Latviešu olimpietis no ķenguru zemes

Tas notiek peldētāju zemē Austrālijā, ko dažkārt mēdz arī daudzināt par pasaules lielāko salu. Ir 1958. gada 22. februāris un olimpiskajā peldbaseinā Melburnā noris valsts (un kontinenta) meistarsacīkstes. Britu impērijas esošajās un bijušajās zemēs attālumus mērī nevis metros bet gan jardos, taču sporta sasniegumus skaita arī pēc metriskās sistēmas — lai iekļautos pasaulē pieņemtajos rāmjos un varētu fiksēt pasaules rekordus.
Tātad sacensību pēdējā dienā notiek visgrūtākā, par peldēšanas maratonu dēvētā sacensība 1650 jardu distancē (kas ir apmēram 9 metri vairāk par klasisko 1500 metru peldējumu). Jau itin drīz pēc starta no citiem "peldēšanas zemes" atlētiem atraujas būdīgs, taču tikai nepilnus 16 gadus jauns peldētājs. Kas viņš tāds? Maz dzirdēts vārds — Jānis Konrāds.
Bet kamēr skatītāji apspriežas, kas viņš varētu būt un no kurienes nāk, Jānis turpina varenus vēzienus — it kā tikko ūdenī lēcis. Uzmundrinošajā čalā vietumis skan arī saucieni latviešu valodā, jo mūsu tautieši trimdā allaž bijusi viena sportiska tauta. Turpat ir Jāņa māsa Ilze — kaut divus gadus jaunāka, toties jau pasaules rekordiste — tribīnēs arī otra māsa Ieva un māte Elza...

V.Čika un A.Šmits grāmatā "Sporta smaids" attēlo redzēto: "Jānis Konrads "nenolūzt". Pēdējie jardi ir kolosāli. Un tad Jāņa rokas skar mērķi. Viņš papeld sāņus, ieķeras ar rokām ūdens celiņa tuvākajā virvē un dziļi elpo. Virs ūdens ir tikai apbrīnojami spēcīgā krūšu daļa un noliektā galva. Tā reizēm paceļas ar platu smaidu sejā. Skatītāji jūsmo. Laika uzņēmēji steidz ziņot rezultātus. Jānis šajā neaizmirstamajā peldējumā ir sasniedzis četrus jaunus pasaules rekordus — 800 m, 880 j., 1500 m un 1650 jardos. Amerikāņa Džordža Brīna pasaules rekords 1500 metros labots par 25 sekundēm! Jāņa Konrada rezultāts ir — 17 minūtes 28,7 sekundes. 1958. gada 22. februāris Melburnā Jānim Konradam ir viena no vislielākajām dienām viņa sportista karjērā, kurai vispār piedienas tikai tādi vārdi, kā — liels, varens, pasakains, neticams."
Bet austrālietis Andrejs Čarltons, Parīzes olimpisko spēļu uzvarētājs (1924. gadā) 1500 metru distancē, par Konrada rekordu saka tā: "Fantastiski! Lai tiktu līdzi Konradam, man vajadzētu braukt ar motociklu."
Savukārt Austrālijas peldēšanas savienības sekretārs Bils Filips latvieša pasaules rekordu nosauc par 20. gadsimta ievērojamāko sporta sasniegumu. Patīkami, austrāliski patriotiski, tomēr nedaudz pārspīlēti — peldēšanā vienu fantastiku necik ilgi nomaina cita, vēl fantastiskāka...

Daži vārdi arī par Jāņa māsu Ilzi, jo Romā viņu panākumi bija nedalāmi.
Tāpat kā brālis, Ilze peldēja brīvajā stilā un tāpat kā brālis labprāt veica 1500 metru distanci, kaut olimpiskajās spēlēs peldētājām veicamais garākais "ceļš" bija vien 400 metri. Tāpat kā brālis, arī Ilze bija pasaules rekordiste šajā peldēšanas maratonā — tikai guva šo sasniegumu jau pirms viņa.
Peldētāju treniņdarbs citu sporta veidu vidū ir viens no visgrūtākajiem un diemžēl arī visvienmuļākajiem. Tādēļ apsveicama ir Ilzes desmit gadu ilggadība ar vēlēšanos startēt Tokijas olimpiskajās spēlēs, lai gūtu zelta medaļas 400 metros individuāli un stafetē. (Tikai kam — dzimtenei Latvijai, kuras kā valsts praktiski vairs nav, jebšu mītnes zemei Austrālijai?)
Pēc ķermeņa uzbūves Ilze bija visai smagnēja, tālab arī viņai labi padevās garās distances — kas gan neliedza gūt izcilus panākumus arī īsajās. Par vislabāko Ilzes Konrades guvumu tomēr jāuzskata 1959. gada 14. janvārī Sidnejā 1500 metros uzstādītais pasaules rekords — tajā dienā sieviete pirmo reizi pasaulē šajā visgarākajā peldēšanas distancē "izpeldēja" no 20 minūtēm — 19 minūtes un 25,7 sekundes. Ar tādu rezultātu viņa 1948. gada olimpiādē būtu izcīnījusi otro vietu vīriešu konkurencē. Bet šajā reizē Ilzes rekords noturējās gandrīz divus gadus.
Tokijas olimpiskais sapnis tā arī nepiepildījās. Ilze vairs neiekļuva Austālijas izlasē un uz Tokiju aizbrauca par savu naudu — kā skatītāja. Bija jāpietiek ar Romā pirms četriem gadiem izcīnīto sudraba medaļu 4 x 100 metru stafetes peldējumā. Taču neslikts mierinājums par ieguldīto grūto darbu ir kopsummā sasniegtie 15 pasaules rekordi...

Peldēšanas speciālisti pat tādā, izciliem ūdensceliņu meistariem bagātā valstī, kāda ir Austrālija, Jāņa Konrada talantu saskatīja un novērtēja savlaicīgi. Jau 1956. gadā 14 gadus jaunais zēns bija savas valsts izlases kandidāts, tomēr pie vārda olimpiskajās spēlēs vēl netika pielaists. Nekas, toties bija iespēja vērot un salīdzināt dažādus sportistus — kā pašmāju, tā ārzemniekus, kas lieti noderēja pēc četriem gadiem Romā. Tad Jānis jau bija izaudzis līdz favorītu lokam, ko godam attaisnoja. Turklāt vissīvākā cīņa 1500 metros iznāca ar komandas biedru Mareju Rouzu. Konkurence veicina rezultātus — Jānis Konrads ne tikai ieguva zelta medaļu, bet sasniedza arī jaunu olimpisko rekordu. Rouzs tika pārspēts par tikai divām sekundēm, bet trešās vietas guvējs amerikānis Džons Brīns jau par desmit tikšķiem. Vēl bija droša bronza (bet ne vairāk!) individuāli 400 metros un stafetē 4 x 200 metros.
Pagāja četri gadi, kas peldētājiem līdzinās turpat vai četrdesmit. Bija laiks posties uz Tokiju. Māsa komandā netika, toties Jāni vēl uzņēma. Tiesa, savā "kroņa" distancē — 1500 metros — viņš pārbaudi neizturēja, aizbrauca līdzi, lai piepalīdzētu stafetēs. Ko arī izdarīja, priekšsacīkstēs peldēdams stafeti un kopā ar citiem izcīnot Austrālijai vietu finālā. Tur Jānis vairs nestartēja, bet komanda palika ceturtajā vietā...

Informācija, kas 1965. gada janvārī tika vienlaicīgi publicēta vairākās Austrālijas avīzēs: "Šī būs pirmā reize 13 gados, kad Jaundienvidvelsas pavalsts meistarsacīkstēs peldēšanā vairs nestartēs Ilze un Jānis Konradi. Viņi šajās meistarsacīkstēs peldēja kopš 1953. gada. Jānis toreiz bija juniors un Ilze 1953. gadā ierindojās otrajā vietā 33 jardu peldējumā bērniem. Sākot ar 1957. gadu viņi jau bija pasaules ievērojamāko sporta ziņu centrā. Jānim izrādījās lielāki panākumi, sevišķi olimpiskajā konkurencē. Neviens vairs nespēj atcerēties, cik reizes viņi uzvarējuši Jaundienvidvelsas meistarsacīkstēs, bet Ilze te ieguvusi vairāk meistartitulu nekā jebkura cita brīvā stila peldētāja. Pirms diviem gadiem praktiski vienlaicīgi sākās māsas un brāļa rezultātu grimšanas process. Nebija pārsteigums, ka Ilzei vairs neizdevās peldēt Tokijas olimpiādē. Jānis, izšķiroties pēdējā minūtē, no ASV atgriezās Austrālijā, lai mēģinātu kvalificēties braucienam uz Tokiju, kas viņam arī tik tikko izdevās. Sportiskā lieluma ziņā Ilzei un Jānim Konrādiem ir tikai daži līdzinieki. Viņi izrādījās vienmēr godprātīgi un vienmēr konkurences priecīgi cīnītāji, lai uzvarētu — vienalga, cik tālu viņi bija tikuši savā treniņu darbā."

Vizītkarte

Jānis Konrads
Dzimis Rīgā, 1942. gada 21. maijā.
Uzstādījis 31 pasaules rekordu peldēšanā.
Jānis ir olimpiskais čempions un rekordists, kā arī divu bronzas medaļu ieguvējs Romā, 1960. gadā.
Neskaitāmas reizes bijis dažādos Austrālijas čempionu godos.
Peldbaseinā aizvadījis 12 gadus.
Daudzpusīgs peldētājs, spējot startēt distancēs no 200 līdz 1500 metriem.
Jānis 1958. gadā atzīts par otro labāko sportistu pasaulē! Ievēlēts Austrālijas sporta slavas zālē un Starptautiskās peldēšanas federācijas slavas zālē. Veiksmīgi darbojies starptautiskajā biznesā. Piedalījies Sidnejas spēļu rīcības komitejā. Vadījis Austrālijas olimpiešu klubu.
Precējies un izaudzinājis trīs bērnus.