Labestīgais Kārlis
Šodien Latvija atvadījās no Kārļa Skrastiņa. Izcila hokejista, taču tikpat izcila, pamatīga un labestīga cilvēka. Lauris Lizbovskis atgādināja, ka kādreiz esot izteicies, ka pamatīgums jāmēra skrastiņos. Tikpat labi skrastiņos varam mērīt arī labestīgumu.
2002. gada pasaules čempionāts hokejā. Kārlis uz to no Amerikas neierodas. Atbraucot, viņš droši vien no izlases izstumtu Oļegu Sorokinu. Kārlis grib, lai draugs spēlētu izlasē, un tādēļ pats paliek Amerikā. Pēc NHL sezonas sīka traumu buķete taču ir vienmēr.
2010. gads. Vankūveras olimpiskās spēles. Latvijas izlase diez cik labi nespēlē, un mikszonā to visādiem paņēmieniem mēģinu dabūt ārā no izlases kapteiņa mutes. Kārlis, kurš ar savu NHL pieredzi un prasmi varbūt arī varētu salikt visus kritikas punktus uz i, par saviem komandas biedriem neatļaujas pateikt neviena slikta vārda. Tie taču ir viņa komandas puikas, bet par savējiem sliktu runāt neklājas.
Šķiet tas ir 2000. gads, kad Kārlis tiek pie NHL naudas. Un tā ceļo uz Latviju. Mammai, tētim, māsām un brālim. Savējiem jāpalīdz!
2007. gada vasara. "Hansabankas" centrālajā mājā intervēju Kārli. Runājam ne tikai par hokeju, bet arī par dzīvi un tās jēgu. Notiek tas dažas dienas pirms Dzelzs vīra aizbraukšanas uz Ameriku. Apsolu, ka pirms publicēšanas interviju aizsūtīšu viņam uz emailu. Pēc divām nedēļām zvana Kārlis, vai noruna spēkā. Atvainojos, ka diktofonā nav ierakstījies pilnīgi nekas, bet pēc atmiņas restaurēt šādu sarunu neesmu spējīgs. Cits varbūt būtu kļuvis dusmīgs, Kārlis mierīgi nosaka: "Neuztraucies! Parunāsimies citu reizi, intervija nekur nepazudīs."
Kāds no Kārļa draugiem iekritis azartspēļu atkarībā. Paspēlējis visu, arī dzīvokli. Mēģinot glābt draugu, Kārlis nopērk lidmašīnas biļeti uz ASV, kur spēļu zāles ir tikai divās pilsētās - Lasvegasā un Atlantiksitijā. Nebūs draugam blakus spēļu zāle, būs glābts. Draugs samaina biļeti pret naudu un to nospēlē tepat Rīgā.
2000. gada pasaules čempionāts Pēterburgā. Kolēģim Mārim Zembergam "Dienas" pēdējā lappusē jāraksta apraksts par Kārli. Kompānijā, kurā piestājusi arī "Aurora", Māris datorā raksta, mēs ar Armandu Puči viņam palīdzam ar padomiem. Nezinu, kā manās ausīs bija nonākusi droša ziņa, ka Kārļa vecāki šķīrušies. Droši vien tāpēc, ka mamma vairāk dzīvojās pa Taureni, bet tētis Rīgā. Zembis savā aprakstā par šķiršanos arī uzraksta. Nākamajā dienā Kārlis nāk klāt smaidīdams - tā nu gan neesot patiesība. Cits par avīzē iesprukušu drukas kļūdu vai nepieskaitītu piespēli bijis nikns kā pūķis. Kārlis ar vieglu smaidu sejā...
Ļoti labestīgs cilvēks. Ar siltām un smaidīgām acīm. Tā smaida tikai labi cilvēki.
+9 [+] [-]
Lai vieglas smiltis, Tu biji īsts vecis
+15 [+] [-]
+6 [+] [-]
+4 [+] [-]
+3 [+] [-]
Ar cieņu
Ivars
+1 [+] [-]
+5 [+] [-]
-1 [+] [-]
+7 [+] [-]
Shos viirus vajag godinaat galvenaajaa areena lai visi redz kas mums par hokejistiem.
+4 [+] [-]
Nekur neesmu teicis, ka mums Letiņiem nevajag piemiņas vietas! Vajag! Bet arī pašu sirdis var kalpot par tām
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
[+] [-]
+7 [+] [-]
Domās pāršķirstīju Kažas profesionālo karjeru. Daudziem hokejistiem tā ir spožāka gan titulu, gan izcīnīto kausu izteiksmē bet Kārlis ir guvis balvu, kuru iegūst tikai diži cilvēki un personības-neviltotu un cieņpilnas tautas mīlestības balvu...
Nav lielākas balvas pasaulē, nemaz jau nerunājot par hokeju. Tikai 37 gados šāda balva ir nākusi tikai dažām personībām Latvijā.
Novērtēsim to un būsim Kārļa vārda un veikuma vēstneši saviem bērniem un mazbērniem...
Paldies, Kārli!