10 zaudējuma iemesli

1. Emocionāli bijām iztukšoti.

Uzvara pirmajā kārtā pār Maskavas Dinamo prasīja gan fizisko, gan emocionālo atdevi. Kā izrādījās vēlāk – tieši emocionāli savākt sevi laukumā mūsu hokejistiem izrādījās visgrūtāk. Savukārt, pretiniekam sērija pret Rietumu konferences nosacīti vājāko komandu deva nopietnu vielu pārdomām, lai viņi koncentrētos katrai spēles epizodei jau no pirmā iemetiena.

2. Taktiskajā ziņā Vujteks ar Šupleru spēlē dažādās līgās.

Pretinieku komandas treneris nodemonstrēja izcila stratēģa redzējumu un savā darbībā spēja izkļūt no sarežģītām situācijām. Uzbrūkošais Lokomotiv variēja starp pretuzbrukumu un aizsargu otrā viļņa ofensīvu, tam pieskaitot tālmetienus. Rīga savu plānu daļēji prata īstenot otrajā un piektajā mačā. Pat mainot vārtsargus spēles gaitā, abas komandas saņēma dažādus turpinājumus. Mēs Kočņmeva dublieri piektajā mačā pasaudzējām, bet pretinieks pēc Telkvista (trešā spēle), pārrulēja pāri arī Holtam.

3. Vārtsargu rotācija tomēr izgāzās.

Doma, ka esam atklājuši pirmajā kārtā jaunu Ameriku un tagad patentēsim divu vārtsargu koncepciju, pret Lokomotiv izgāzās kā veca sēta. Izrādījās, ka vareni spējam būt tikai tad, ja abi vārtsargi stāv uz galvas. Bet, ja abi noplīst – tad atbilžu tālākai darbībai nav. Eksperiments interesants, bet galarezultātā sačakarēti tika abi mūsu lielie pirmās sērijas varoņi. Zīmīgi, ka prognoze par Lokomotiv vārtsarga Kočņeva ne visai pārliecinošu gatavību – apstiprinājās.

4. Lokomotiv ceturtā maiņa ir labāka par mūsu ceturtajiem.

Play off sērijā ceturtajām maiņām laukumā ir liela nozīme. Nonākot aci pret aci ar Jaroslavļas ceturtajiem, mūsējie apjuka, jo izrādījās, ka bez enerģijas, viņi vēl izstaro meistarību. Turklāt, salīdzinoši augstā līmenī. Mēs pretī likām tikai enerģiju, tās fiziskajā nozīmē. Emocijas kā visiem citiem bija noplakušas.

5. Iemetienu katastrofālā statistika.

Lokomotiv kontrolēja ripu un līdz ar to arī spēles gaitu. Zaudētie iemetieni lielā mērā sniedza atbildi, kāpēc mēs nespējam turēt līdzi šim pretiniekam. Acīmredzot, šīs standartsituācijas mūs apgrūtināja, kas neļāva diktēt spēles tempu. Jo bez ripas vari tikai skraidīt pakaļ savam pretiniekam.

6. Lokomotiv aizsargu rezultativitāte.

Jau sezonas laikā bija izteikti, ka Jaroslavļas labākie aizsargi veiksmīgi pieslēdzas uzbrukumam (10 ripas Rīgas vārtos!). Turklāt, šī pieslēgšanās spēj būt vienlīdz efektīva kā ar tālmetieniem, tā vaktējot atlecošās vai atmestās ripas. Černkvista atgriešanās pēc savainojuma izārstēšanās šo sadaļu tikai pastiprināja. Tajā pašā laikā aizsardzībā abu komandu aizsargi kļūdījās vienlīdz bērnišķīgi.

7. Pretinieku vadošā triecienmaiņa

Demitras saspēle un Vasīčeka tornis vārtu priekšā – tas bija sāpīgi. Mūsu uzbrukums bija radošāks un skaistāks, bet, ja paraugāmies no spēka pozīcijām, tad Lokomotiv labākie izgāja laukumā un uzreiz pagrieza ratus, uz kuru pusi gribējām. Mēs tik izteikti ar saviem snaiperiem nespējām ietekmēt spēles gaitu.

8. Neizmantojām savas laukuma priekšrocības.

Sērijas gaitā bijām atņēmuši pretiniekam laukuma priekšrocības. Pat vairāk – uzvarot otro spēli viesos, uz trešo vakaru varējām iziet psiholoģiski daudz drošāk, turklāt, tas notika savu skatītāju priekšā. Centība beidzās ar pārcenšanos un pretinieks savas iespējas sagaidīja uz mūsu pārgalvības rēķina. Mājās dabūjām divas sagrāves, kas faktiski pielika punktu izredzēm.

9. Pretinieks spēlēja pacietīgāk visas sērijas garumā.

Iespējams, ka tas viņiem nāca mantojumā pēc uzvaras pār Minsku, jo septiņu spēļu sērija, kurā tomēr izdevās svinēt panākumu, kalpoja par modinātāju. Ja ar minskiešiem Lokomotiv būtu izrēķinājušies uz vienas slidas, iespējams, viņi nenovērtētu arī Rīgu. Bet tagad – viss ar noskaņošanos bija kārtībā, jo svaigā atmiņā bija palikuši iepriekšējās sērijas plāksteri.

10. Nepratām racionāli izmantot savu fizisko gatavību.

Fiziski mēs ne tikai bijām līdzvērtīgi Jaroslavļas hokejistiem, bet spēles beigu daļās kājas kustinājām ātrāk. Cita lieta, ka ar to vien ir par maz, lai gūtu sekmes. Galva palika pussolīti aiz muguras, kas liek atgriezties pie pirmā punktu – emocionāli bijām mazāk uzvilkti, nekā fiziski. Pēc Znaroka gaļas mašīnas, ko izturējām cienījami, pat spējot atbildēt, nesekoja mūsu agresivitātes turpinājums pret Lokomotiv. Pretiniekam šāds miermīlīgums bija pa prātam.