāk būtiski – tā būs arī laba izglītība. Starp citu, spēlējot hokeju USHL, jaunais Girgensons palika pie divām dienasgrāmatām – viņš mācījās vienā no Djubukas publiskajām vidusskolām un tajā pašā laikā neatstāja novārtā savu Latvijas skolu. Ar atkāpi un morāli – dzīvē viss noderēs...

Tomēr šobrīd mēs par Zemgu Girgensonu runājam tāpēc, ka viņš, pirmkārt, mums ir hokejists. USHL variants ar Djubukas komandu tīņa vecumā bija pati laime – pirmajā gadā ar komandu viņš izcīnīja līgas kausu, otrajā viņu iecēla par šīs pašas komandas kapteini. Piekritīsiet, ārzemniekam vajag vairāk argumentu un personiskās harizmas, lai nonāktu tādās kurpēs. Spēles laiks bija pārpārēm, uzcītība tāpat. Darba ētika ir pirmais, ko NHL izlūki Girgensona sakarā atzīmēja savos blociņos. Kā centra uzbrucējs viņš ir savas maiņas smadzenes – agresīvi spēlē uzbrukumā, ļoti labi saprot aizsardzības nozīmi. Augums un spēles maniere viņu izceļ kā spēka tipa uzbrucēju, tāpēc pirms drafta Zemgus tiek saukts par Latvijas lokomotīvi. Kad pēc sezonas Toronto tika vienkop pulcēti 50 labākie jaunie hokejisti, Girgensons ieradās ar stieplēm žoklī – sejas savainojums, ko bija guvis hokeja laukumā. Šī iemesla dēļ viņš palika malā visos fiziskajos pārbaudījumos, kam gāja cauri jaunie gailēni, tomēr NHL klubu izlūkiem latvieša muskuļu grupas šaubas neradīja. Kas zīmīgi, pēc fiziskās kondīcijas un dotumiem Girgensons tiek salīdzināts ar vienu no NHL leģendārākajiem hokejistiem Rodu Brindamūru, kas ar savu piemēru ir radījis tādu kā profesionālā hokejista fitnesa zelta standartu. Toronto nometnes laikā NHL klubiem bija arī tradicionālās intervijas ar jaunajiem hokejistiem, pēc kurām Girgensona vērtība visās prognožu grupās tikai pieauga. Fiziski viņš NHL ir gatavs jau šobrīd, atliek tāda lieta kā psiholoģija un pieaugušo jeb vīru hokeja mentalitāte. Pēc spēles stila Zemgus tiek pielīdzināts tādiem NHL hokejistiem kā Džonatans Teivzs un Raiens Keslers. Ja latvieša hokeja karjera izvēršas NHL līmenī, tad viņš pēc potenciāla ir pirmo divu maiņu uzbrucējs, kas līdz šim nav bijis pa spēkam nevienam no mūsu gala. Tiek norādīts, ka Girgensonam vajadzētu uzaudzēt mazliet lielāku muskuļu masu, proporcionāli raženajam augumam, tāpat stiprākas vajadzētu pēdas, tomēr plusu ir vairāk – slidošana, ripas kontrole un tās piesegšana ar augumu, plaukstas metiens un šķīliens, spēka spēle pie laukuma apmales un vārtu priekšā, spēle aizsardzībā. Skaistulis!

Kurš viņu dabūs, kurš izvēlēsies? Starp visiem šī gada centra uzbrucējiem, kas tiek virzīti NHL klubu virzienā, viņš ir kāds trešais, ceturtais labākais. Nopietnas sarunas bijušas ar Vašingtonu, Bufalo, rūpīgi viņā raudzījušies Sanhosē un Dalasa. Drafta dienā daudz ko noteiks izvēles sākums – ja kādai komandai no deguna gala tiks nocelts kārotais, komandas var sākt meklēt iespējas, kā kompensēt negaidītos pagriezienus. Tādā gadījumā Girgensona uzvārds var parādīties pat pirmajā desmitniekā. Zemga intereses profesionālajā sportā šobrīd pārstāv aģents Kents Hjūss, kurš, starp citu, bija cilvēks, kas parūpējās par Tampabejas „Lightning” kapteiņa Vinsenta Lekavaljē karjeras līgumu. Arī šajā ziņā varam tika secināt – Girgensoniem ar dēlu viss ir sanācis kā būvējot dzimtas māju. Pamatīgi. Pareizi. Pārāk skaisti, lai būtu īstenība? Viss tomēr sākas ģimenē, kā jau secinājām. Starp citu, sestdienas rītā laimīgi un gandarīti būs ne tikai Girgensoni no Latvijas, bet arī Holu ģimene Barlingtonā un Gereinu ģimene no Osburijas, Aiovas štatā. Arī pie viņu pavardiem līdz NHL hokeja slieksnim izauga Zemgus Girgensons – toreiz, kad piecpadsmit gadu vecumā viņš ieradās Amerikā ar savu mazo Sprīdīša lāpstiņu...
Ja tā padomā, ar mazām nobīdēm, reizi divdesmit gados latvieši tiek pie hokeja zvaigznes – piecdesmit otrajā nāca Balderis, septiņdesmit otrajā Ozoliņš, deviņdesmit otr... Zemgus Girgensons ir dzimis 1994. gada 5. janvārī. Kā jau teicu – ar mazām nobīdēm...
Zemgu, paņem viņus ar darbu!